Rute pārliecina Trampu par 5% aizsardzībai

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite šonedēļ trīs dienas pavadīja Vašingtonā, lai panāktu, ka Donalds Tramps nākamā mēneša Ankaras samitu nepārvērš publiskā tiesā par Eiropas sabiedroto nepietiekamajiem aizsardzības izdevumiem. Viņš tikās ar Trampu, augstām amatpersonām un Kongresa locekļiem (NATO). Rites vēstījums bija vienkāršs: Eiropas tēriņi aug, un sabiedrotie ir sadzirdējuši Vašingtonas pārmetumu (Euronews, KSAT). Problēma ir citur. NATO jaunais izdevumu mērķis Trampam ir politiski saprotams, jo tam ir skaidrs skaitlis. Taču militāri tas paliek trausls, jo sabiedrotie vēl nav vienojušies, kas īsti tiek ieskaitīts, kurš aizpilda spēju robus un kā panākt solījumu izpildi.

Mērķis, kas mudina radoši skaitīt

Rite Vašingtonā aizstāvēja apņemšanos, ko sabiedrotie parakstīja NATO Hāgas samitā: līdz 2035. gadam aizsardzībai un ar aizsardzību saistītiem izdevumiem atvēlēt 5 % no IKP. Šis mērķis sadalīts divās daļās: 3,5 % pamatmilitārajām vajadzībām un 1,5 % plašākam grozam, kurā ietilpst infrastruktūra, kiberdrošības noturība, civilā gatavība un aizsardzības industrija (NATO, BBC). Tieši otrais grozs rada strīdu par uzskaiti. Valdības var pārdēvēt dzelzceļa modernizāciju, ostu remontus vai katastrofu seku likvidēšanas budžetus par aizsardzības ieguldījumu, nenopērkot nevienu raķeti.

Kopējie skaitļi, uz kuriem atsaucas Rite, nav izdomāti. Eiropas sabiedrotie un Kanāda 2025. gadā palielināja pamatmilitārās investīcijas par vairāk nekā 90 miljardiem dolāru reālā izteiksmē, viņš sacīja pēc ministru sanāksmes (NATO). Visi 32 sabiedrotie tagad sasniedz vecāko 2 % mērķi (Atlantic Council). Taču pats Rite ir brīdinājis, ka „nauda pati par sevi neaptur raķetes vai tankus” un ka Ankaras samitam jādod izvēršamas militārās spējas, ne tikai budžeta ailes (NATO).

Spānija skaidri parāda definīcijas problēmu. Madride apgalvo, ka spēju mērķus varot sasniegt ar aptuveni 2,1 % no IKP, un vēlas noturības grozā ieskaitīt kiberdrošības, telekomunikāciju un katastrofu reaģēšanas izdevumus (Index.hr). Saskaņā ar Brussels Times ziņoto tā bija vienīgā sabiedrotā, kas neparakstīja Hāgas 5 % apņemšanos (Brussels Times). Ja šāda pieeja izplatās, mērķis kļūst par nacionālo budžeta klasifikāciju izvēlni, nevis kopīgu militāru standartu.

Vācija rāda tās pašas spriedzes pretējo pusi. Berlīne uzskata, ka tās loma NATO loģistikas mugurkaulā padara ceļus, tiltus un ostas par īstiem aizsardzības ieguldījumiem. Šo pieeju Vācija sauc par „Gesamtverteidigung” jeb visaptverošu aizsardzību (BMVg). Loģika ir saprotama: papildspēki uz austrumiem pārvietojas caur Vācijas infrastruktūru. Taču šī definīcija arī atvieglo budžeta politiku valdībai, kurai jārisina 42 miljardu eiro finansējuma iztrūkums un revidentu brīdinājumi par iepirkumu izšķērdību laikā, kad tēriņi strauji aug (Tagesschau).

Spēju robs aiz skaitļiem

Rites brauciena steidzamībai ir konkrēts iemesls. Amerikas Savienotās Valstis pārskata savu spēku izvietojumu Eiropā, un Rite atzina, ka Vašingtona koriģē ieguldījumu NATO spēku modelī — alianses plānā, kas nosaka, kuras valstis nodrošina konkrētas vienības un aktīvus. Sabiedrotajiem jāsedz daļa no robiem (NATO). Ja ASV pretgaisa aizsardzība, izlūkošana, loģistika un komandvadība tiek pārbīdīta uz Indijas un Klusā okeāna reģionu, Eiropas sabiedrotajiem tās jāaizstāj vai jāpieņem vājāka atturēšana pie austrumu robežas ar Krieviju.

Itālija izgaismoja citu sloga sadales dimensiju. Pēc tam, kad Rite sacīja, ka aptuveni 500 ASV lidmašīnu no Itālijas devušās atbalstīt operācijas pret Irānu, aizsardzības ministrs Gvido Krozeto uzstāja, ka Roma esot atļāvusi tikai tehniskos un loģistikas lidojumus, nevis kaujas misijas, un piedāvāja parlamentam sniegt pārskatu par katru lidojumu atsevišķi (Open, Adnkronos). Opozīcija pieprasīja skaidrot, vai Itālijas teritorija izmantota triecieniem bez parlamenta ziņas (Il Fatto Quotidiano). Šī epizode vēl nav noslēgta, bet tā parāda robu, ko izdevumu solījumi nenosedz: bāzes, pārlidojumi un loģistika var ievilkt valsti ASV operācijās, pirms vēlētāji saprot, kas noticis.

Par mērķa neizpildi soda nav

Rites vizīte Vašingtonā ieguva laiku, nevis atrisināja strīdu. NATO nav mehānisma, kas ļautu sodīt sabiedrotos par 5 % mērķa neizpildi; tā ir samita apņemšanās, nevis līguma norma ar sankcijām (Defence Priorities). Nav arī saskaņotas detalizētas definīcijas, kas drīkst nonākt 1,5 % noturības grozā. Tas atstāj katrai valdībai iespēju kā aizsardzības ieguldījumu skaitīt ceļus, ostas, kiberdrošības programmas vai civilās gatavības budžetus (NATO Association of Canada). Rite var vadīt attiecības ar Trampu. Pārvērst 32 valstu budžeta solījumus vienībās, krājumos un loģistikā, kas pastāv pirms krīzes, viens ģenerālsekretārs nevar.