Sabotāža par $500: vienreizlietojamie aģenti

Par summu no 500 līdz 7 000 dolāru iespējams nolīgt cilvēku, kurš ES valstī aizdedzina NATO transportlīdzekli, nofotografē militāru kolonnu vai apķēpā Ukrainas piemiņas vietu. Vervētājs raksta no īslaicīga „Telegram” konta. Izpildītājs darbu nofilmē kā pierādījumu. Samaksa pienāk kriptovalūtā. Konts pazūd (Cybernews).

Polijā bāzētā medija „Vot Tak” atklātā un vairāku valstu krimināllietās izsekojamā shēma rāda lētu pārrobežu tirgu sabotāžas uzdevumiem. Komandu ķēde paliek paslēpta. Izpildītājs ir nomaināms.

Polijas pierādījumi

Polija sniedz stingrākos pierādījumus, ka šāds tirgus darbojas. 18 gadus vecam Ukrainas pilsonim Iļjam K. izvirzītas 47 apsūdzības par darbībām, kas saistītas ar sabotāžu laikā no 2024. gada novembra līdz 2025. gada augustam (WP, RMF24). Polijas Iekšējās drošības aģentūra ABW un Nacionālā prokuratūra norāda, ka iespējamie uzdevumi ietvēruši piemiņas vietu apgānīšanu, lai kurinātu spriedzi starp poļiem un ukraiņiem, kā arī gatavošanos drona lidojumam virs prezidenta autokolonnas.

Svarīgāka par apsūdzību sarakstu ir darbības mehānika. Uzdevumi pienāca tiešsaistes saziņas lietotnē. Izpildītājs nosūtīja fotogrāfijas kā pierādījumu. Samaksa tika veikta kriptovalūtā, izmantojot biržas, kas reģistrētas Krievijā un Ķīnā. Apsūdzētais, kā apgalvo izmeklētāji, vervējis arī citus papildu uzdevumiem. Nevis apmācīts izlūkdienesta darbinieks, bet pusaudzis, kurš strādā par naudu un ir pieslēgts sistēmai, kurā viņu var viegli aizstāt.

Vienreizlietojamie aģenti vairākās valstīs

Vācijā šādiem vervētajiem ir savs apzīmējums: Wegwerf-Agenten — vienreizlietojamie aģenti. Tie ir lēti, nomaināmi vietējie izpildītāji vienam konkrētam darbam: novērot maršrutu, pārbaudīt perimetru, sagatavot dedzināšanu. Vācijas drošības amatpersonas ar Krieviju saistītu sabotāžu, spiegošanu un dezinformāciju raksturo kā spiedienu, kas apzināti turēts zem atklāta militāra uzbrukuma sliekšņa (Zeit). Štutgartē trīs iespējamiem vienreizlietojamiem aģentiem izvirzītas aizdomas par transporta maršrutu izpēti sūtījumu spridzekļiem (Tagesschau).

Nīderlande atklājusi citu ievainojamību — tādu, kurai cilvēks vervētājs nemaz nav vajadzīgs. Nīderlandes izlūkdienesti AIVD un MIVD secinājuši, ka Krievijas valsts hakeri ielauzušies IP kamerās pie militārās loģistikas maršrutiem, lai vērotu aizsardzības piegādes Ukrainai (NL Times, Defensiebond). Noklusējuma paroles un novecojusi programmaparatūra pārvērta civilās kameras novērošanas infrastruktūrā. Bez „Telegram”, bez kriptovalūtas — tikai slikti uzturētas ierīces, kas skatās par brīvu.

Plaisa starp valstu robežām

Shēma ir redzama pāri robežām. Kriminālvajāšana joprojām paliek robežu iekšpusē. Vienā sabotāžas ķēdē var būt vervētājs „Telegram” kontā, kas reģistrēts ar Indijas tālruņa numuru, mērķis Latvijā, maksājumi caur Āzijas biržām un paralēla izmeklēšana Polijā vai Vācijā. Neviena valsts viena pati neredz visu attēlu.

ES tiesībās spēcīgākie instrumenti paliek dalībvalstu rokās. Izlūkdienesti, aizturēšanas un kriminālvajāšana saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 2. punktu ir nacionālās drošības jautājumi, par kuriem atbild katra valsts pati. Brisele var spiest platformas ar Digitālo pakalpojumu aktu, kas nosaka pienākumus tiešsaistes starpniekiem, koordinēt policijas darbu caur Eiropolu un saskaņot atsevišķas krimināltiesību normas. Tā nevar vadīt pretizlūkošanu vai pati apsūdzēt sabotāžā visā Savienībā.

Eiropas Parlamenta Demokrātijas vairoga komiteja nesen nosaukusi Krieviju par galveno apdraudējumu un aicinājusi stiprināt instrumentus pret hibrīduzbrukumiem, platformu atbildību un kriptovalūtu caurumiem (European Parliament). Tās ir politiskas rekomendācijas. Komitejai nav pilnvaru izmeklēt, aizturēt vai celt apsūdzības.

„Telegram” pati kļuvusi par strīdus punktu. Francijas tiesneši atkārtoti pratinājuši platformas dibinātāju Pāvelu Durovu saistībā ar iespējamu līdzdalību noziedzīgā pakalpojuma izmantošanā (Le Figaro). Lielbritānijā regulators „Ofcom” sazinājies ar „Telegram” pēc tam, kad notiesāts dedzinātājs, iespējams, saņēmis instrukcijas no ar Krieviju saistīta konta šajā platformā (Guardian). „Telegram” apgalvo, ka sadarbība ir atkarīga no korekti iesniegtiem tiesas pieprasījumiem. Šī atbilde tikai parāda, cik lielā mērā izpilde joprojām balstās nacionālajās procedūrās.

Plašākā „Vot Tak” izmeklēšana apgalvo, ka ar sabotāžu saistīti miljoniem ierakstu izplatīti caur īslaicīgiem kontiem. Šis mērogs balstās žurnālistiskā izmeklēšanā, nevis tiesu dokumentos. Nav publiski zināms, cik ierakstu noveda pie reāliem uzbrukumiem, cik bija krāpniecība un cik — tiesībaizsardzības iestāžu lamatas.

Pierādījumi rāda pietiekami daudz: vervēšanas mehānika darbojas, maksājumi notiek, mērķi ir reāli. Uzbrucēji atraduši plaisu. Vervēšana ir pārrobežu, bet tiesībaizsardzība joprojām ir nacionāla. Kā šo plaisu aizvērt, nepārvēršot katru diskusiju par platformām strīdā par masveida uzraudzību, ir jautājums, uz kuru atbilde jāsniedz gan valstu iekšlietu ministriem, gan Komisijas Digitālo pakalpojumu akta uzraugiem. Pagaidām tādas nav.