Saūda Arābijas pakts liek gatavot sabiedroto spēkus

Saūda Arābija, Turcija un Pakistāna devušas rīkojumu sākt praktiskus sagatavošanās darbus sabiedroto spēku izvietošanai karaļvalstī. Ārkārtas sanāksmē Rijādā 5. oktobrī pakta augstākā komiteja vienojās „veikt nepieciešamos pasākumus”, lai nodrošinātu nolīgtos spēkus un to „ātru izvietošanu” Saūda Arābijā (Saūda Arābijas Preses aģentūra, Turcijas Ārlietu ministrija). Taču sabiedrībai joprojām nav zināms, kuri spēki dosies uz Saūda Arābiju un kad. Lēmumā nav noteikts ne karavīru skaits, ne izvietošanas termiņš, ne komandvadības kārtība (AP).

Rīkojums gatavoties, ievērojot katras valsts ierobežojumus

Trīs valstis pakta līgumu parakstīja 7. augustā. Tas paredz, ka bruņots uzbrukums vienai dalībvalstij uzskatāms par uzbrukumu visām trim (Pakistānas Ārlietu ministrija). Tātad Turcijas saistības izriet no augusta vienošanās. Jaunums Rijādā bija tas, ka dalībvalstis sāka rakstisko solījumu pārvērst militāros plānos.

Lēmumu pieņēmusī komiteja apvieno amatpersonas, kuras būtu tieši iesaistītas spēku izvietošanā. Piemēram, Pakistāna uz sanāksmi nosūtīja ārlietu ministru, aizsardzības ministru un armijas komandieri (Pakistānas Informācijas departaments). Kad šāda līmeņa ministri un komandieri vienojas gatavot spēkus, norādījumam katras valsts bruņotajos spēkos ir reāls svars.

Komitejas paziņojumā paredzēts arī ierobežojums: jebkura spēku izvietošana jāveic saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem (Turcijas Ārlietu ministrija). Komiteja var uzdot valdībām gatavoties. Ankara un Islamabada pašas lems, vai to karavīri saskaņā ar valsts noteikumiem dosies uz Saūda Arābiju.

Rijāda sasauca sanāksmi, reaģējot uz tūlītēju apdraudējumu. Irānas atbalstītā hutiešu kustība, kas kontrolē lielu daļu Jemenas ziemeļu, apgalvoja, ka palaidusi raķetes un bezpilota lidaparātus lidostas pie Rijadas un Aramco naftas pārstrādes rūpnīcas virzienā (AP). Komitejas paziņojumā nav teikts, ka Turcijas vai Pakistānas karavīrus nosūtīs uz Jemenu.

Pakistānas spēki karaļvalstī bija jau iepriekš

Pagaidām nav publiskots rīkojums vai apstiprināta ziņa par kādas jaunas Turcijas vai Pakistānas vienības nosūtīšanu saskaņā ar 5. oktobra lēmumu. Pakistānai karaļvalstī jau bija ievērojami spēki. Maijā Reuters ziņoja, ka tur izvietoti aptuveni 8 000 Pakistānas militārpersonu, papildus vairākiem tūkstošiem, kas tur atradās jau iepriekš, lai gan neviena no valdībām šo skaitli neapstiprināja (Reuters). Šie spēki bija izvietoti pirms šīs nedēļas lēmuma, tāpēc tos nevar uzskatīt par tā sekām.

Arī pakta juridiskais statuss vēl nav skaidrs. Kā ziņo The National, pakta pilnais teksts nav publicēts, un Turcijas un Pakistānas parlamentiem tas vēl esot jāratificē. Ja šī informācija ir pareiza, divas no trim dalībvalstīm gatavojas rīkoties saskaņā ar līgumu, ko to parlamenti vēl nav apstiprinājuši.

Kur beidzas Eiropas saistības

Turcijas dalība NATO piešķir šim paktam arī Eiropas dimensiju. NATO savstarpējās aizsardzības klauzula jeb 5. pants attiecas uz uzbrukumiem noteiktā teritorijā, kurā ietilpst Turcija, bet ne Saūda Arābija (Ziemeļatlantijas līgums). Uzbrukums Turcijas karavīriem, kas izvietoti Saūda Arābijā, pats par sevi neuzliktu Eiropas sabiedrotajiem pienākumu atbildēt.

Eiropu šis karš tieši skar caur kuģošanu, un nav ziņu, ka pakts šo ietekmi mainītu. 4. oktobrī tankkuģis pie Jemenas Sarkanās jūras piekrastes ziņoja par vairākiem sprādzieniem. Apkalpe bija sveika un vesela, bet sprādzienu avots netika noskaidrots (UKMTO). ES jūras operācija Aspides, kas nodrošina tirdzniecības kuģu pavadību, pagarināta līdz 2027. gada 28. februārim (ES Padome). Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Kroseto 2. oktobrī sacīja, ka valstu valdību piedāvāto kuģu joprojām nepietiek operācijas vajadzībām (RaiNews).

Komiteja devusi rīkojumu gatavot spēkus izvietošanai Saūda Arābijā. Publiskajā paziņojumā nav minēta neviena jauna vienība, un lēmums neuzliek Turcijas NATO sabiedrotajiem pienākumu iesaistīties. To, kā sagatavošanās pārtaps reālā spēku izvietošanā, noteiks Saūda Arābijas, Turcijas un Pakistānas aizsardzības ministrijas. Ankarai un Islamabadai arī jāpasaka, vai to parlamenti paktu apstiprinās pirms karavīru nosūtīšanas vai pēc tās.