Helsingborgas pakts ierāmē Arktikas drošību

ASV, Kanāda un piecas Ziemeļvalstu NATO dalībvalstis ceturtdien Helsingborgā parakstīja kopīgu paziņojumu par Arktikas drošību. Tajā solīta ciešāka militārās klātbūtnes un novērošanas koordinācija Tālajos Ziemeļos. Formāli dokuments ir atturēšanas signāls Krievijai un Ķīnai. Praktiski tas mēģina ievilkt Vašingtonas vienpusējos Arktikas plānus daudzpusējā NATO rāmī, īpaši jautājumā par Grenlandi.

Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens šo aprēķinu pateica diezgan skaidri. Dānijai jau gadiem esot bijis svarīgi panākt, lai NATO „iesaistās Tālajos Ziemeļos un Arktikā”, viņš sacīja žurnālistiem. Rasmusens pauda cerību, ka paziņojums parādīs: „visas Arktikas NATO valstis drošības situāciju Grenlandē un ap to redz vienādi.” Atsevišķi viņš noraidīja jautājumus par tiešām sarunām ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio par Grenlandi. Šis process, pēc Rasmusena teiktā, „virzās pēc plāna” janvārī izveidotā darba grupā.

Politisks signāls bez juridiska spēka

Paziņojumā valstis apņemas „padziļināt dialogu” un koordinēt militārās mācības. Formulējums ir politisks, nevis juridiski saistošs. Tas apstiprina jau esošas NATO operācijas, tostarp februārī sākto pastiprinātās novērošanas operāciju Arctic Sentry, gaisa telpas patrulēšanu virs Islandes un priekšējās klātbūtnes spēkus Somijā. Jaunu pienākumu dokuments nerada. Tas arī neliedz ASV rīkoties vienpusēji ārpus NATO ietvara.

Iekļaujot parakstītāju vidū „Dānijas Karalisti, tostarp Grenlandi un Fēru Salas”, paziņojums Grenlandi ierāmē kā daļu no sabiedroto suverenitātes struktūras. Taču nav skaidrs, vai īsta suverenitātes strīda gadījumā šāds formulējums iedarbinātu NATO 5. pantu — alianses savstarpējās aizsardzības klauzulu. Juridiski šis jautājums paliek atvērts.

Vašingtonas sarunu galds

Dānijas, ASV un Grenlandes amatpersonas kopš janvāra „augsta līmeņa darba grupā” apspriež konkrētas ASV prasības. Kā raksta Den Korte Avis, Vašingtona prasot trīs jaunas militārās bāzes Grenlandes dienvidos — Narsarsuakā un Kangerlusuakā —, kā arī veto tiesības pār lieliem investīciju projektiem, lai bloķētu Ķīnas un Krievijas kapitālu. Dānija un Grenlande iebilst pret veto prasību.

Grenlandes valdība vienlaikus īsteno savu stratēģiju. Tajā pašā nedēļā Grenlande parakstīja atsevišķas kritisko derīgo izrakteņu vienošanās ar ASV, Franciju un ES, kā arī ar Kanādu. Aprīlī Grenlandes parlaments vienbalsīgi nobalsoja līdz 2027. gada janvārim pārņemt Dānijai piederošos 33 % uzņēmumā Greenland Airports International. Nūka dažādo partnerus un pastiprina kontroli pār savu infrastruktūru.

Eiropa skatās no malas

ES pie Helsingborgas galda nesēdēja. Trīs no septiņiem parakstītājiem — Somija, Zviedrija un Dānija — ir ES dalībvalstis, taču koordinācija notika caur NATO, nevis Briseli. Eiropas Komisijas 2021. gada Arktikas stratēģija koncentrējās uz klimatu un ilgtspēju. Drošības jautājumos asāks atjauninājums pašlaik ir apspriešanā, bet gaidāms tikai 2026. gada beigās. Eiropas Parlaments pagājušā gada novembrī ar lielu balsu vairākumu atbalstīja stingrāku ES Arktikas politiku, tostarp īpašu struktūrvienību ES ārējās darbības dienestā. Taču parlamenta ieteikumi paši par sevi nerada spējas.

Eiropas lielākā militārā vara suverenitātes jautājumā palika demonstratīvi piesardzīga. Vācijas ārlietu ministrs Vādefūls Helsingborgā runāja galvenokārt par aizsardzības izdevumiem un Hormuza šaurumu, kamēr Bundesvērs nosūtīja četrus Eurofighter iznīcinātājus NATO misijai Grenlandes rajonā. Berlīne sūta lidmašīnas, bet izvairās no politiskā strīda.

Ziemeļvalstis Helsingborgu izmantoja, lai ASV vienpusēja rīcība kļūtu dārgāka un redzamāka. Taču izveidotā konstrukcija joprojām ir politisks signāls bez juridiska ierobežojuma Vašingtonai. Grenlandes reālā tiesiskā aizsardzība ir 2009. gada Pašpārvaldes likums, kas jebkurai politiskā statusa maiņai prasa referendumu. Šis slēdzis ir iekšpolitisks, nevis daudzpusējs. Vai NATO deklarācijas tam piešķir papildu svaru, kļūs skaidrāks jūlijā Ankaras samitā, kur Arktikas komandstruktūras un sloga sadale no formulējumiem pāries lēmumos.