Pie Rumānijas nogrimis kuģis, cēlonis nav zināms

Pirmdien pie Rumānijas Melnās jūras piekrastes aizdegās un nogrima kravas kuģis; divi cilvēki gāja bojā, bet 11 tika izglābti, paziņojusi Rumānijas Iekšlietu ministrija. Ukrainas prezidents apgalvo, ka kuģi nogremdējuši Krievijas droni. Rumānija vadīja glābšanas darbus, taču nav paziņojusi, kas izraisīja ugunsgrēku. Kamēr tas nav noskaidrots, Eiropas valstīm trūkst pamata lemt par turpmāko rīcību.

Iekšlietu ministrija norādījusi, ka Royad Mammadov nogrimis aptuveni 30 jūras jūdzes uz dienvidiem no Sfântu Gheorghe — ciema, pie kura Donava ietek jūrā (Rumānijas Iekšlietu ministrija). Kuģis atradās ārpus Rumānijas teritoriālajiem ūdeņiem, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā — plašākā jūras joslā aiz teritoriālās jūras. Kuģis piederēja Turcijas īpašniekam, bet kuģoja Sentkitsas un Nevisas karogā (Al-Monitor/Reuters).

Divas versijas par ugunsgrēku

Volodimirs Zelenskis izklāstīja konkrētu versiju. Viņš sacīja, ka divi Krievijas droni esot trāpījuši Turcijas īpašniekam piederošam civilajam kuģim, kas vedis kukurūzu, un nogalinājuši kapteini; uz klāja esot bijuši Azerbaidžānas un Indijas pilsoņi (Digi24, AFP). Viņaprāt, Krievija labāk nogremdējot civilos kuģus, nevis pieļaujot ierastu kuģošanu. Zelenskis aicināja izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai aizsargātu pārtikas nodrošinājumu.

Kijivai ir skaidrs iemesls šo apsūdzību uzsvērt. Ja Krievijas droni nogremdē graudu kuģus pie ES un NATO dalībvalsts, Ukrainas lūgumu Eiropai palīdzēt aizsargāt tās jūras eksportu kļūst grūtāk noraidīt. Krievijas Aizsardzības ministrija todien paziņoja par triecieniem diviem kravas kuģiem, taču tās ziņojumā šis kuģis nebija nosaukts (Reuters). Šis paziņojums neļauj secināt, kas uzbruka Royad Mammadov.

Bukareste līdz šim izteikusies daudz skopāk. Iekšlietu ministrija ziņo par ugunsgrēku, kuģa nogrimšanu un glābšanas darbiem. Rumānijas Jūras administrācija notikušo dēvē par nopietnu jūras negadījumu ārpus teritoriālajiem ūdeņiem (AGERPRES). Neviena Rumānijas amatpersona nav nosaukusi dronu, tā palaišanas vietu vai Krieviju.

Pašlaik zināmais ir šāds: Kijiva apgalvo, ka Krievija uzbrukusi kuģim pie Rumānijas, bet Rumānijas publiskotā informācija vēl neapstiprina ugunsgrēka cēloni. Ukrainas apsūdzība ir konkrēta un nopietna, tomēr pagaidām nav apstiprināts fakts.

Kāpēc kuģa atrašanās vieta pati par sevi nepadara to par NATO konfliktu

Saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju valsts suverenitāte attiecas uz teritoriālo jūru, kas sniedzas līdz 12 jūras jūdzēm no krasta (UNCLOS, II daļa). Kuģis nogrima tālu aiz šīs robežas. NATO dibināšanas līgums paredz kolektīvo aizsardzību — principu, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām, — tikai bruņota uzbrukuma gadījumā (Ziemeļatlantijas līgums).

Kuģa nogrimšanas vieta pati par sevi nenozīmē bruņotu uzbrukumu Rumānijai. Kuģis nebija Rumānijas īpašums, tas nogrima ārpus Rumānijas suverēnajiem ūdeņiem, un ugunsgrēka cēlonis nav noskaidrots. Rumānija līdz šim vadījusi glābšanas darbus un publiski nav lūgusi palīdzību sabiedrotajiem.

Kurš maksā par neziņu

Kuģu izsekošanas dati rāda, ka 18. septembrī kuģis ar pilnu kravu atstāja Ukrainas Donavas ostu Izmailu un devās uz Ravennu Itālijā. Taču kravas manifests neapstiprina, ko tas veda (AFP). Tajā pašā dienā Londonas jūras apdrošinātāji paplašināja Melnās jūras augsta riska zonu, iekļaujot tajā visu jūru ārpus piekrastes valstu teritoriālajiem ūdeņiem. Dažiem nedēļu ilgiem reisiem apdrošināšana sadārdzinājās par simtiem tūkstošu dolāru (Reuters).

Royad Mammadov nogrima šajā zonā. Kuģu īpašnieki un fraktētāji, kas Ukrainas graudus ved uz ES ostām, par kara risku maksāja jau pirms šī reisa. Neviens apdrošinātājs šo nogrimšanu nav sasaistījis ar jaunu prēmijas paaugstinājumu, un neviens maršruts nav slēgts.

Spiediens jūtams arī kaimiņvalstu galvaspilsētās. Bulgārijas prezidente Iliana Jotova pirmdien sacīja, ka lielajiem apdrošinātājiem esot grūti apdrošināt kravas reģionā (Bulgārijas prezidentūra). Viņa aicināja Melnās jūras valstis vienoties par kopīgiem drošas kuģošanas pasākumiem.

Rumānija ir apstiprinājusi nāvējošu kuģa nogrimšanu pie savas piekrastes, bet tās publiskotā informācija neapstiprina Krievijas triecienu. Kuģiem, kas šķērso Melnās jūras atklātos ūdeņus, situācija paliek nemainīga: apdrošinātāji jau vērtē risku kā kara risku, bet valsts, kas atrodas vistuvāk vrakam, vēl nav publiski nosaukusi ugunsgrēka cēloni.