Ungārijas iepirkumos uzvar vienīgie pretendenti

Pērn 19,6 % Ungārijas publisko iepirkumu beidzās ar vienu pretendentu. Vēl 309,5 mljrd. forintu vērtu līgumu nonākuši uzņēmumos, kuru īpašnieku struktūras slēpj privātā kapitāla fondi. Lielākās centralizēto iepirkumu iestādes, kas no 2020. līdz 2025. gadam pārvaldījušas vairāk nekā 3 700 mljrd. forintu, gandrīz neatbildēja uz valsts pretkorupcijas uzrauga aicinājumu sadarboties (Telex, 24.hu).

Šie secinājumi ir Ungārijas Integritātes iestādes ziņojumā. Budapešta šo institūciju izveidoja ES spiediena ietekmē, lai atgūtu iesaldētos līdzekļus. Šonedēļ publicētais 2025. gada kopsavilkuma ziņojums ir līdz šim plašākā šīs iestādes publisko iepirkumu pārbaude. Iestāde secina, ka pārcenošana ir sistēmiska, konkurence regulāri tiek izslēgta un iepirkumu kārtība atalgo uzpūstas cenas.

Kā cenas paliek uzpūstas

Problēma ir pašā sistēmas uzbūvē. Pretendentu cenas tiek salīdzinātas ar „paredzamo vērtību”, kurai nav obligāti jāatspoguļo faktiskās tirgus izmaksas. Iepriekšēji pārcenoti līgumi pēc tam kļūst par atskaites punktu nākamajiem iepirkumiem, nostiprinot virs tirgus līmeņa esošus tēriņus, kas laika gaitā uzkrājas (HVG).

Pasūtītāji konkurenci var apslāpēt ar iepirkuma mērogu: apvienojot līgumus tā, lai kvalificētos tikai lielie uzņēmumi, vai sadalot tos mazākās daļās, lai izvairītos no atklāta konkursa (Portfolio). Tehniskās prasības tiek pielāgotas tik šauri, ka tām atbilst tikai viens uzņēmums. Tie paši uzņēmumi atkārtoti parādās konkursos, piedalās kopā un kopā uzvar. Būvniecībā un enerģētikā, kas ir divas no lielākajām valsts tēriņu jomām, pārcenošana ir izteiktākā.

Atsevišķs caurspīdīguma robs ir centralizētajos iepirkumos. Līgumi par publiskā sektora enerģiju, transportlīdzekļiem, mēbelēm un komandējumiem vispār neparādās publisko iepirkumu platformā. To vērtība pārsniedz 500 mljrd. forintu vēl pirms enerģijas izmaksu ieskaitīšanas; ar enerģiju summa varētu būt četras līdz piecas reizes lielāka (HVG).

Trīs ES slēdzenes Ungārijas naudai

Ziņojums pats par sevi neko automātiski neiesaldē un arī neatbrīvo. Ungārijas pieeju ES naudai nosaka trīs atsevišķi mehānismi. Padome, kur balso dalībvalstu valdības, 2022. gada decembrī apturēja 6,3 mljrd. € kohēzijas līdzekļu izmaksu saskaņā ar Nosacītības regulu — ES instrumentu, kas budžeta aizsardzību sasaista ar tiesiskuma standartiem. Ungārijas pēcpandēmijas Atveseļošanas un noturības plānā ir 27 „superatskaites punkti” pretkorupcijas un iepirkumu drošības pasākumiem, kas jāizpilda pirms naudas izmaksas (Eiropas Komisija). Savukārt ES kohēzijas noteikumi var bloķēt atlīdzinājumus, ja Ungārija neizpilda pārvaldības nosacījumus, arī bez jauna politiska balsojuma (Kopīgo noteikumu regula).

Neviens no šiem mehānismiem ziņojuma dēļ neatveras automātiski. Taču ziņojums ir pierādījums no institūcijas, kuru Brisele pati prasīja Ungārijai izveidot. Ja šī institūcija secina, ka cenas joprojām tiek uzpūstas, Eiropas Komisijai jāizvērtē, vai reformu solījumi ir pietiekami, lai atbloķētu līdzekļus. Eiropas Revīzijas palāta atsevišķi brīdinājusi, ka atveseļošanas fondu tēriņu izsekojamība un caurspīdīgums visā blokā joprojām ir nepietiekams.

Polijas problēma

Polija šo lēmumu padara sarežģītāku. 2024. gada februārī Brisele reformistiskajai Polijas valdībai atbrīvoja aptuveni 137 mljrd. € ES līdzekļu, pirms tiesu reformas bija pilnībā pārbaudītas praksē. Kopš tā laika šis lēmums seko katrai nosacītības lietai: tas parādīja, ka politiskais virziens var svērt tikpat daudz kā izmērāmi rezultāti.

Ungārijas parlaments 23. jūnijā pieņēma jaunu iepirkumu likumu, tostarp stingrākus interešu konflikta noteikumus un patieso labuma guvēju caurspīdīgumu. Ja Brisele sāks maksāt tāpēc, ka premjerministrs Pēters Maģars ir mainījis Ungārijas politisko virzienu, pirms iepirkumi kļūst konkurētspējīgāki un lētāki, ES tiesiskuma finansēšanas instruments sāks izskatīties politisks, nevis noteikumos balstīts.

Slovākija jau izdara savus secinājumus. Kamēr Ungārija pēc līdzekļu iesaldēšanas cenšas atgriezties pie ES nosacījumiem, Slovākija sākot atkārtot tās kļūdas, vēsta „Denník N”. Aprīlī Eiropas Parlaments aicināja Komisiju apsvērt tā paša mehānisma piemērošanu Bratislavai.

Uzticamības pārbaude ir šaurāka un grūtāka, nekā sākumā šķiet: kādi pierādījumi Briselei vajadzīgi, lai nauda sāktu plūst? Ungārijas uzraugs ir sniedzis pierādījumus, ka iepirkumu sistēma joprojām uztur uzpūstas cenas. Tas, ko Komisija ar šiem pierādījumiem darīs, par nosacītības mehānismu pateiks vairāk nekā jebkurš jauns Budapeštā pieņemts likums.