Sešas valstis ceļ veto sienu

Vācija, Austrija, Dānija, Somija, Nīderlande un Zviedrija 27. augustā paziņoja Eiropas Komisijai, ka tās piedāvātajā 2 triljonu eiro septiņu gadu budžetā jāatrod „vairāku simtu miljardu eiro” samazinājums (Bundeskanzleramt). Sešas no 27 valdībām parasti būtu ērta minoritāte. Taču ES budžeta noteikumi prasa vienprātību Padomē, kur sēž dalībvalstu valdības, tāpēc seši saskaņoti atteikumi nav zaudēts balsojums. Tā ir veto siena (EUR-Lex).

Komisija piedāvā 2028.–2034. gada izdevumu griestus, ko sauc par daudzgadu finanšu shēmu jeb ES saistošo septiņu gadu budžeta rāmi, noteikt 1,26 % apmērā no ES nacionālā kopienākuma (Eiropas Komisija). Ar šo naudu jāsedz pieckārtīgs aizsardzības izdevumu kāpums, pandēmijas laika aizņēmumu atmaksa, jauns konkurētspējas fonds, lauksaimniecības atbalsts un kohēzijas finansējums, proti, ES nauda nabadzīgākiem reģioniem un infrastruktūrai (ECFR). Sešas neto maksātājvalstis saka: cena ir pārāk augsta. Kā To Brief rakstīja pagājušajā mēnesī, šis strīds nosaka reģionālo attīstību, zemnieku ienākumus un spēku līdzsvaru starp valstīm, kas ES budžetā iemaksā vairāk, un valstīm, kas vairāk paļaujas uz tā izdevumiem.

Kāpēc svarīgs ir laiks

Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta 25. augustā sāka vizītes ES galvaspilsētās, mēģinot noskaidrot katras valdības sarkanās līnijas pirms oktobrī gaidāmā sarunu ietvara projekta — kompromisa dokumenta, kurā politiskās pozīcijas sāk pārvērsties konkrētos skaitļos (Euronews). Sešu valstu kopīgais paziņojums nāca, pirms Košta paguva uzkrāt politisku inerci Komisijas piedāvātā līmeņa virzienā. Tas pārbīdīja sarunu sākumpunktu.

Viļņā Košta brīdināja, ka līderiem līdz gada beigām jāvienojas, lai pēc pašreizējā budžeta termiņa beigām nerastos finansējuma pārrāvumi lauksaimniekiem, uzņēmumiem un studentiem (Yeni Şafak). Ja termiņu nokavēs, spēkā automātiski paliks pašreizējie izdevumu griesti. Tas nenozīmē budžeta krahu, bet arī nedod jaunu naudu aizsardzībai un konkurētspējai (Eiropas Parlaments).

Katrs samazinājumu saprot citādi

Sešas valstis vienojas par zemāku kopējo summu. Tālāk sākas sadursme starp to aizsargājamām interesēm. Austrijas kanclers Kristians Štokers saka, ka neto maksātāji nav „ES bankomāts”, taču vienlaikus grib pasargāt Austrijas ikgadējo atlaidi un lauksaimniecības atbalstu no samazinājumiem (Bundeskanzleramt Österreich). Zviedrija uzstāj, ka parastajiem izdevumiem jāpaliek ap 1 % no nacionālā kopienākuma, un aizstāv ikgadējās atlaides 8–11 mljrd. Zviedrijas kronu apmērā (Riksdagen). Somija vēlas zemākus griestus, bet pieņem lielākus aizsardzības izdevumus un atbalsta daļu jaunu ES līmeņa nodokļu (Valtioneuvosto). Nīderlande prasa asākas izvēles izdevumos, bet tās koalīcijas politika padara atklātus lauksaimniecības budžeta samazinājumus riskantus (NOS).

„Samazināt par vairākiem simtiem miljardu” ir viegli pasakāms teikums. Grūtāks teikums nosauc, kas tieši jāgriež. Šādu sarakstu šī valstu grupa vēl nav uzrakstījusi.

Kam samazinājumi trāpītu

Darījums ir tiešs. Sešas valstis grib mazāku rēķinu. Valstis, kas paļaujas uz ES fondiem, grib pasargāt aizsardzības, kohēzijas un lauksaimniecības izdevumus. Rumānijai, piemēram, apstiprināts 31,5 mljrd. eiro kohēzijas atbalsts transportam, zaļajai pārejai un sociālajai iekļaušanai (Eiropas Komisija). Tie ir autoceļi, ūdensapgādes sistēmas un darbvietas reģionos. Rumānija un Spānija pieslēgušās „kohēzijas draugu” blokam, lai aizstāvētu šīs plūsmas (G4Media, El País).

Komisija mēģināja apiet šo sadursmi, piedāvājot jaunus ES līmeņa ieņēmumus — no oglekļa robežmaksājumiem līdz uzņēmumu iemaksām. Pēc Komisijas aplēsēm tie dotu 58,5 mljrd. eiro gadā un ļautu finansēt jaunas prioritātes, nepalielinot dalībvalstu iemaksas (Eiropas Komisija). Taču šī nav nauda, ko Komisija var vienkārši iekasēt. Katram šādam ieņēmumu avotam vajadzīgs atsevišķs vienprātīgs balsojums Padomē un ratifikācija visos nacionālajos parlamentos, tātad galvaspilsētām un deputātiem rodas otra iespēja bloķēt (Eiropas Parlaments). Daļa sešu valstu jau ir skeptiska: Nīderlande iebilst pret uzņēmumu nodevu, bet Austrija jaunus ieņēmumus pieņem tikai tad, ja tie nepalielina tās slogu (Officiele Bekendmakingen, Parlament Österreich).

Vienprātības prasība dod sešām valstīm ietekmi, bet liek tām atklāt arī pašām savas pretrunas. Oktobrī Koštas sarunu ietvars prasīs pierādīt kaut ko grūtāku par bloķēšanu: ka „vairāki simti miljardu” nozīmē īstu samazinājumu sarakstu, nevis tikai lētāku virsrakstu.