Sešas valdības prasa ES budžeta samazinājumu

Vācija, Nīderlande, Austrija, Dānija, Somija un Zviedrija vēlas, lai Eiropas Komisijas piedāvātajā 2028.–2034. gada ES budžetā izdevumus samazinātu par „vairākiem simtiem miljardu eiro”. 2026. gada 28. septembra vēstulē tās aicināja šo samazinājumu iekļaut priekšlikumā, ko pašlaik gatavo Īrija (Euronews, Irish Times). Vēstulē nav norādīts, kurām programmām finansējumu samazināt, un Somijas premjerministrs jau aizstāv savas valsts lauksaimniecībai paredzēto finansējuma daļu.

Valstu vadītāji vēstuli nosūtīja Īrijas premjerministram Miheālam Mārtinam. Īrija pašlaik vada valdību sarunas par budžetu; šis pienākums rotācijas kārtībā pāriet no vienas dalībvalsts citai. Vēstule nav oficiāli publicēta, tāpēc tās saturs zināms no medijiem, kuru rīcībā tā nonākusi.

Prasība ir plaša. Euronews vēsta, ka sešas valstis vēloties, lai taupītu visās izdevumu jomās, vienlaikus vairāk līdzekļu novirzot aizsardzībai, konkurētspējai, inovācijām un migrācijas kontrolei. Vēstulē neesot nosaukta ne konkrēta samazinājuma summa, ne programma, kurai to piemērot. Konkrētu summu vai programmu nenosauca arī to pašu sešu valstu 2026. gada 27. augusta kopīgais paziņojums (Vācijas valdība).

Zemāka sākuma summa un veto tiesības ikvienai valstij

Īrija nosaka pirmo budžeta summu. Nākamais solis ir pārskatīts „sarunu ietvars” — darba dokuments, kurā izklāstīts, cik liels varētu būt budžets un kur naudu plānots tērēt. Valstu vadītāji to apspriedīs samitā 2026. gada 15.–16. oktobrī (Irish Times). Jau 2026. gada 22. septembrī Dublina bija aicinājusi ministrus norādīt, kuras programmas viņi uzskata par būtiskām (Īrijas prezidentūra).

Sešas valstis vēlas samazināt Eiropas Komisijas piedāvāto budžetu — 1 763,1 mljrd. € septiņiem gadiem. Summa aprēķināta 2025. gada cenās, tāpēc tajā nav iekļauta turpmākā inflācija; tā ietver arī ES aizņēmuma atmaksu, kas tika izmantots pandēmijas seku pārvarēšanai (Eiropas Parlaments).

Lai pieņemtu galīgo budžetu, vajadzīga visu valdību vienprātība, tātad ikviena no 27 dalībvalstīm var to bloķēt (EUR-Lex). Šīs veto tiesības dod sešām valstīm ietekmi sarunās. Arī valdības, kas paļaujas uz lauksaimniecības un reģionu finansējumu, var noraidīt būtisku samazinājumu. Piekrišana vajadzīga arī Eiropas Parlamentam, kura nostāja paredz lielāku budžetu nekā Eiropas Komisijas priekšlikums.

Lielākais trieciens varētu skart lauksaimniecības un reģionu finansējumu, lai gan vēstulē tas nav pateikts. Eiropas Komisijas piedāvātais vienotais fonds kohēzijai (ES finansējums mazāk pārtikušiem reģioniem), lauksaimniecībai un zivsaimniecībai veido gandrīz pusi no priekšlikuma (Eiropas Savienības Padome). Polijas attīstības ministrija lēš, ka valstij paredzētā finansējuma summa pārsniegs 123 mljrd. € (Polijas valdība). Tas palīdz saprast, kāpēc Varšava izstrādā savas stingrās prasības (To Brief).

Somija aizstāv lauksaimniecības finansējumu

Daļa mediju vēstuli nodēvēja par „ultimātu”, atsaucoties uz anonīmu diplomātu, nevis uz pašas vēstules tekstu. Somijas premjerministrs Peteri Orpo šo apzīmējumu noraidīja. Viņš sacīja, ka Somija neesot prasījusi samazināt lauksaimniecības subsīdijas, un lauksaimniecībai paredzētās finansējuma daļas saglabāšanu nosauca par vienu no galvenajiem mērķiem (Yle).

Orpo nostāja ir grūti savienojama ar vēstulē pausto prasību ietaupīt visās jomās. Ja lauksaimniecības izdevumi, kas ir viena no lielākajām budžeta pozīcijām, paliek neskarti, ietaupījumi jāmeklē programmās, kuras sešas valstis nav nosaukušas. Viens vēstules parakstītājs nevar viens pats pasargāt lauksaimniecību no samazinājuma. Tomēr Orpo publiski iezīmējis, ko Somija sarunās aizstāvēs.

Sarunu vilcināšana sešām valstīm maz ko dod. Ja līdz 2028. gada 1. janvārim nebūs panākta vienošanās par jauno budžetu, līdz tā pieņemšanai turpinās piemērot pašreizējā budžeta pēdējā gada izdevumu griestus (EUR-Lex). Finansējums turpinātu plūst, bet jauno aizsardzības un konkurētspējas programmu ieviešana, ko atbalsta arī šīs sešas valstis, kavētos.

Sešas valstis var panākt, ka Īrijas sagatavotajā priekšlikumā sākuma summa ir mazāka. Lai to pieņemtu ar 27 valdību un Parlamenta piekrišanu, tām būs jāpasaka partneriem, kurām programmām finansējumu samazināt un par cik.