Sešas valstis virza rafinētāju virspeļņas nodokli

Sešu ES valstu finanšu ministri prasa Eiropas Savienībā apspriest nodokli naftas uzņēmumu virspeļņai. Kopīgu vēstuli Īrijai, kas pašlaik pilda ES Padomes rotējošās prezidentūras pienākumus, parakstījušas Vācija, Itālija, Austrija, Polija, Portugāle un Spānija. Īrija šajā lomā sešus mēnešus vada dalībvalstu ministru sanāksmes. Vēstules autori lūdz jautājumu iekļaut kādas no tuvākajām finanšu ministru sanāksmēm darba kārtībā Dublinā (Business Recorder/AFP, DW).

Iniciatīvu sācis Vācijas finanšu ministrs Larss Klingbeils. Vēstulē apgalvots, ka naftas uzņēmumu peļņa un pārstrādes maržas aug straujāk nekā jēlnaftas cenas (Les Echos, n-tv). Taču vēstule ar lūgumu sākt diskusiju vēl nav nodoklis. Starp politisku signālu un ES līmeņa nodokļa ieviešanu ir garš juridisks ceļš.

Kāpēc seši ministri nevar ieviest nodokli

ES nodokļu lēmumiem vajadzīga vienprātība: jāpiekrīt visām 27 dalībvalstīm, un vispirms Eiropas Komisijai jāiesniedz formāls priekšlikums (LESD 113. pants, LESD 115. pants). Jebkura valdība var šādu lēmumu bloķēt. Pašlaik nav ne Komisijas priekšlikuma, ne publiski zināma tiesību akta projekta (Padomes lēmumu pieņemšana).

Sešām valstīm gan ir precedents. 2022. gadā ES pieņēma pagaidu „solidaritātes iemaksu” ar Regulu 2022/1854. Tā dalībvalstīm lika no fosilā kurināmā uzņēmumu apliekamās peļņas iekasēt vismaz 33 % daļā, kas pārsniedza atsauces līmeni. Atsauces līmenis bija noteikts 20 % virs uzņēmuma iepriekšējo četru gadu vidējās peļņas. Maksājums attiecās uz virspeļņu jēlnaftas, dabasgāzes, ogļu un pārstrādes sektorā. Tas nebija nodoklis par katru degvielas litru. Kā tiekot ziņots, pašreizējā vēstule aicina balstīties tieši uz šo modeli.

Nodokļa loģika sākas pārstrādes rūpnīcā

Pārstrādes marža ir starpība starp jēlnaftas cenu un cenu benzīnam vai dīzeļdegvielai, ko rafinēšanas uzņēmumi no tās saražo. Ja šī starpība paplašinās, degviela kļūst dārgāka vēl pirms nonākšanas uzpildes stacijā. Eiropas Centrālās bankas analīze rāda, ka nesenā cenu šoka laikā tieši tā arī notika (ECB).

Bank Austria aplēsusi, ka Austrijā degvielas cenas jūlijā būtu bijušas aptuveni par 10 centiem litrā zemākas, ja pārstrādes maržas nebūtu palielinājušās (Leadersnet). Barclays vērtējumā Eiropas pārstrādes maržas sasniegušas piecas līdz sešas reizes augstāku līmeni nekā parasti; starp ieguvējiem nosaukta arī Austrijas OMV (Investing.com). Citiem vārdiem, pārstrādātāji var pelnīt vairāk arī tad, ja pati jēlnafta nekļūst tikpat strauji dārgāka kā degviela.

Sadales jautājums ir vienkāršs. Kad maržas aug, zaudē autovadītāji. Iegūst naftas uzņēmumi un to akcionāri. TotalEnergies augusta vidū piecu tirdzniecības dienu laikā atpirka gandrīz 1,6 miljonus akciju par aptuveni 120 milj. € (ZoneBourse). Valstis var iegūt budžeta ieņēmumus, ja nodoklis iztur juridiski un politiski. Autovadītāji iegūst tikai tad, ja nodokļa konstrukcija neļauj uzņēmumiem izmaksas atgūt ar augstākām vairumtirdzniecības cenām.

Dažas parakstītājas jau rīkojas atsevišķi

Portugāle ir apstiprinājusi pagaidu 33 % solidaritātes iemaksu par 2026. gada naftas sektora peļņu, kas pārsniedz atsauces līmeni. Modelis tieši aizgūts no 2022. gada ES risinājuma (Xinhua, Jornal Economico). Polija mēģināja ieviest asāku instrumentu: 60 % maksājumu par ārkārtas peļņu degvielas tirdzniecībā. No tā bija plānots iekasēt ap 4 mljrd. zlotu, un tas attiektos uz 20–30 uzņēmumiem, arī valsts kontrolēto Orlen. Prezidents Navrockis likumu bloķēja un nodeva Konstitucionālajam tribunālam. Varšava tagad meklē apiešanas ceļu: 2027. gadā lieliem enerģētikas uzņēmumiem uz laiku paaugstināt uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 30 % (Money.pl, Polsat News).

Uzkrītoši, ka starp parakstītājām nav Francijas, kur atrodas TotalEnergies. Parīzē jau darbojas plašs papildnodoklis lielo uzņēmumu peļņai, kas aptver ap 300 uzņēmumu un šogad, kā tiekot ziņots, varētu ienest 7,3 mljrd. € (TF1 Info). Francija lielos uzņēmumus apliek smagāk, taču nav pievienojusies mērķētam naftas nozares maksājumam, kas daļēji skartu pašas nacionālo čempionu.

Vai autovadītāji tiešām maksātu mazāk?

Virspeļņas nodokli aprēķina pēc pārskata perioda un tikai par summu virs noteikta atsauces līmeņa. Tas automātiski nepielīp katram litram kā akcīzes nodoklis. Tieši šo argumentu Polijas ekonomisti izmantoja pret prezidenta apgalvojumu, ka maksājums neizbēgami parādītos uzpildes stacijās (Radio ZET). Tomēr uzņēmumi ar tirgus varu var atjaunot maržas caur vairumtirdzniecības cenām. Austrijas pieredze ar degvielas cenas ierobežojumu rāda, ka uzņēmumi intervenci kompensēja ar cenu celšanu pirms tās stāšanās spēkā un ar izmaiņām cenu noteikšanas laikā (trend).

Argumentam par nodokli ir faktisks pamats: ECB un tirgus dati rāda, ka pārstrādes maržas ir paplašinājušās vairāk, nekā var izskaidrot ar jēlnaftas cenu kāpumu, un vairāki naftas uzņēmumi šo naudu atdod akcionāriem. Taču politika vēl nav uzbūvēta. Seši ministri nav 27 vienprātīgas balsis, juridiska teksta nav, maksātāju loks un likme nav definēti, un ministri pagaidām ir nosaukuši virspeļņas avotu, bet nav atrisinājuši jautājumu, kā nepieļaut izmaksu pārlikšanu uz autovadītājiem.