Seškārt auguši pretdronu tēriņi, trešdaļa programmu līdz 2030.

Eiropas valstu valdības laikā no 2024. līdz 2025. gadam esot seškāršojušas izdevumus dronu apkarošanas sistēmām un ļoti tuvas darbības pretgaisa aizsardzībai — ieročiem, kas aptur dronus un raķetes mērķu tuvumā. Taču līdz 2030. gadam būšot iespējams īstenot tikai aptuveni trešdaļu šo programmu, liecina ierobežotas pieejamības ES izvērtējums, par kuru ziņo Euronews un Dossier Bruselas. ES valstu un valdību vadītājiem 15.–16. oktobrī paredzēts apspriest izvērtējuma secinājumus (EDA). Sabiedrībai nav zināms, kuras programmas kavējas un kāpēc.

Izvērtējums sagatavots valdībām, nevis publiskošanai. Abi mediji ziņo par vienādiem skaitļiem, taču neviens nenosauc programmas, neatklāj to skaitu vai valstis, kas tās īsteno. Bez šī saraksta ārpus valdību loka nav iespējams pārbaudīt, vai abi mediji apraksta vienas un tās pašas programmas.

Skaitļu nozīmi ierobežo vēl divi informācijas trūkumi. Nevienā ziņojumā nav paskaidrots, ko nozīmē „piegādāt”: nodot aprīkojumu, panākt, ka armija to pieņem, vai sagatavot kaujai. Seškārtīgs kāpums parāda iztērēto naudu, taču neviens ziņojums nenorāda sākotnējo summu eiro. Tāpēc nav iespējams spriest, cik vairāk sistēmu faktiski darbojas.

Iepirkums ir tikai pirmais solis

Budžets ļauj noslēgt līgumu, taču pēc tam aprīkojums vēl jāpārbauda un jāatzīst par drošu, kā arī jāapmāca apkalpes. Tas jāsavieno ar sensoriem un komandieriem, kas lemj, vai drons ir naidīgs. 6. oktobrī Eiropas Aizsardzības aģentūra, kurā ES valdības koordinē militāro plānošanu, brīdināja, ka trūkst šaušanas poligonu, testēšanas aprīkojuma, saskaņotu procedūru un kvalificēta personāla. Aģentūra arī norādīja, ka līdz 2030. gadam nepietikšot laika uzbūvēt pietiekami daudz jaunu testēšanas centru (EDA).

Spānijas ministri 2024. gada jūnijā atļāva iegādāties 14 ARACNE dronu apkarošanas sistēmas; pirkuma aplēstā vērtība bija 30,24 milj. € (La Moncloa). Līdz 2026. gada oktobrim armijas pretgaisa aizsardzības vienība bija saņēmusi pirmo aprīkojumu un pārbaudījusi radioelektroniskās traucēšanas funkcijas. To spēju fiziski iznīcināt dronus plānots pārbaudīt vēlākās mācībās, kuru datums nav publiskots (Defensa y Seguridad). Avotos nav norādīts solītais piegādes termiņš, tāpēc šis piemērs rāda procesa ilgumu, bet nepierāda kavēšanos.

Vācijas piemērs atklāj citu problēmu: no malas grūti saprast, kad tehnika tiks piegādāta. Bundeswehr pasūtīja 19 pretgaisa aizsardzības kaujas mašīnas Skyranger 30, vienu no tām paredzot izmēģinājumiem (Bundeswehr). Vācijas iepirkumu iestāde tagad paredz sērijveida piegādes no 2027. gada vidus, nevis 2026. gada vidus (t-online). Ražotājs Rheinmetall apstrīd viena gada kavējumu un norāda, ka pasūtītāja pieprasītā izmaiņa radījusi mazāku termiņa nobīdi. Ja pasūtītājs un piegādātājs nav vienisprātis par grafiku, sabiedrībai ir maz iespēju to pārbaudīt.

Kas pasūta, kas maksā, kas aizsargā

Polijas piemērs rāda, cik ātri valdība var iepirkt sistēmu, ja to izvēlas darīt. 2026. gada 30. janvārī Polijas Bruņojuma aģentūra noslēdza līgumu par valsts mēroga dronu apkarošanas sistēmu; tā neto vērtība ir aptuveni 15 mljrd. PLN (Polijas valdība). Piegādātāju konsorciju vada Polijas grupa PGZ un Norvēģijas uzņēmums Kongsberg. Varšava sistēmu pasūtīja un to izvietos, bet lielāko daļu finansējuma nodrošinās SAFE aizdevumi — tā ir ES aizdevumu shēma aizsardzības jomai.

Šāds pienākumu sadalījums raksturīgs Eiropai kopumā. Valdības pasūta aprīkojumu un izvieto to, ES aizdevumi palīdz par to samaksāt, bet aģentūra apzina šķēršļus. ES aizdevums pats par sevi nepārvērš valsts iepirkumu kopīgā Eiropas aizsardzībā.

Pagaidām kopīgais Eiropas projekts lielākoties pastāv uz papīra. 28. septembrī ES valdības atzina DECODER par kopīgu dronu un pretdronu projektu; tā aplēstais apjoms līdz 2033. gadam ir 3,5–5 mljrd. € (Padomes lēmums). Šis skaitlis ir plānošanas aplēse, nevis piešķirts finansējums vai pasūtīts aprīkojums. Ne lēmumā, ne šeit citētajos mediju ziņojumos DECODER nav sasaistīts ar prognozi, ka līdz 2030. gadam īstenos tikai trešdaļu programmu. Tie arī nedod pamatu spriest, vai projektā iesaistītās valstis kaut ko kopīgi ražos vai izmantos.

Ja nopludinātais fragments ir precīzs, līdz 2030. gadam lielākā daļa šo programmu vēl nebūšot īstenota, kaut izdevumi strauji auguši. To, kuras programmas kavējas un ko izvērtējumā nozīmē „piegādāt”, var pateikt tikai aģentūra un valdības, kuru rīcībā ir šis dokuments. Pirms ES valstu vadītāju tikšanās nākamnedēļ tām sabiedrībai jāpublisko gan saraksts, gan termina skaidrojums.