16 ES valstis noraida aizsardzības pārbīdi

Sešpadsmit ES dalībvalstis 26. maijā iebilda pret Eiropas Komisijas piedāvāto 2028.–2034. gada budžetu. To pārmetums ir vienkāršs: Brisele samazina naudu lauksaimniekiem un nabadzīgākajiem reģioniem, lai finansētu aizsardzības kāpumu, no kura visvairāk iegūs valstis ar lielu militāro rūpniecību. Pretējā pusē ir ziemeļu neto maksātājas, kas grib šaurāku budžetu ar uzsvaru uz drošību un konkurētspēju. Strīda vērtība tuvojas 2 triljoniem eiro.

Lielākā izdevumu pārbīde paaudzes laikā

Eiropas Komisijas priekšlikums ES tēriņu prioritātes maina krasāk nekā iepriekšējos daudzgadu budžeta ciklos. Lauksaimniecība un kohēzija — subsīdijas, infrastruktūras un attīstības nauda nabadzīgākiem reģioniem un lauksaimniekiem — samazinātos no 62 % līdz aptuveni 44 % no kopējiem ES tēriņiem (Eiropas Komisija). Kopējās lauksaimniecības politikas maksājumiem paredzēts 24 % nominālais samazinājums, nosakot grīdu 295,7 mljrd. € apmērā (capreform.eu). Kohēzijas finansējums reālajā izteiksmē saruktu par aptuveni 15 % (CEPR).

Aizsardzības un konkurētspējas finansējums pieaugtu pieckārt — līdz aptuveni 131–140 mljrd. € (Finabel). Kopējais budžets sasniegtu gandrīz 2 triljonus €, taču pieaugumu apēstu jaunās prioritātes.

Komisija maina arī naudas izmaksas mehānismu. Līdzšinējo izmaksu atlīdzināšanu — valsts iztērē, Brisele atmaksā — aizstātu ar rezultātos balstītu finansējumu pēc pēc Covid-19 Atveseļošanas fonda modeļa. Dalībvalstīm vispirms būtu jāizpilda reformu starpposma mērķi, un tikai tad nauda nonāktu budžetos. Tas Briselei dotu daudz lielāku kontroli pār to, kā dalībvalstis līdzekļus izmanto. Saņēmējvalstu valdībām šis punkts ir gandrīz tikpat jutīgs kā paši samazinājumi.

Kur nauda patiesībā nonāk

Polija, ES lielākā neto saņēmēja ar aptuveni 12,9 mljrd. € gadā, lielā mērā balstās uz kohēzijas pārvedumiem (IW Köln). Dienvidos un Austrumos ES nauda veido nozīmīgu daļu no publiskajām investīcijām. Sešpadsmit valstis, kas parakstīja kopīgo deklarāciju, pārsvarā nāk no šiem reģioniem un kopā veido dalībvalstu vairākumu. To arguments: samazinātas tiek tieši tās politikas, no kurām šīs valstis iegūst visvairāk (Latvijas Ārlietu ministrija, Euronews).

Aizsardzības rūpniecības karte izskatās citādi. Vācija, Francija un Zviedrija ir tās valstis, kuru uzņēmumiem ir kapacitāte iegūt lielos militāros pasūtījumus (Bruegel). Vācija jau tagad ir lielākā neto maksātāja — aptuveni 19,8 mljrd. € gadā (Euronews). Ja jaunais budžets tiks pieņemts šādā formā, Vācija vienlaikus kļūtu par lielāku maksātāju un lielāku ieguvēju. Tātad runa nav tikai par naudas pārdali starp politikas jomām. Tā ir arī pārdale starp valstīm.

Aizņemties ieročiem, bet ne tiltiem

Kohēzijas valstu spēcīgākais arguments ir par asimetriju, kuru grūti izskaidrot. Pērn ES apstiprināja 150 mljrd. € kopīgu aizņemšanos SAFE instrumentā jeb Eiropas drošības rīcības mehānismā, lai finansētu kopīgus aizsardzības iepirkumus (ES Padome). Komisija atteicās no līdzīga instrumenta reģionālajām investīcijām. Dienvidu un austrumu valdības jautā: ja ES var kopīgi aizņemties ieročiem, kāpēc ne ceļiem un slimnīcām?

Šis jautājums kļūst asāks, jo 2026. gadā beidzas Atveseļošanas un noturības mehānisms — 800 mljrd. € vērtais pēc Covid-19 fonds. Valstīs, kas no tā bija atkarīgas, no 2027. gada tas varētu radīt aptuveni 0,25 procentpunktu ikgadēju IKP pieauguma bremzēšanu (Eiropas Komisijas 2026. gada pavasara prognoze). Eiropas Parlaments jau nobalsojis par 10 % palielinājumu salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu (Eiropas Parlaments). Taču daudzgadu budžetam Padomē vajadzīga vienprātība, un tādām taupīgajām valstīm kā Nīderlande, Zviedrija un Austrija tas dod faktisku veto.

Pēc būtības sarunas Padomē vēl nav sākušās. Kad tās, visticamāk, rudenī sāksies, sešpadsmit kohēzijas valstīm būs skaitlisks vairākums, bet ne bloķēšanas vara. Taupīgajām valstīm būs veto, bet ne vairākuma atbalsts. Starp šīm divām pozīcijām veidosies nākamais septiņu gadu ES budžets.