Slovākija apdraud Krievijas melno sarakstu

ES vēstniekiem 2. septembrī neizdevās vienoties par Krievijas personu un uzņēmumu melnā saraksta pagarināšanu pirms 15. septembra termiņa. Slovākija noraidīja priekšlikumu sankciju atjaunošanas ciklu pagarināt no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, un sarunas Coreper, proti, dalībvalstu vēstnieku komitejā, kas sagatavo lēmumus ministru formālai apstiprināšanai, beidzās bez rezultāta (European Pravda, cas.sk). Nākamais mēģinājums paredzēts 9. septembrī.

Ja vienošanās netiks panākta, sarakstā iekļautajiem Krievijas pilsoņiem un struktūrām beigsies ieceļošanas aizliegumi un aktīvu iesaldēšana. Bankām būtu jāatbrīvo iesaldētie līdzekļi, bet robežsardzes dienestiem būtu jāielaiž personas, kurām līdz šim ieceļošana ES bija liegta (Lēmums 2014/145, Regula 269/2014).

Slovākija šobrīd strīdas nevis par Krievijas sankciju pastāvēšanu, bet par to termiņu. Šī procedūra ir politiski svarīga, jo katrai atjaunošanai vajadzīga vienprātība saskaņā ar ES līguma 31. pantu. Tas nozīmē, ka jebkura dalībvalsts var bloķēt lēmumu, un katrs sešu mēnešu cikls dod valdībām paredzamu brīdi, kurā prasīt piekāpšanos citos jautājumos (LES 31. pants).

Melnais saraksts, nevis plašākās sankcijas

Strīds attiecas uz ES individuālo sankciju režīmu: konkrētiem cilvēkiem un struktūrām, kurus apsūdz Ukrainas suverenitātes graušanā, piemēro ieceļošanas aizliegumus, aktīvu iesaldēšanu un aizliegumu ES uzņēmējiem un iestādēm tiem nodot līdzekļus (Padomes skaidrojums). Tas ir atsevišķs mehānisms no nozaru sankcijām pret Krievijas naftu, gāzi, finanšu sektoru un tehnoloģijām. Šīm sankcijām dalībvalstis šogad jau pārgāja uz garāku atjaunošanas ciklu (Telex).

Saskaņā ar ES 2026. gada marta pagarinājumu pašreizējais saraksts aptver aptuveni 2 600 personu un struktūru, lai gan vairāki nacionālie mediji tagad min vairāk nekā 3 000 ierakstu (EEAS, Aktuality). Slovākija esot arī rosinājusi no saraksta svītrot vairākus vārdā nenosauktus Krievijas pilsoņus (upday).

Seši mēneši nozīmē sešas iespējas tirgoties

Sešu mēnešu termiņam ir juridisks pamatojums. Individuālās sankcijas ierobežo konkrētu cilvēku īpašumtiesības un pārvietošanās brīvību. ES tiesas katru pagarinājumu vērtē kā atsevišķu tiesību aktu, nevis kā automātisku pastāvīgu lēmumu. Lietā par Gaļinu Pumpjansku Vispārējā tiesa pārbaudīja, vai katram iekļaušanas periodam bijis individuāls pamatojums (Pumpjanskas spriedums). Arī 2026. gada marta pagarinājumā no saraksta tika svītrotas divas personas un piecas mirušas personas, kas rāda, ka pārskatīšanas funkcija nav tikai formāla (EEAS).

Taču tas pats termiņš darbojas arī kā politiska sviras sistēma. Ik pēc sešiem mēnešiem viena valdība var aizturēt 2 600 ierakstu pagarināšanu, ja pārējās 26 valstis tai neko nepiedāvā. Martā Slovākija tikai dažas stundas pirms termiņa beigām atteicās no pēdējā brīža prasībām svītrot oligarhus Ališeru Usmanovu un Mihailu Fridmanu (LRT). Kuru personu svītrošanu Bratislava vēlas panākt šoreiz, nav publiski zināms. Nākamo divpadsmit dienu dinamiku noteiks tas, vai Slovākija tiecas pēc konkrētām svītrošanām, piekāpšanās citās lietās vai vienkārši izmanto termiņa spiedienu.

Austrumu dalībvalstis to uztver kā bloķēšanu

Polija, Lietuva un Čehija Slovākijas rīcību raksturo kā sabotāžu, sasaistot to ar premjerministra Roberta Fico plašāko nostāju, ka „Krieviju nevar demonizēt un izstumt no Eiropas” (iROZHLAS, Reuters). Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris jau iepriekš brīdināja, ka atsevišķu dalībvalstu ekonomiskās intereses arvien vairāk deformē sankciju lēmumus (LRT English). Ungārija, kas parasti nonāk šādu strīdu centrā, šajā kārtā, pēc pieejamās informācijas, nav galvenais virzītājs. Pašreizējie fakti drīzāk rāda, ka Slovākija izmanto Budapeštas jau pārbaudītu paņēmienu: vienprātības prasību pārvērst par instrumentu ikdienas lēmuma aizturēšanai.

Laiks padara šo epizodi politiski skaidrāku. Tikai dienu iepriekš 11 ES valstis pieprasīja izbeigt „obstruktīvos veto” ārpolitikā (Euronews, ANSA). Slovākijas rīcība nākamajā rītā parādīja, kāpēc šī prasība atkal nonāk dienaskārtībā.

9. septembra sarunas parādīs, vai Bratislava atkārtos marta modeli un pēdējā brīdī piekāpsies, vai arī spiedienu palielinās. Līdz termiņam paliek divpadsmit dienas. Ja individuālo sankciju režīms zaudēs spēku, sekas būs tiešas: bankām, aktīvu reģistriem un robežsardzes dienestiem visās 27 valstīs būs juridisks pienākums atbrīvot kontus un atjaunot ieceļošanu. Atbilde būs jāsniedz Bratislavai, un tai jābūt līdz 15. septembrim.