Slovākijas korupcijas lietas grimst

Eiropas Komisijas 2026. gada ziņojumā par tiesiskumu secināts, ka Slovākija nav panākusi progresu augsta līmeņa korupcijas izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, bet tās spēja virzīt lielās lietas esot „vēl vairāk pasliktinājusies” (Komisijas nodaļa par Slovākiju, Komisijas 2026. gada pakete). Ziņojums Slovākiju nesoda. Tas fiksē pierādījumus, kas Briselei būtu vajadzīgi, ja vēlāk tā mēģinātu likt uz spēles ES finansējumu.

Ko Komisija konstatēja

Roberta Fico ceturtās valdības laikā Slovākija likvidēja Īpašo prokuratūru, vājināja pretkorupcijas policijas struktūrvienību, samazināja kriminālsodus un saīsināja noilguma termiņus korupcijas noziegumiem. Sekas ir straujš apsūdzību, apsūdzības rakstu un notiesājošu spriedumu kritums (Komisijas 2026. gada pakete).

Ziņojumā izcelta arī ģenerālprokurora vara atcelt galīgus policijas un prokuratūras lēmumus. Praksē tas vienai iestādei dod iespēju apturēt izmeklēšanas, pirms tās nonāk līdz tiesnesim.

Fico secinājumus noraidīja kā „neobjektīvu politisku spiedienu” un piesauca dubultstandartus (TA3). Slovākijas opozīcijas partijas brīdināja par apdraudētu ES finansējumu. Abas puses ziņojumu izmanto kā politisku munīciju: Fico pret Briseli, opozīcija pret Fico. Tomēr neviena puse precīzi nepasaka, ko šis dokuments patiesībā dara.

Naudas svira nav automātiska

Tiesiskuma ziņojums neiesaldē finansējumu. Komisijas jautājumu un atbilžu materiālā tas nosaukts par „preventīvas uzraudzības instrumentu” bez automātiskas saiknes starp ieteikumiem un maksājumu lēmumiem (Komisijas jautājumi un atbildes). Lai nauda apstātos, Komisijai jāizmanto atsevišķs juridisks ceļš.

Spēcīgākais instruments ir tiesiskuma nosacītības regula — ES mehānisms finansējuma samazināšanai, ja tiesiskuma problēmas apdraud pareizu budžeta pārvaldību (Regula 2020/2092). Taču tās piemērošanai vajag pierādījumus. Komisijai jāpierāda, ka Slovākijas vājinātā kriminālvajāšana vai revīzijas sistēmas „pietiekami tiešā veidā” apdraud ES finanšu intereses. Pēc tam Komisija ierosina pasākumus Padomei, kur dalībvalstu valdības lemj ar kvalificētu balsu vairākumu. Tas nozīmē, ka viena valsts viena pati lēmumu bloķēt nevar. Pierādījumu slieksnis ir augsts, un Komisija nav signalizējusi, ka būtu tuvu tā pārvarēšanai.

ES pēcpandēmijas Atveseļošanas fonds Briselei dod vienkāršāku sviru. Slovākija apsolīja konkrētas pretkorupcijas un publisko iepirkumu reformas, lai saņemtu atveseļošanas naudu. Ja šīs aizsardzības tiek atceltas, Komisija var aizturēt nākamos maksājumus bez pilna nosacītības regulas procesa. Pētījumā par Atveseļošanas fonda uzbūvi norādīts, ka ar izmaksām sasaistītām reformām ir iebūvēta fiksācija: atkāpšanās no tām var bloķēt nākamo daļu (Taylor & Francis).

Ungārijas salīdzinājums nav abstrakts

Čehu un slovāku ekonomikas analītiķi brīdina par „Ungārijas scenāriju” (Týždeň). Ar to domāts Budapeštas ceļš no ilgstošas tiesiskuma pasliktināšanās līdz reālām budžeta sekām. Ungārija joprojām ir Komisijas uzmanības lokā vājo pretkorupcijas rezultātu un prokuratūras neatkarības dēļ (Népszava). Salīdzinājums ir svarīgs tāpēc, ka tas parāda mehānismu: gadiem dokumentēta lejupslīde Komisijai galu galā deva pietiekamu pamatu sasaistīt tiesiskuma problēmas ar budžeta risku.

Polija šo kontrastu padara asāku. Varšavas pašreizējā valdība, kas pēc iepriekšējās partijas „Likums un taisnīgums” administrācijas pati mantoja smagu tiesiskuma strīdu ar Briseli, tagad koncentrējas uz atskaites punktu izpildi, detalizētu labojumu iesniegšanu un uzraudzības pieņemšanu, lai naudas plūsma turpinātos (MFiPR). Fico izvēlētā poza ir noraidījums.

Komisija savā institucionālajā dokumentācijā ir fiksējusi, ka Slovākijas spēja izmeklēt un virzīt lielas korupcijas lietas pasliktinās. Tas šodien neiesaldē nevienu eiro. Taču katrs ikgadējais ziņojums papildina lietu. Ja prokuratūras kapacitātes erozija Slovākijā turpināsies, Komisija to vēlāk var sasaistīt ar ES budžeta risku, izmantojot vai nu nosacītības regulu, vai Atveseļošanas fonda atskaites punktu neizpildi. Iniciatīva ir Fico valdības rokās: tai jānovērš kaitējums, pirms diagnostikas materiāls kļūst par juridisku lietu. Savukārt Komisijai skaidrāk jāpasaka, vai tā redz veidojamies budžeta riska lietu vai tikai tiesiskuma brīdinājumu bez finansiālām sekām.