Slovākija riskē ar €735 miljoniem

Slovākijas lēmums par nacionālo parku zonējumu ir kļuvis par pārbaudi tam, vai Brisele maksās par reformu, kas pastāv tikai dokumentos. Valdība 1. jūlijā apstiprināja zonējuma plānus četriem nacionālajiem parkiem (Aktuality). Slovākijas Atveseļošanas un noturības plānā zonējums ir viens no atskaites punktiem. Šis plāns darbojas kā līgums par rezultātu: valdība saņem ES naudu tikai tad, kad Eiropas Komisija pārbauda, vai solītās reformas tiešām ir izpildītas.

Ja Komisija secinās, ka zonējums neatbilst šim līgumam, Slovākijas astotais maksājuma pieprasījums — 735 milj. € — var tikt daļēji apturēts (Denník N). Ja strīds ievilksies līdz pēdējam pieprasījumam, riskam pakļautā summa pieaugs līdz aptuveni 1,2 mljrd. € no Slovākijai paredzētajiem 6,4 mljrd. € (Eiropas Komisijas pārstāvniecība Slovākijā).

Atveseļošanas un noturības mehānisms jeb RRF — ES pēcpandēmijas reformu fonds — darbojas pēc juridiska, nevis politiska grafika. Visi atskaites punkti jāizpilda līdz 2026. gada 31. augustam, pēdējie maksājuma pieprasījumi jāiesniedz līdz 30. septembrim, bet neizlietotā nauda pēc 31. decembra automātiski atgriežas ES budžetā (EUR-Lex, Gov.si).

Kas kontrolē mežu

Sākotnējā Slovākijas atveseļošanas plāna apņemšanās paredzēja, ka valstij piederošā zeme nacionālajos parkos no valsts mežu uzņēmuma Lesy SR pāriet parku administrāciju pārvaldībā. Tas nozīmētu, ka par mežu apsaimniekošanu lemj parki, nevis kokrūpniecības intereses.

Taču līdz ar zonējuma noteikumiem valdība pieņēma rezolūciju, kas, kritiķu ieskatā, šo pāreju iztukšo. Valsts sekretārs Filips Kufa atzina, ka rezolūcija varētu nozīmēt formālu zemes nodošanu parku administrācijām, vienlaikus saglabājot Lesy SR operatīvo kontroli (Topky). Vides ministrs Tomāšs Taraba apgalvo, ka īpašumtiesības un pārvaldība „pilnībā pāriet” parkiem. Slovākijas Zinātņu akadēmija nostājusies pret valdības versiju, norādot, ka zonējums ignorē zinātniskos ieteikumus un atstāj vecos mežus ārpus stingras aizsardzības (Denník N).

Tieši te sāk darboties RRF neatgriezeniskuma princips. Brisele drīkst aizturēt jaunu naudu, ja valsts klusi atceļ reformu, par kuru jau ir saņēmusi maksājumu. Slovākija 2023. gadā saņēma trešo maksājumu daļēji tāpēc, ka bija apņēmusies reformēt nacionālo parku pārvaldību. Ja Komisija uzskatīs pavadošo rezolūciju par šīs apņemšanās atcelšanu, tai būs juridisks pamats apturēt nākamos maksājumus (EUR-Lex).

Brisele to jau ir darījusi

Slovākija ar šo mehānismu saskārās jau šogad. Komisija aizturēja sesto maksājumu 590 milj. € apmērā pēc tam, kad valdība virzīja Trauksmes cēlēju aizsardzības biroja likvidēšanu. Šī institūcija bija izveidota par atveseļošanas plāna naudu. Pēc ES finansējuma riska Slovākija atkāpās un biroju saglabāja (STVR, Bloomberg).

Spānijas piemērs šonedēļ rāda, ka daļēja maksājumu apturēšana vairs nav ārkārtas instruments. Brisele apstiprināja 64 no 67 mērķiem Spānijas sestajā maksājumā un aizturēja 537 milj. € par neizpildīto daļu (El País).

Kas iegūst, kas zaudē

Īstermiņa ieguvēji ir mežsaimniecības intereses. Ja Lesy SR saglabā operatīvu kontroli pār parku mežiem, koksnes ieguves loģika paliek spēkā. Mežsaimniecības avoti brīdinājuši, ka reāla zemes nodošana parku administrācijām varētu radīt darba vietu zudumu reģionos, kur mežizstrāde ir nozīmīgs darba devējs (Lesmedium). Šo risku nevar noraidīt. Taču, kamēr mežu pārvaldītāji atbild par koksnes mērķiem, nevis bioloģisko daudzveidību, parki pastāv juridiski, bet ne praktiski.

Ja maksājums tiks apturēts, zaudētāju loks būs plašāks. Slovākijas valsts budžets nesaņems plānotos ieņēmumus. Vietējiem projektiem, ko finansē no atveseļošanas plāna, samazināsies plānošanas drošība. Eiropas Vides aģentūra ir norādījusi, ka Slovākija 2023. gadā pieņēma aizsargājamo teritoriju reformas, taču sistēmā joprojām saglabājās trūkumi, kuriem vajadzīga turpmāka rīcība (EEA).

Slovākijas medijos minētais 1 mljrd. € nav Komisijas lēmums. Tā ir riska augšējā robeža: summa, kas ticami varētu nonākt zem jautājuma zīmes, nevis jau zaudēta nauda (Eiropas Komisijas pārstāvniecība Slovākijā, Aktuality). Komisija vēl nav publiskojusi savu vērtējumu par jūlija zonējuma paketi. Ja Briselei pietiks ar formālu atbilstību, neatgriezeniskuma princips būs vājāks, nekā tas izskatās regulā.