Slovākijas degvielas sarunas Vašingtonā beidzas bez vienošanās

Slovākijas ekonomikas ministre Denisa Sakova 8. oktobrī devās uz Vašingtonu, lai lūgtu ASV gāzes piegādes un aizsardzību pret sankcijām, kamēr Slovākija līdz 2027. gada beigām turpina iepirkt Krievijas jēlnaftu (STVR). Publiskajos ziņojumos par sarunām nav minēts ne parakstīts piegādes līgums, ne rakstisks ASV atbrīvojums no sankcijām (Denník N). Tas ir būtiski, jo 2025. gada nogalē Krievijas jēlnafta veidoja aptuveni 90 % no Slovākijā patērētās naftas (Eiropas Komisija).

Sakova uz Vašingtonu devās kopā ar SPP, lielākā gāzes piegādātāja, un Slovnaft, Bratislavas naftas pārstrādes rūpnīcas, kas pieder Ungārijas MOL Group, vadītājiem. Viņa teica, ka ASV amatpersonas sapratušas Slovākijas plānoto naftas iepirkumu grafiku (STVR). Tas ir Sakovas vēstījums par sarunām. Neviens publiskots dokuments to nepārvērš līgumā vai juridiskā atbrīvojumā.

Horvātijas maršruts palīdzēja tikai dažus mēnešus

Slovnaft normālai darbībai gadā vajag aptuveni 5,5–6 miljonus tonnu jēlnaftas (Reuters). Sakova Adria maršrutu nosauca par vienīgo reālo alternatīvu Krievijas cauruļvadam Druzhba (STVR). Tankkuģi izkrauj naftu Horvātijas Omišaljas terminālī, un JANAF cauruļvads to ved cauri Horvātijai un Ungārijai uz Slovākiju.

MOL 2026. gadam rezervējis 2,05 miljonus tonnu JANAF transportēšanas jaudas ar noteikumu, ka jāmaksā arī tad, ja rezervēto jaudu izmanto mazākā apjomā (Horvātijas valdība). Šī jauda paredzēta gan MOL Ungārijas, gan Slovākijas pārstrādes rūpnīcām, tāpēc tā nav nodrošināta tikai Bratislavai.

Labākais pierādījums maršruta darbspējai ir šā gada piegāžu pārrāvums. Kad no 2026. gada janvāra beigām līdz aprīlim tika pārtraukta Druzhba darbība, Slovnaft vispirms izmantoja ārkārtas rezerves (Reuters). Pēc tam rūpnīca atjaunoja gandrīz pilnu jaudu, pārstrādājot pa Adria piegādāto jēlnaftu. Vadība esot ziņojusi arī par grūtībām ar citiem naftas maisījumiem — jēlnaftas veidiem ar atšķirīgu ķīmisko sastāvu, kuru pārstrādei rūpnīcai jāpielāgojas.

Piegāžu pārrāvums parādīja, ka maršruts krīzes laikā spēj nodrošināt Slovnaft darbību. Desmit mēnešu tests visai piegādes ķēdei — no tankkuģu izkraušanas līdz rūpnīcai — sākās 11. martā, un ziņojums gaidāms 2027. gada sākumā (MOL). Testam jāatbild uz konkrētāku jautājumu: vai cauruļvads spēj nodrošināt stabilas piegādes pilnā apjomā gadu no gada? Partneru vērtējumi jau atšķiras. JANAF norāda, ka tehniskā jauda ir aptuveni 11,8 miljoni tonnu gadā, bet MOL atsaucas uz Adria piegādēm, kas 2022.–2025. gadā vidēji bija ap 1,3 miljoniem tonnu (BIRN).

Līdzīga problēma ir gāzei: jāpārbauda, vai to fiziski iespējams nogādāt. Sakova vēlas no 2027. gada septembra saņemt aptuveni 1 miljardu kubikmetru gadā, noslēdzot līgumu uz pieciem līdz septiņiem gadiem. Gāze varētu nākt no ASV, Alžīrijas vai Azerbaidžānas (SITA). Šis termiņš sakrīt ar ES likumā noteikto datumu, kad beidzas Krievijas gāzes ilgtermiņa piegādes pa cauruļvadiem — 30.09.2027. (Regula 2026/261). Sašķidrinātajai dabasgāzei (LNG) vajadzīgs ne tikai pārdevējs. Tai vajadzīga vieta piekrastes terminālī, kur gāzi atkal pārvērst gāzveida stāvoklī, kā arī rezervēta vieta cauruļvados līdz Slovākijai, kurai nav pieejas jūrai. Polijas Švinoujsces termināļa noslodze 2025. gadā pārsniedza 99 % (ORLEN), un publiskā informācija neliecina, ka SPP tur būtu rezervējis vietu.

Divas atsevišķas izmaksas un to maksātāji

Likums, ko Donalds Tramps parakstīja 18. septembrī, attiecas uz valsti tikai tad, ja tā pēc 18. oktobra pērk Krievijas jēlnaftu vai gāzi un ir starp pieciem lielākajiem pircējiem (Public Law 119-111). Jāizpildās abiem nosacījumiem. Šādas valsts precēm likums ļauj noteikt muitas tarifus līdz 100 % apmērā. Prezidents no tiem var atbrīvot tikai ar rakstisku apliecinājumu Kongresam (Public Law 119-111).

Nav publicēts ne lēmums par Slovākijas iekļaušanu šajā režīmā, ne atbrīvojums no tā. Pieejamie avoti arī neļauj noteikt, vai Slovākijas iepirkumi ir starp pieciem lielākajiem. ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja 9. oktobrī izdotā licence attiecās uz Krievijas dīzeļdegvielu un Slovākiju nepieminēja (OFAC). Tarifi skartu Slovākijas eksportētājus, kuri pārdod preces ASV.

Krievijas jēlnaftas aizstāšana radītu citas izmaksas, kas gultos uz pārstrādes rūpnīcu. Ungārijā 2024. gadā Krievijas jēlnafta vidēji maksāja 471 eiro tonnā, bet cita jēlnafta — 564 eiro tonnā (Euronews). Šī starpība palīdz saprast, kāpēc pārstrādes rūpnīcām Krievijas nafta ir izdevīga, taču tā neparāda, cik Slovnaft izmaksātu pāreja uz citu naftu. Jaunos ieņēmumus gūtu JANAF un sašķidrinātās gāzes pārdevēji. Cik no tiem nonāktu līdz Slovākijas autovadītājiem, būtu atkarīgs no nodokļiem un pārstrādes peļņas maržas — starpības starp ieņēmumiem no degvielas pārdošanas un izdevumiem par jēlnaftu un rūpnīcas darbību. Publiski pieejamu datu, kas šo summu parādītu, nav.

Publiskā informācija liecina, ka brauciens uz Vašingtonu nenesa ne degvielas piegādes līgumu, ne atbrīvojumu no sankcijām. Palika tikai Sakovas vēstījums, ka ASV amatpersonas esot sapratušas Slovākijas plānus. Horvātijas maršruts krīzes laikā dažus mēnešus ļāva Slovnaft turpināt darbu. Līdz testa rezultātu publiskošanai 2027. gada sākumā (MOL) neviens nav pierādījis, ka šis maršruts spētu aizstāt Krievijas jēlnaftu rūpnīcai vajadzīgajā apjomā.