Slovalco atsāk ražošanu ar valsts atbalstu

Slovalco alumīnija rūpnīcā Žiarā pie Hronas šonedēļ atkal ieslēgtas pirmās elektrolīzes vannas. Primārā ražošana tur bija apturēta trīs gadus, kad elektrības cenas padarīja procesu ekonomiski neizturamu. Slovākijai tas ir rūpniecības politikas jautājums, bet plašāk Eiropai — piemērs, kādu cenu valdībām tagad jāmaksā, lai noturētu energoietilpīgu ražošanu: lēta elektrība, kompensācijas par oglekļa izmaksām un atbalsts bez skaidra beigu termiņa.

75 000 tonnu, nevis 175 000

Slovalco atjauno 75 000 tonnu alumīnija gada jaudas no aptuveni 175 000 tonnu kopējās kapacitātes. Investīcijas sasniegšot vismaz 100 milj. €. Atlikušo 100 000 tonnu liktenis atkarīgs no elektrības līgumiem, kuru vēl nav, un no nosacījumiem pēc 2030. gada.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico pasākumu pasniedza kā soli, kas atjaunojot līdz 17 % Eiropas primārā alumīnija ražošanas. Šis skaitlis balstās Slovalco pilnajā jaudā, nevis 75 000 tonnu, par kurām ir pieņemts faktisks lēmums. Tas arī salīdzina rūpnīcu ar ES primāro ražošanu vien, kas pēc kausētavu slēgšanas sarukusi līdz aptuveni 950 000 tonnu gadā. Plašākā Eiropā ražošana 2026. gada pirmajā pusē bija ap 3,6 milj. tonnu. Abos salīdzinājumos sākotnējais restarts ir daudz mazāks par politisko virsrakstu.

Lēta elektrība kļūst par rūpniecības politiku

Primārais alumīnijs — jauns metāls, ko iegūst no rūdas elektrolīzes ceļā, nevis pārkausējot lūžņus — patērē ļoti daudz elektrības. Vienai tonnai vajag aptuveni 14 megavatstundas, un elektrība parasti veido 30–40 % ražošanas izmaksu. Tāpēc alumīnija kausētavas pirmās apstājas cenu lēciena brīdī un pēdējās atsāk darbu bez valsts palīdzības.

Slovalco saņemtais atbalsts sastāv no divām daļām. Pirmā ir ilgtermiņa piegādes līgums ar Vodohospodárska výstavba, valstij piederošu hidroenerģijas uzņēmumu, kas nodrošinās ap 100 MW stabilas elektrības visu diennakti. Kausētavas nevar lēti ieslēgt un izslēgt pēc tirgus cenas signāliem, tāpēc tām vajadzīga bāzes jauda par cenu, kas ir krietni zem tirgus līmeņa. Faktiskā cena nav publiska: valsts uzņēmums līguma apjomus un cenu noteikumus klasificējis kā komercnoslēpumu.

Otrā daļa ir jauns mehānisms, kā Bratislava kompensē kausētavām ar oglekļa cenu saistītās elektrības izmaksas. Elektrības ražotāji ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jeb ETS izmaksas iekļauj vairumtirdzniecības cenās. Rezultātā lielajiem patērētājiem elektrība kļūst dārgāka pat tad, ja tie paši papildu emisijas nerada.

Eiropas Komisija jūlijā apstiprināja Slovākijas pārstrādāto shēmu, gandrīz trīskāršojot programmas budžetu no 250 milj. € līdz 710 milj. € un palielinot kompensējamo attiecināmo izmaksu daļu no 75 % līdz 80 %. Papildus Slovalco saņēma atvieglojumus no kodolfonda maksājuma un citām nodevām (Teraz). Slovākijas mediji vērtē, ka rūpniecībai paredzētais ikgadējais atbalsts no Vides fonda izmaksā ap 75 milj. €.

Slovākija nav izņēmums. Tajā pašā periodā Komisija apstiprināja līdzīgas oglekļa izmaksu kompensācijas shēmas Čehijai, Francijai, Nīderlandei, Austrijai un Spānijai (Brussels Times). Spānijas Alcoa San Cibraó līdz 2026. gada aprīlim atkal iedarbināja visas 512 vannas, saglabājot vairāk nekā 1 000 darbvietu. Taču rūpnīcas ilgtermiņa dzīvotspēja joprojām ir atkarīga no vēl neuzbūvētiem vēja parkiem un 72 milj. € gaidāmās CO₂ kompensācijas.

Vācijas federālā ekonomikas ministrija argumentē, ka lētāka industriālā elektrība palīdz valstī noturēt piegādātājus, rūpnīcas un kvalificētu darbu. Kritiķi iebilst, ka pašreizējie atvieglojumi bieži ir pārāk mazi, lai mainītu investīciju lēmumus: ARD ziņoja, ka viena shēma piemēra industriālajam patērētājam elektrības cenu samazinātu tikai no 18 līdz 17,6 centiem par kilovatstundu.

Kas maksā, kas iegūst

Ieguvumi ir koncentrēti. Slovalco vairākuma īpašnieks, Norvēģijas alumīnija grupa Hydro ar 55,3 % daļu, un līdzīpašnieks Penta Investments atgūst ražojošu aktīvu. Vairāk nekā 200 strādnieku Žiarā pie Hronas saglabā darbvietas. Pakārtotie ražotāji iegūst Eiropas primārā metāla avotu, nevis paļaujas tikai uz importu, kas sedz 70–80 % ES pieprasījuma.

Izmaksas izkliedējas starp nodokļu maksātājiem un klimata politikas budžetiem. Oglekļa izmaksu kompensācijas novirza ETS izsoļu ieņēmumus, kurus varētu izmantot zaļajām programmām vai deficīta mazināšanai. Valsts elektroenerģijas uzņēmums rezervē jaudu ar nepubliskiem nosacījumiem un atsakās no ieņēmumiem, ko varētu gūt atklātā tirgū.

Tas nav vienreizējs ieguldījums. Atbalsta sistēma ir veidota tā, lai darbotos gadu no gada. Slovalco piemērs rāda, ka ražošanu Eiropā var atjaunot, ja valsts turpina segt daļu no elektrības izmaksu riska. Arī īpašnieki to atzīst praksē: rūpnīcas otrajai pusei viņi vēl neapņemas, kamēr nav nākamās garantiju kārtas.