Sofija pārkāpj deficīta griestus

Bulgārijas 2026. gada budžeta strīds sākas nevis Briselē, bet Sofijā. Parlamenta komitejas materiālos, par kuriem ziņo Infobusiness/BCCI, plānotais konsolidētais deficīts — starpība starp valsts izdevumiem un ieņēmumiem — 2026. gadā sasniedz 5,7 % no IKP. Bulgārijas Publisko finanšu likums deficītu ierobežojot līdz 3 %, tādēļ budžeta projekts vispirms kļūst par iekšējo tiesiskuma pārbaudījumu un tikai pēc tam par ES fiskālās uzraudzības jautājumu, vēsta Fakti.

Valdības plānā paredzēts, ka deficīts 2027. gadā saruks līdz 3,8 %, bet 2028. gadā — līdz 3,0 %, ziņo Infobusiness/BCCI. Tas nozīmē, ka Sofija sola pārkāpumu labot vēlāk, nevis no tā izvairīties tagad.

Zems valsts parāds šo uzticamības problēmu tikai daļēji aizsedz. Budžeta projekts paredz, ka valsts parāds 2026. gada beigās sasniegs 37,7 mljrd. € jeb 30,1 % no IKP, bet 2028. gadā pieaugs līdz 35,2 % no IKP. ES parāda atsauces robeža saskaņā ar Līguma par ES darbību 126. pantu ir 60 % no IKP. Tātad Bulgārija vēl var aizņemties, pirms parāda līmenis pats par sevi kļūst bīstams. Cena rodas citur: fiskālais noteikums pārstāj noturēt gaidas, ja politiķi to pārceļ brīdī, kad pieaug izdevumu spiediens.

Zems parāds nav brīvbiļete

Bulgārijas Nacionālās bankas vadītājs Dimitars Radevs brīdinājumu formulēja tieši: 2026. gada budžeta projekts nevis maina kopš 2020. gada redzamo negatīvo fiskālo tendenci, bet to padziļina, vēsta BTA. Deficītam vienmēr ir rēķins. Valstij nauda jāiegūst no aizdevējiem šodien, no nodokļu maksātājiem rīt vai ar izdevumu samazināšanu vēlāk.

Valdības spēcīgākais arguments ir praktisks: strauja atgriešanās pie 3 % griestiem varētu nozīmēt pēkšņus tēriņu griezumus, atliktas investīcijas vai lielāku nodokļu spiedienu. Budžeta projekts tā vietā sola lēnāku korekciju, kā ziņo Infobusiness/BCCI. Šis arguments ir pārliecinošs tikai tad, ja deficīts tiešām ir īslaicīgs un politiskā sistēma spēj vēlāk izpildīt solīto korekciju.

Risks pieaug, ja iztrūkums jau ir iestrādāts budžeta pamatos. Fiskālās padomes loceklis Ļubomirs Dacovs esot norādījis, ka dziļākā problēma ir strukturāls deficīts aptuveni 4 % apmērā pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, vēsta Fakti. Vienkārši sakot, tas ir deficīts, kas saglabātos arī pēc parastām ekonomikas cikla svārstībām. Tad ar izaugsmi vien nepietiek. Valstij jāsašaurina solījumi, jāpalielina ieņēmumi vai jāturpina aizņemties.

Kas maksā, ja uzticība vājinās

Ieguvēji ir redzami jau tagad: cilvēki un iestādes, kuras izvairās no pašreizējo publisko izdevumu samazinājuma. Zaudētāji parādās vēlāk. Nākamajiem nodokļu maksātājiem jāsedz procenti un parāda atmaksa, uzņēmumiem var sadārdzināties kredīts, ja valsts aizņēmumi piesaista vairāk pieejamās naudas, bet mājsaimniecībām paliek risks maksāt lielākus nodokļus vai saņemt šaurākus pakalpojumus.

Inflācijas risks ir mazāk skaidrs. Lielāks deficīts var pastiprināt cenu spiedienu, ja pieprasījums ekonomikā jau ir spēcīgs, jo valsts turpina tērēt vairāk, nekā ļauj noturīgi ieņēmumi. Publiski pieejamie dati nepierāda, ka tieši šis budžeta projekts jau būtu paaugstinājis cenas vai obligāciju ienesīgumu — procentu likmi, ko investori prasa par valdības parāda turēšanu. Precīzāks secinājums ir šaurāks: projekts vājinātu atskaites punktu, pēc kura investori un Brisele vērtētu nākamo budžetu.

ES noteikumi dod Eiropas Komisijai ceļu uz formālu pārbaudi, ja tiek pārkāpta 3 % deficīta atsauces vērtība, kā izklāstīts Komisijas skaidrojumā un Padomes piezīmē. Publiskā informācija neliecina, ka par šo budžeta projektu jau būtu sākta procedūra. Tā rāda, kāpēc Sofija pati ir padarījusi šādu jautājumu vieglāk uzdodamu.

Eiro ieviešanas kontekstā svarīgs ir signāls pēc pārbaudījuma. Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Komisijas konverģences materiāli eirozonas paplašināšanu saista ar budžeta ilgtspēju. 5,7 % deficīta mērķis 2026. gadā nepārrakstītu iepriekšējos vērtējumus, bet radītu jaunu uzticamības problēmu pēc tam, kad Bulgārijai jau vajadzēja būt pierādījušai fiskālo disciplīnu (ECB, Komisija, Infobusiness/BCCI). Tāpēc iekšzemes 3 % griesti ir svarīgi arī ārpus Bulgārijas tiesību sistēmas.

Rumānijas piemērs ir būtisks, jo investori salīdzina budžeta trajektorijas visā reģionā. Digi24, atsaucoties uz Rumānijas centrālo banku, ziņoja, ka Rumānijas deficīts pēc ES uzskaites 2025. gadā bija 7,9 % no IKP, bet Eiropas Komisijas pavasara prognoze 2026. gadam paredzēja 6,2 %. Tas padara Bukaresti par ievainojamāku Dienvidaustrumeiropas ES gadījumu. Bulgārija joprojām ir labākā pozīcijā. Taču salīdzinājums rāda, cik ātri saruna no viena gada budžeta var pāriet uz visu valsts fiskālo virzienu.

Bulgārija var atļauties zināmu papildu aizņemšanos. Tā nevar padarīt 3 % noteikumu par izvēles jautājumu, nemaksājot ar uzticamību, pat ja rēķins nepienāk uzreiz. Sofijai tagad jāpierāda, ka 2026. gada pārkāpums ir tilts atpakaļ uz disciplīnu, nevis pašas disciplīnas pārrakstīšana.