Sofija pārkāpj eiro deficīta robežu

Bulgārijas parlaments apstiprinājis 2026. gada budžetu ar deficītu 5,7 % no IKP un jaunu aizņemšanos līdz 10,1 mljrd. € (BTA). ES fiskālie noteikumi paredz, ka budžeta deficīts — starpība starp valsts izdevumiem un ieņēmumiem — nedrīkst pārsniegt 3 % no IKP. Bulgārija šo robežu gandrīz dubulto.

Šis vairs nav tikai iekšpolitisks strīds par budžetu. Bulgārija tikko pievienojusies eirozonai un jau atrodas ES formālajā pārmērīga deficīta procedūrā. Valsts, kas nesen ieviesa kopīgo valūtu, tagad pārbauda, vai eirozonas fiskālie noteikumi spēj darboties arī praksē.

Skaitļi kļūst arvien sliktāki

Eiropas Komisijas pavasara prognoze jau paredzēja ilgstošu noteikumu pārkāpšanu: deficītu 3,5 % apmērā 2025. gadā, 4,1 % 2026. gadā un 4,3 % 2027. gadā (Eiropas Komisija). Apstiprinātais budžets pārsniedz pat šo scenāriju. Eurostat ceturkšņa dati rāda, ka virziens jau ir redzams: 2026. gada pirmajā ceturksnī Bulgārijas valdības deficīts sasniedza 7,6 %, augstāko līmeni ES (Eurostat).

Brisele pret Bulgāriju sākusi pārmērīga deficīta procedūru — formālu procesu, kas tiek iedarbināts, ja dalībvalsts pārsniedz 3 % deficīta robežu. Sofijai līdz 2026. gada 15. oktobrim jāuzrāda pieņemti budžeta pasākumi, nevis tikai solījumi (ES Padome, Global Banking & Finance/Reuters). Ja prasības netiek pildītas, noteikumi galējā stadijā var novest līdz naudassodiem. Jaunajā ES fiskālajā ietvarā uzmanība vairs nav tikai uz deficīta virsraksta skaitli. Komisija vērtē arī izdevumu pieaugumu, proti, vai valdības bremzē tēriņu trajektoriju, nevis tikai uzlabo viena gada bilanci (Eiropas Komisija).

Vienlaikus šis nav parāda krīzes stāsts. Bulgārijas valsts parāds ir ap 28,5 % no IKP, kas Eiropas mērogā ir zems līmenis (Eurostat). Problēma nav maksātnespēja. Problēma ir tā, ka Bulgārija pievienojusies eirozonai un vienlaikus apstiprinājusi budžeta kursu, kuram Briselē būs grūti uzticēties.

Noderīgs salīdzinājums ir Francija. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka Francijas deficīts 2026. gadā būs 5,2 %, bet valsts parāds sasniegs 117,6 % no IKP — aptuveni četras reizes vairāk nekā Bulgārijai (SVF, Eurostat). Kā To Brief rakstīja šonedēļ, Parīzei pieaug spiediens sagatavot ticamu plānu, un taupības pasākumi jau skar veselības aprūpes izdevumus (To Brief). Bulgārija pārbauda, vai Brisele spēj ātri reaģēt, kad maza eirozonas valsts apstiprina sliktāku deficītu, nekā Komisija gaidīja. Francija pārbauda, vai tā pati sistēma spēj noturēt spiedienu uz lielu ekonomiku, kuras parāda līmenis rada sekas visai Eiropai. Abus gadījumus vienlaikus vēro no Vīnes un Berlīnes līdz Bukarestei un Varšavai.

Kas par to maksā

Ja Bulgārija deficītu mazinās ar izdevumu ierobežošanu, izvēles būs šauras. Algas, sociālie maksājumi un pensijas veido ap 76 % no izdevumiem (BTA). Tas nenozīmē automātiskus samazinājumus šajās pozīcijās. Tas nozīmē, ka nopietnā korekcijā tās nevarēs apiet, ja vien netiks celti nodokļi vai atliktas investīcijas. Bulgārijas iekšpolitiskajā debatē jau parādās publiskā sektora algu iesaldēšana kā viena no iespējamām izmaksām.

Ja Sofija vilcināsies, izmaksas nepazudīs, tikai pārvietosies. Investori prasīs augstākas ienesīguma likmes, proti, valdībai aizņemšanās kļūs dārgāka. Procentu maksājumi aizņems lielāku budžeta daļu, un nākamajām valdībām būs mazāk manevra iespēju. Bulgārijas finanšu ministrs pieļāvis, ka faktiskais deficīts varētu būt zemāks par 5,7 %, ja novēloti pieņemta budžeta dēļ netiks pabeigti kapitālieguldījumu projekti (Economic.bg). Tas uzlabotu virsraksta skaitli, bet nelabotu budžeta struktūru. Sofija šādu paņēmienu izmantojusi arī iepriekš, īstermiņa rādītājus balstot vienreizējos pasākumos, piemēram, banku nodokļu avansa maksājumos, vienlaikus sašaurinot iespējas nākotnē.

Zemais parāds Bulgārijai dod laiku, kāda vairumam Eiropas valdību nav. Taču apstiprinātais budžets padara galveno jautājumu nevis maksātspēju, bet noteikumu izpildi. Oktobra termiņš parādīs, vai dalība eirozonā nozīmē arī fiskālu disciplīnu, ne tikai jaunu valūtu.