Sofija meklē €3.8 miljardus deficītam

Bulgārija eirozonā ienāca brīdī, kad budžeta deficīts jau virzījās nepareizā virzienā. Eiropas Komisijas pavasara prognoze paredz, ka deficīts, proti, starpība starp valsts izdevumiem un ieņēmumiem, 2025. gadā sasniegs 3,5 % no IKP, 2026. gadā — 4,1 %, bet 2027. gadā — 4,3 %. Tas visā prognozes periodā pārsniedz ES noteikto 3 % robežu (Bulgārijas prognoze, Eiropas Parlamenta fiskālais apskats). Jūnija lieta ir svarīga tāpēc, ka Sofijai tagad eiro ieviešanas solījumi jāpārvērš budžetā, kam uzticas gan investori, gan ES institūcijas.

Tirgi reaģē pirms sodiem

Līdz 15. jūnijam ES Bulgārijai sodu nebija piemērojusi. Komisija bija ieteikusi sākt formālu pārmērīga budžeta deficīta procedūru, bet juridiskais lēmums vēl jāpieņem Padomei pēc finanšu amatpersonu sagatavošanas darba, liecina Komisijas pavasara pakete un Parlamenta jūnija fiskālais apskats.

Kad procedūra būs sākta, Sofijai būs jāiesniedz deficīta mazināšanas plāns un jāpierāda, ka tā pēc šā plāna rīkojas. Padomes pašas skaidrojums rāda secību: novērtējums, lēmums, ieteikums un sankcijas tikai tad, ja valdība turpina nepildīt saskaņoto korekciju.

Ekonomiskais spiediens sākas agrāk. Investori, kuri pērk valsts obligācijas, vērtē, vai deficīts ir īslaicīgs vai jau iebūvēts algās, pensijās, subsīdijās, aizsardzības saistībās un vājā nodokļu iekasēšanā. Ja viņi secina, ka plaisa ir kļuvusi par budžeta struktūras daļu, aizdevumiem tiek prasītas augstākas procentlikmes. Tad valsts procentu maksājumi sāk izspiest tos pašus izdevumus, kurus politiķi mēģināja pasargāt.

Sofijai budžets vēl jāuzraksta

Parlamenta lēmums atsaukt 2026. gada valsts, veselības apdrošināšanas un sociālās apdrošināšanas budžetus atstāja Sofiju bez nostiprināta fiskālā plāna laikā ap eiro ieviešanu. Budžeti tika atsaukti pēc protestiem pret nodokļu un iemaksu palielināšanu, ziņoja BNR.

Skaidrākais naudas signāls ir valdības lūgums piešķirt pilnvaras aizņemties līdz 3,8 mljrd. € jauna parāda. Daļa līdzekļu paredzēta pašreizējā deficīta finansēšanai, daļa — Atveseļošanas un noturības plāna izdevumu priekšfinansēšanai, ziņoja BTA. Parlamenta darba atspoguļojumā arī norādīts, ka Finanšu ministrija jau janvārī–maijā esot sasniegusi sākotnējo 2026. gada parāda emisijas limitu, vēsta Investor.bg. Tas nepierāda finansējuma krīzi. Taču tas parāda, kāpēc ar budžeta tabulā ierakstītu deficīta mērķi nepietiks.

Sāpīgās vietas ir viegli identificējamas. Finanšu ministrs Galabs Donevs parlamentam sacīja, ka sarunās apspriesta neto izdevumu samazināšana par 0,5 % no IKP un ka algas, sociālie maksājumi un pensijas veido aptuveni 76 % no izdevumiem, ziņoja BTA. Izdevumu samazinājumi skartu valsts sektorā strādājošos, pensionārus, pabalstu saņēmējus un ministrijas ar vājāku politisko aizsardzību. Lielāki ieņēmumi nozīmētu slogu mājsaimniecībām un uzņēmumiem — caur nodokļiem vai stingrāku to iekasēšanu. Lielāka aizņemšanās pārceltu rēķinu uz nākamajiem budžetiem procentu un pamatsummas maksājumu veidā.

Noteikumi Bulgārijai sekoja arī eirozonā

Bulgārijas gadījumam būs nozīme ārpus Sofijas. Eiroskeptiskas partijas Polijā vai Itālijā to var izmantot kā vienkāršu brīdinājumu, ka eiro ieviešana nes fiskālas problēmas. Pierādījumi rāda šaurāku secinājumu: pievienošanās eirozonai budžeta disciplīnu neatcēla.

Bulgārija kļuva par eirozonas 21. dalībvalsti pēc Padomes 2025. gada jūlija apstiprinājuma ar fiksētu maiņas kursu 1,95583 levas par eiro, kā vēlāk apkopojis ECB ekonomikas biļetens. Deficīta trajektorija rodas no iekšējiem budžeta lēmumiem, kas sastopas ar ES noteikumiem. Valūtas maiņa šo pārbaudi padarīja redzamāku, bet pati par sevi neradīja plaisu starp izdevumiem un ieņēmumiem.

Rumānija rāda dārgāku tā paša uzticības jautājuma versiju. Rumānijas mediji tās 2025. gada deficītu lēsa 7,9 % no IKP apmērā, bet 2026. gada prognozi — 6,2 % apmērā, šo gadījumu raksturojot kā lielāko deficīta lietu ES, ziņoja Termene. Citi Rumānijas mediji minēja desmit gadu obligāciju ienesīgumu ap 7,3 %, proti, procentlikmi, ko investori prasīja par aizdevumu uz desmit gadiem, vēstīja Gândul. Bulgārija nav Rumānija, taču mehānisms ir tas pats: fiskālās šaubas no oficiālām sanāksmēm pāriet algās, nodokļos, pensijās, investīciju plānos un procentu maksājumos.

Tagad izšķiroši ir tas, kā Sofija koriģēs kursu. Ticamam budžetam jāparāda, kuri labojumi ir pastāvīgi, kuri darbojas tikai vienreiz, cik daudz dod nodokļu iekasēšana un cik daudz — lēnāks izdevumu kāpums vai atliktas investīcijas. Tam arī jānošķir aizņemšanās deficīta segšanai no aizņemšanās ES atbalstītu projektu priekšfinansēšanai. Kamēr šāda tabula nav redzama, galvenais jautājums paliek atklāts: vai Sofija deficīta slīdēšanu aptur, vai arī pārnes to nākamajā budžetā.