Sofija prasa Alekperovu izņemt no ES sankcijām

Bulgārijas mediju ziņās apgalvots, ka Sofija esot mēģinājusi nepieļaut „Lukoil” bijušā vadītāja un akcionāra Vagita Alekperova iekļaušanu jaunā Krievijas sankciju paketē. Ārpus Bulgārijas šis apgalvojums pagaidām nav neatkarīgi pārbaudīts, taču tas izgaismo reālu ES sankciju politikas vājumu: ja lēmumam vajadzīga katras valdības piekrišana, vienas valsts enerģētiskā ievainojamība var kļūt par sviru pret visu kopējo politiku.

Noteikums ir vienkāršs un ietekmīgs. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 31. pantu ārpolitikas sankcijām parasti vajadzīga vienprātība. Tas nozīmē, ka viena galvaspilsēta var kavēt vai bloķēt paketi, pirms tā kļūst par tiesību aktu. Īstā cīņa notiek pirms galīgā teksta publiskošanas, kad valdības strīdas par konkrētiem vārdiem, izņēmumiem un izmaksām.

Cīņa pirms paketes

Individuālās sankcijas tiek iekļautas sarakstos, kas pievienoti ES tiesību aktiem, tostarp Krievijas režīmam paredzētajam Lēmumam 2014/145/KĀDP un Regulai 269/2014. Valdība var iebilst, jo uzskata pierādījumus par nepietiekamiem, jo tās ekonomikai būtu jāmaksā cena, vai arī tāpēc, ka abi argumenti pārklājas.

Alekperova gadījumā šī atšķirība ir būtiska. Ja Bulgārija cēla šauru juridisku iebildumu, tas ir viens strīda veids. Ja tā izmantoja „Lukoil” lomu Bulgārijā kā iemeslu pasargāt ar Krieviju saistītu personu no ES pasākumiem, jautājums kļūst plašāks: vai nacionāls enerģētikas pudeles kakls var pasargāt kādu no sankcijām, kurām jāattiecas uz visu Eiropu?

Ungārija jau ir parādījusi, cik tālu šāda svira var sniegties. Naftas embargo strīdā Budapešta iebilda pret pilnīgu aizliegumu, un ES līderi vienojās par kompromisu, kas saudzēja pa cauruļvadiem piegādāto naftu. Tas vēlāk tika atspoguļots sestajā sankciju paketē pēc tam, kad Reuters ziņoja par daļēju Krievijas naftas aizliegumu. Viktora Orbāna valdība savā publiskajā komunikācijā embargo atklāti raksturoja kā draudu Ungārijas ekonomikai.

Budapešta arī parādīja, ka tirgošanās par konkrētām personām nav teorētiska. The Guardian ziņoja, ka patriarhs Kirils tika svītrots no sankciju saraksta pēc Ungārijas iebildumiem pret viņa iekļaušanu (The Guardian). Šis precedents nepierāda apgalvojumu par Alekperovu. Tas parāda, kāpēc šāds apgalvojums ir pietiekami ticams, lai to uztvertu nopietni.

Spēcīgākais arguments par izņēmumiem

Eksponētām valstīm ir nopietns arguments par zināmu rīcības brīvību. Slovākija un Ungārija bija vairāk atkarīgas no cauruļvadu naftas nekā daudzas citas dalībvalstis, un Komisija pagaidu atkāpes savos sankciju jautājumos un atbildēs pamatoja ar atkarības līmeni un pieejamām alternatīvām. Šie izņēmumi pēc tam tika ierakstīti Regulā 2022/879.

Tas ir spēcīgākais arguments par vienprātību: tā notur ievainojamas valdības sankciju koalīcijā, nevis spiež tās atklātā pretestībā. Valsts ar rafinēšanas rūpnīcām, piegādes līgumiem un vēlētājiem, kuri saskaras ar cenu šokiem, enerģētikas sankcijas neuztvers kā abstraktu ģeopolitiku.

Taču tas pats noteikums atalgo arī spiediena taktiku. Austrumu flanga valdībām atkārtoti izņēmumi var izskatīties kā caurumi drošības instrumentā. Polijas prezidentūras ES Padomē programma spiedienu uz Krieviju ievieto plašākā Eiropas drošības darba kārtībā, savukārt Padome norāda, ka sankciju pret Krieviju mērķis ir vājināt Maskavas spēju finansēt un turpināt karu Ukrainā (Padome).

Šī sadursme ir iebūvēta pašā sistēmā. Viena valdība izņēmumu redz kā aizsardzību pret iekšējiem satricinājumiem. Cita to pašu izņēmumu redz kā piekāpšanos, kas vājina Eiropas atbildi Krievijai.

Ko galīgais teksts noslēpj

Publiskais reģistrs parasti parāda gatavo kompromisu, nevis spiedienu, kas to radīja. Tajā redzama Padomes pieņemtā pakete, sarakstos iekļautie vārdi un likumā ierakstītie izņēmumi. Daudz retāk redzams, kura valdība draudēja bloķēt lēmumu, kura persona pazuda no saraksta vai kurš izņēmums nopirka vienošanos.

Tāpēc Bulgārijas apgalvojumam ir nozīme arī ar visām atrunām. Galvenie jautājumi ir konkrēti: vai Sofija tiešām prasīja Alekperova neiekļaušanu, ar kādu pamatojumu, un vai „Lukoil” klātbūtne Bulgārijā bija daļa no argumenta? Vai citas valdības iebilda, vai arī jautājums pazuda plašākā darījumā?

Kamēr atbildes nav publiskas, apgalvojums par Alekperovu jāmarķē kā Bulgārijas avotos balstīta informācija. Plašākai Eiropas problēmai šādu atrunu vajag mazāk. ES vienprātības princips ļauj vienas valsts vājumu pārvērst par ierobežojumu visiem, un sankcijas pret Krieviju ir tik stingras, cik stingras tās gatava padarīt visvairāk pakļautā galvaspilsēta.