Sofija meklē Polijas palīdzību MiG-29

No Bulgārijas piecpadsmit MiG-29 iznīcinātājiem nesen lidojumderīgi bija tikai seši (BNR News). Šis skaitlis izskaidro, kāpēc Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs NATO samitā Ankarā tikās ar Polijas valsts militārās aviācijas remonta uzņēmuma WZL-2 pārstāvjiem no Bidgoščas (Fakti, Defence24). Mērķis ir noturēt šīs lidmašīnas gaisā līdz brīdim, kad Sofija saņems pasūtītos F-16 Block 70. Tas var nenotikt pirms 2030. gada.

Bidgoščas drošības spilvens

WZL-2 pēdējos gados apkalpojis Bulgārijas MiG-29 dzinējus un izveidojis savu rezerves daļu piegādes bāzi pēc tam, kad Krievijas apkopes kanāli politiski kļuva neizmantojami (24 Chasa). Dzinēju kapitālremonta iepirkums vairāk nekā 26 milj. € vērtībā rāda, cik dārgi un sarežģīti ir izspiest atlikušās lidojuma stundas no novecojošām platformām (BNR News).

Arī Varšavai šāda vienošanās ir izdevīga. Tā dod praktisku pamatojumu, kāpēc NATO sabiedrotajiem joprojām vajadzīga Polijas kompetence padomju laika bruņojuma uzturēšanā. Plašāka iecere WZL-2 pārvērst par reģionālu apkopes centru vecākās paaudzes iznīcinātājiem pagaidām vairāk balstās amatpersonu izteikumos nekā parakstītos līgumos (Fakti).

Iznīcinātāju iegāde robus neaizver uzreiz

To parāda Rumānijas piemērs. Bukareste pēdējo F-16 no Portugāles partijas saņēma 2020. gadā (Lockheed Martin). 2024. gadā ASV informēja Kongresu par iespējamu 32 F-35A lidmašīnu pārdošanu Rumānijai (DSCA). Taču gaisa spēki kļūst operacionāli tikai tad, kad piloti ir sagatavoti, rezerves daļas pienāk regulāri, ieroču sistēmas ir integrētas un lidmašīna darbojas NATO komandvadības tīklā. Lidmašīnas nopirkšana ir tikai vairāku gadu procesa sākums.

Slovākijas gadījums ir vēl tiešāks brīdinājums. Pēc MiG-29 nodošanas Ukrainai Bratislava paļāvās uz sabiedroto gaisa patrulēšanu, proti, NATO valstu rotācijām citas dalībvalsts gaisa telpas uzraudzībā, kamēr gaidīja aizvietotājus. 2026. gada jūlijā Slovākijas prezidents Peters Pellegrīni divu F-16 gatavību Baltijas gaisa patrulēšanai pasniedza kā nākotnes apņemšanos, nevis jau esošu faktu (Aktuality). NATO šo robu aizpildīja. Taču šāda aizvietošana rada iekšpolitiskas izmaksas un palielina atkarību no tiem sabiedrotajiem, kuri konkrētajā brīdī spēj ierasties.

Rezerves daļu problēma Sofijā, rotāciju problēma Romā

Ja NATO dalībvalsts pati nespēj uzraudzīt savu gaisa telpu, aliansei robs jāaizpilda. Itālija NATO pastiprinātās gaisa patrulēšanas misijā Rumānijā ir izvietojusi Eurofighter iznīcinātājus un 2024. gadā arī F-35A (NATO Air Command, Aeronautica Militare). Katra rotācija nozīmē izlietotas lidmašīnu stundas, pilotu laiku un apkopes jaudu. Sofijas rezerves daļu problēma kļūst par rotāciju plānošanas problēmu Romā, pat ja Itālijas politiķi to šādi neformulē.

NATO gaisa patrulēšanu uzskata par pastāvīgu miera laika uzdevumu (NATO). Bulgārija atrodas Melnās jūras telpā kopā ar Rumāniju, Turciju un Ukrainu, kur Krievijas spiediens gaisa telpas novērošanu padarījis steidzamāku (DefenseRomania).

Atbildības ķēde šajā gadījumā ir zīmīga. Bulgārijas valdībai jālemj, vai slēgt līgumu ar WZL-2. Polijas valstij pieder uzņēmums, kas var nodrošināt remontu. NATO pašā apkopes darījumā nepiedalās, bet neveiksmes sekas absorbē ar papildu rotācijām no tādām valstīm kā Itālija. Eiropa aizsardzības integrāciju plāno ilgos termiņos; gatavības robus tikmēr aizver tas, kuram šodien ir vajadzīgās detaļas. Bulgārijas mediju ziņās nav parādījies apstiprinājums, ka starp Sofiju un Bidgošču būtu parakstīts ilgtermiņa līgums (24 Chasa). Līdz brīdim, kad Bulgārijas F-16 būs kaujas gatavībā, jautājums par Melnās jūras vājāko posmu segšanu paliek NATO spēku plānotāju, nevis samitu komunikē uzdevums.