Sofija sargā Lukoil rafinēšanas rūpnīcu

Melnās jūras ostā pienāk jēlnaftas krava. Sertifikātā rakstīts, ka tā nav Krievijas izcelsmes. Kuģa maršruts izskatās tīrs. Muitas dokumenti ir kārtībā. Taču svarīgākie jautājumi ir citi: kas naftu pārdeva, kas kravu finansēja, kas apdrošināja kuģi? Tieši šīs atbildes izšķir vairāk nekā izcelsmes zīmogs, un ES joprojām nespēj tās droši sniegt par „Neftohim Burgas” — ar „Lukoil” saistīto rafineriju, kas nodrošina lielāko daļu Bulgārijas degvielas.

Rūpnīca, kas kļuvusi par degvielas sistēmu

„Neftohim” daļa Bulgārijas degvielas tirgū tiek lēsta 80–90 % apmērā. Tā nodrošina arī lielu daļu aviācijas degvielas un stratēģisko rezervju. Ja šī rafinerija apstājas vai strādā nestabili, Bulgārija nezaudē vienu piegādātāju. Tā zaudē degvielas sistēmas balstu.

Šī dominance Sofijai deva ietekmi. Kad ES 2022. gadā aizliedza Krievijas jēlnaftas importu pa jūru, Bulgārija panāca pagaidu izņēmumu, kas ļāva „Neftohim” turpināt pirkt Krievijas naftu (EUR-Lex). Vēlāk izņēmums tika sašaurināts. Vienā 2026. gada jūlija ziņojumā teikts, ka rūpnīca tagad esot valsts pārvaldībā un „vairs neizmanto Krievijas naftu” (Euronews). Šis apgalvojums nav pārbaudāms pēc publiski pieejamiem muitas vai rafinerijas datiem.

Tas arī apiet sarežģītāko jautājumu. Sankciju apiešanai nav vajadzīgs Krievijas karoga tankkuģis Burgasas ostā. Pietiek, ja turpina darboties vecā komerciālā ķēde — tirgotāji, bankas, apdrošinātāji un pircēji — un peļņas daļa joprojām nonāk tajās pašās interesēs.

Kā izskatās īsta nošķiršana

ES sankcijas darbojas divos virzienos. Pirmais aizliedz Krievijas naftas importu. Otrais liedz ES uzņēmumiem pārvadāt, starpniekot, finansēt vai apdrošināt Krievijas naftu, ja tā pārdota virs noteiktā cenu griestu līmeņa (ES Padome, ES Padome). Eiropas Komisijas vadlīnijās uzsvērts, ka sankciju ievērošanā nozīme ir tam, kam pieder sankcionēts uzņēmums, kas to kontrolē un kas ar to tirgojas (Eiropas Komisija).

Itālija parādīja, ko šāda nošķiršana nozīmē praksē. Kad „Lukoil” rafinerija ISAB Sicīlijā kļuva par sankciju problēmu, Roma to nodeva pagaidu administrācijai. Jaunais operators nomainīja ne tikai akcionāra lomu, bet arī piegādes ķēdi: kas pērk jēlnaftu, kas to finansē, kas pārdod produktus. Pārņemšanā iesaistījās „Trafigura” (Reuters, Reuters).

Vai Bulgārija ir izdarījusi to pašu? Sofija nesen centās panākt, lai „Lukoil” dibinātājs Vagits Aļekperovs un patriarhs Kirils netiktu iekļauti ES 21. sankciju paketē, argumentējot, ka viņu sankcionēšana varētu traucēt rafinerijas darbību (BTA, RFE/RL). Ja rūpnīca tiešām darbojas valsts pārvaldībā un vairs nav atkarīga no Krievijas naftas, šādu izņēmumu vajadzība ir grūti izskaidrojama.

Kas maksā par necaurredzamību

Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centrs CREA lēsa, ka pilnīga 44,1 dolāra par barelu cenu griestu piemērošana 2026. gada jūnijā būtu samazinājusi Krievijas naftas ieņēmumus par 36 % jeb aptuveni 5 mljrd. € tajā mēnesī (CREA). „Neftohim” nav vienīgais vājais punkts. Taču katra rafinerija, kuras komerciālā ķēde paliek necaurredzama, rada vietu, kur ieņēmumi var aizplūst atpakaļ uz Maskavu.

Zaudē arī rafinerijas, kas noteikumus ievēro. Uzņēmums, kas pērk dārgāku ne-Krievijas jēlnaftu, konkurē ar rūpnīcu, kurai joprojām var būt piekļuve lētākām vai ar Krieviju saistītām piegādēm. Bulgārijas produktu necaurredzamība var kropļot arī tuvākos tirgus. Piemēram, Rumānija importē Bulgārijas bitumenu, vienlaikus eksportējot savu bitumenu uz Ukrainu (Economica).

Ironiski, zaudētāji var būt arī Bulgārijas patērētāji. Sofija apgalvoja, ka rafinerijas aizsardzība palīdz noturēt zemākas cenas degvielas uzpildes stacijās. Taču Demokrātijas pētījumu centrs secināja, ka agrākais izņēmums būtiski nesamazināja patērētāju cenas, kamēr „Lukoil” 2022.–2023. gadā nopelnīja vismaz 2,4 mljrd. dolāru papildu peļņā (Direktno). Bulgāriem tika stāstīts, ka izņēmumi aizsargā viņu degvielas rēķinus. Peļņas starpība nonāca uzņēmumā.

Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris jaunus sankciju izņēmumus nosauca par „ļoti sliktu tendenci”, ko virzot enerģētikas un kuģniecības intereses (TV3/BNS). Viņa kritika norāda uz konstrukcijas trūkumu: ES sankcijām vajadzīga vienprātība, proti, jāpiekrīt visām dalībvalstīm. Tāpēc vienas valsts atkarība no rafinerijas var vājināt visu sankciju paketi.

Publiski pierādījumi, ka „Neftohim” šodien pārstrādā aizliegtu Krievijas jēlnaftu, nav pieejami. Taču atbilstības pierādīšanai vajadzīgi kravu līmeņa muitas dati, rafinerijas auditi un transfertcenu informācija, un nekas no tā nav publiski redzams. ES joprojām jāparāda, ka komerciālā sistēma ap Eiropas koncentrētāko rafineriju tiešām ir nošķirta no tīkla, kas to izveidoja.