SoftBank €75 billion solījums aizsedz Francijas kritumu

Devītais Choose France samits noslēdzās ar SoftBank solījumu ieguldīt „līdz” 75 miljardiem eiro mākslīgā intelekta datu centros. Tas kopējās kopš 2018. gada izziņotās investīcijas pacēla virs 100 miljardu eiro robežas. Divas dienas iepriekš Francijas statistikas pārvalde INSEE publicēja mazāk reprezentablu skaitli: IKP 2026. gada pirmajā ceturksnī saruka par 0,1 %. Tas bija pirmais kritums kopš 2020. gada vidus. Valsts, kas Eiropā lepojas ar investīciju solījumiem, vienlaikus zaudē ekonomikas apjomu.

Šiem solījumiem nav publiska kontroles mehānisma. Deviņos samitos izziņoti vairāk nekā 230 projekti, taču valdība nekad nav publicējusi sistemātisku uzskaiti par to, cik no tiem tiešām uzbūvēti. Daļa ir reāli. Cik liela daļa — to publiski nevar pārbaudīt.

Skaitļi, kas nesakrīt

Francija 2025. gadā neto zaudēja 20 000 rūpniecības darbvietu. Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP samazinājās no 10 % 2017. gadā līdz 9,5 % 2025. gadā. Bezdarbs atkal pieauga līdz 8,1 %. Bijušais Elizejas pils rūpniecības padomnieks Olivjē Lluansi to formulē tieši: Emanuela Makrona prezidentūras laikā rūpniecībā vidēji radītas 15 000 darbvietas gadā, lai gan īstai reindustrializācijai būtu vajadzīgi ap 70 000 gadā.

EY European Attractiveness Survey rāda to pašu virzienu. Faktisko ārvalstu tiešo investīciju projektu skaits, proti, ārzemju uzņēmumu uzbūvētas ražotnes un objekti, Francijā nokritās no 1 194 projektiem 2023. gadā līdz 852 projektiem 2025. gadā. Tas ir 29 % kritums divos gados. Francija joprojām ir pirmajā vietā Eiropā, taču projektu plūsma kļūst šaurāka. Mazāk darījumu, lielāki virsraksti.

SoftBank 75 miljardi: sīkā druka

SoftBank solījums ieguldīt „līdz” 75 miljardiem eiro ir griesti, nevis saistoša apņemšanās. Pirmajai kārtai — 45 miljardiem eiro 3,1 GW datu centru jaudai līdz 2031. gadam — ir nosauktas vietas un partneri, tostarp valsts kontrolētais enerģētikas uzņēmums EDF. Otrajai kārtai, vēl 30 miljardiem eiro, nav ne grafika, ne publiski zināma finansēšanas plāna.

S&P SoftBank vērtē ar BB+ un negatīvu perspektīvu, tātad zem investīciju kategorijas. Uzņēmuma neto parāds ir aptuveni 123 miljardi ASV dolāru, un līdz 2026. gada beigām tam jāpārfinansē ap 50 miljardiem ASV dolāru. Bilance lielā mērā balstās uz papīra peļņu no 64,6 miljardu dolāru vērtas daļas OpenAI, kas ir privāts uzņēmums un kuru nevar viegli pārdot. Analītiķi to sauc par „veco scenāriju”: 2016. gadā SoftBank vadītājs Masajoši Sons kopā ar Donaldu Trampu solīja 50 miljardus dolāru ASV. Liela daļa šīs naudas nonāca WeWork, kas vēlāk sabruka.

No tās pašas bilances SoftBank vienlaikus sola 100 miljardus ASV dolāru ASV un 75 miljardus eiro Francijai.

Kas iegūst, kas maksā

Francijai šajā sacensībā ir reāla priekšrocība: kodolenerģija. Tās 57 reaktori ražo lētu un nepārtraukti pieejamu elektrību — vairumtirdzniecības cena ir ap 73 ASV dolāriem par MWh pret 100 ASV dolāriem par MWh Vācijā. Mākslīgā intelekta datu centriem, kuriem jauda vajadzīga visu diennakti, tas ir svarīgāk nekā Spānijas lētā, bet pārtrauktā saules enerģija. Francija lieliem rūpniecības patērētājiem tagad piedāvā ilgtermiņa līgumus, kas piesaistīti EDF ražošanas izmaksām, nevis vairumtirgus cenām. Briseles domnīca Bruegel šādus mehānismus raksturojusi kā Eiropas „maz redzamo rūpniecības politiku”.

Taču datu centri rada maz pastāvīgu darbvietu. Brookings Institution pētījumi rāda, ka tipisks liels objekts pēc būvniecības beigām nodarbina 50 līdz 400 cilvēku. Būvniecības posmā darbaspēka vajag daudz; ekspluatācijā — maz. Par summām, par kurām runā SoftBank, tradicionāla rūpnīca radītu krietni vairāk ilgtermiņa nodarbinātības.

Enerģijas patēriņš būtu ievērojams. Pilns SoftBank plāns gadā patērētu aptuveni 45–50 TWh, ap 10 % no visas Francijas elektroenerģijas izlaides. Vai ziemeļu pārvades tīkls līdz 2031. gadam spēj uzņemt 3,1 GW jaunas slodzes? Ne RTE, kas pārvalda pārvades tīklu, ne EDF to publiski nav izskaidrojuši.

Kas paliek neskaidrs

Daži projekti materializējas. Orano-XTC 2026. gada maijā Denkerkā sāka būvēt akumulatoru materiālu rūpnīcu, trīs gadus pēc tās izziņošanas Choose France samitā. Citi projekti pazūd bez plašāka skaidrojuma. Francijas lielākajam Eiropas akumulatoru projektam ACC nācās piesaistīt ķīniešu tehniķus, lai noturētu darbībā pašam savu rūpnīcu.

Eiropai jāvērtē, vai modelis ar lieliem solījumiem, dāsnu enerģijas cenu režīmu, ierobežotu darbvietu skaitu un bez publiskas atskaitīšanās ir rūpniecības stratēģija vai komunikācijas stratēģija. Kamēr Francija nepublicē, cik izziņoto projektu pārtop reālos objektos, pārējai Eiropai atliek skaitīt preses relīzes.