Spānija piesaka AI gigarūpnīcu

Eiropa var rakstīt mākslīgā intelekta regulas, taču, ja skaitļošanas jauda atrodas citā kontinentā, izšķirošā kontrole paliek citur. Spānija tagad mēģina šo atkarību mazināt nevis ar jauniem noteikumiem, bet ar infrastruktūru: zemi, kabeļiem, dzesēšanu un elektrību.

Aprēķinu rūpnīca

Parasts datu centrs līdzinās tirdzniecības centram: tajā vienlaikus darbojas tūkstošiem atsevišķu procesu — uzņēmumu datubāzes, video straumēšana, mākoņpakalpojumi. MI gigarūpnīca vairāk atgādina automobiļu montāžas līniju. Desmitiem tūkstošu specializētu mikroshēmu tiek saslēgtas vienā sistēmā, lai kopīgi veiktu vienu ļoti lielu aprēķinu, piemēram, apmācītu valodas modeli vai medicīnisko attēlu atpazīšanas sistēmu. Krātuvei, dzesēšanai un tīkla savienojumiem jābūt būvētiem tā, lai mikroshēmas nestāvētu dīkstāvē, gaidot datus (Hammerspace, Schneider Electric).

ES plāno finansēt līdz piecām šādām gigarūpnīcām Eiropā. Katrā būtu ap 100 000 modernu MI mikroshēmu (Data Center Dynamics). Pieteikumu konkurss sākas šomēnes, bet lēmums gaidāms līdz 2026. gada beigām (elDiario.es). Spānijas piedāvājuma centrs ir Mora la Nova — neliela pilsēta Taragonas provincē. Otrs objekts paredzēts pie Madrides (Europa Press).

Kāpēc Spānijas valsts grib būt līdzīpašniece

Īpašnieku struktūra parāda, kā Spānija šo projektu uztver. Valsts investīciju instruments turētu aptuveni 48 % daļu, bet „Telefónica”, būvniecības grupa ACS un banka „Santander” — katra ap 16 %. Kvantu skaitļošanas uzņēmumam „Multiverse Computing” paredzēti 4 % (La Vanguardia, 20minutos). Madride vēlas, lai objekts darbotos kā stratēģiska infrastruktūra, nevis tikai vēl viens privāts mākoņpakalpojumu kampuss. Būvniecības un banku partneru klātbūtne rāda, ka šis ir arī finansēšanas un izbūves jautājums, ne tikai tehnoloģiju projekts.

Ar finansējuma skaitļiem jābūt piesardzīgiem. Līdz šim identificējamās publiskās saistības ir ap 1 mljrd. € — Spānijas valsts līdzekļi kopā ar iemaksu ES kopīgajā superdatoru programmā (esmartcity). Bieži minētie 5 mljrd. € ir kopējais cerētais investīciju apjoms, ja pieteikums uzvarēs, nevis jau piešķirta nauda (elDiario.es).

Īstais ierobežojums ir elektrība

MI gigarūpnīca pēc būtības ir rūpnieciska iekārta. Tai vajag zemi, jaudu un ūdeni. Pie 100 000 mikroshēmu mēroga elektrības patēriņš sasniedz nelielas pilsētas līmeni. Mora la Novas vietējā apakšstacija pašlaik nodrošina 50 MW, bet līdz 2030. gadam plānots jaudu palielināt līdz aptuveni 125 MW (20minutos).

Īrijas pieredze rāda, kas notiek, ja elektrotīklu plānošana atpaliek. Datu centri tur kļuva par tik lielu nacionālā elektroenerģijas patēriņa daļu, ka regulators tagad katru jaunu pieslēgumu vērtē pēc vietējās tīkla jaudas un sistēmas slodzes (CRU). Spānijai jānodrošina pārvades tīklu pastiprināšana, apakšstaciju jauda un vienošanās par patēriņa samazināšanu vai pārbīdi brīžos, kad tīkls ir noslogots. Tam jābūt gatavam pirms mikroshēmu piegādes.

Kam šī jauda būs pieejama

Visvienkāršākā atbilde uz jautājumu, kāpēc tas vajadzīgs, redzama Portugāles paralēlajā pieteikumā: gigarūpnīcas jauda būtu pieejama maziem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem, pētniekiem un publiskajiem pakalpojumiem (Portugāles valdība). Slimnīca, kas pielāgo medicīnisku MI modeli, vai universitāte, kas apmāca valodas sistēmu, varētu izmantot Eiropas skaitļošanas jaudu, nenovirzot sensitīvus pacientu datus caur ārpus Eiropas esošu mākoņpakalpojumu.

Francija rāda gan iespēju, gan robežu. „Choose France” samitā valsts piesaistīja 93 mljrd. € ārvalstu MI saistīto investīciju solījumos, daļēji tāpēc, ka var piedāvāt kodolenerģijā balstītu elektroapgādi (Le Monde). Taču „Mistral AI” jaunais datu centrs pie Parīzes darbojas ar 13 800 „Nvidia” mikroshēmām, kas projektētas ASV (Le Nouvel Economiste). Eiropa var kontrolēt, kur MI sistēmas darbojas, kam ir piekļuve un kādi noteikumi attiecas uz datiem. Pilnīga neatkarība no ASV projektētām mikroshēmām vēl ir tālu (EU AI Policy Monitor).

Spānija vēl neko nav uzvarējusi. Ja pieteikums tiks izraudzīts, darbība varētu sākties ap 2028. gada beigām (La Vanguardia). Liela daļa Eiropas MI naudas joprojām pastāv kā programmas un finansēšanas instrumenti, nevis kā iekārtas, kurām pētnieki var rezervēt skaitļošanas laiku (Thorsten Meyer AI). Izšķirošais pārbaudījums būs tas, vai Mora la Novas apakšstaciju, tīkla pieslēgumu un dzesēšanas sistēmas izdosies izbūvēt, pirms MI sacensība pārbīdīsies tālāk. MI suverenitāte šeit nozīmē ne tikai noteikumu rakstīšanu, bet arī spēju uzbūvēt fizisko infrastruktūru, uz kuras šie noteikumi var darboties.