Spānija mērķē uz 1.8 bcm Alžīrijas gāzes

Pedro Sančess 20. jūlijā devās uz Alžīru, lai mazinātu diplomātisko saspīlējumu un vienotos par lielākām gāzes piegādēm pa Medgaz — zemūdens cauruļvadu, kas Alžīriju tieši savieno ar Spānijas dienvidiem. Spānijas premjera biroja Moncloa oficiālajā paziņojumā nav ne parakstīta piegāžu apjoma, ne cenu formulas, ne piegāžu sākuma datuma (Moncloa). Politiska vienošanās ir panākta. Komerclīguma, bez kura tā nedarbosies, pagaidām nav.

Ko patiesībā rāda skaitļi

Spānijas medijos minētais darba pieņēmums ir iespējamais piegāžu pieaugums par 0,9–1,8 mljrd. kubikmetru gadā (La Nueva España). Šis skaitlis apvieno divas atšķirīgas plūsmas: papildu gāzi pa Medgaz cauruļvadu un papildu sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG kravas, ko ved ar tankkuģiem. Tikai cauruļvada daļa, spriežot pēc pieejamās informācijas, varētu būt tuvāk 10 % no Medgaz aptuveni 10 mljrd. kubikmetru gada jaudas (El Periódico, PGJ/Reuters).

Spānijai tas ir nozīmīgi. Alžīrija jau tagad nodrošina aptuveni trešdaļu Spānijas gāzes importa; Le Courrier d’Algérie pirmā pusgada rādītāju 2026. gadā lēš 64,23 TWh jeb 33,9 % no importa (Le Courrier d’Algérie). Papildu 1,8 mljrd. kubikmetru būtu jūtama daļa Spānijas gada patēriņā. ES mērogā tas pats apjoms ir aptuveni 1,4 % no 131 mljrd. kubikmetru LNG, ko bloks importēja pērn (Oenergetice). Madridē tas maina bilanci; Eiropas kopējā tirgū efekts būtu grūti pamanāms.

Tagad uzņēmumiem politiskā vienošanās jāpārvērš saistošos nosacījumos (Heraldo). Alžīrijas valsts enerģētikas uzņēmumam Sonatrach pieder 51 % Medgaz cauruļvada uzņēmuma, un tam ir aptuveni 5 mljrd. kubikmetru gadā lieli piegāžu līgumi līdz 2030. gadam (El País). Braucienā piedalījās arī Naturgy, Repsol un Enagas vadītāji, kas rāda, ka komerciālās sarunas jau notiek.

Kāpēc pārējai Eiropai nevajadzētu gaidīt daudz

Pat ja Spānija importēs vairāk Alžīrijas gāzes, pārējā Eiropa no tā negūs automātisku labumu. Lai Spānijā ienākusī gāze nonāktu Francijā, tai jāšķērso Pireneji pa starpsavienojumiem — robežpunktiem, kuros savienojas valstu gāzes cauruļvadu tīkli. Pārdevējam jārezervē un jāapmaksā jauda cauruļvadā, bet sistēmai jāspēj ar pietiekamu kompresiju virzīt gāzi uz ziemeļiem (CRE). Plānotais H2Med/BarMar savienojums starp Barselonu un Marseļu ir iecerēts kā ūdeņraža koridors, nevis tuvākā laika gāzes maršruts (Model Diplomat).

Ticamākais ES ieguvums būtu netiešs. Ja Spānija nodrošina vairāk Alžīrijas cauruļvada gāzes, tai mazāk jāiepērk steidzamas tankkuģu kravas par svārstīgām cenām. Šīs kravas tad varētu nonākt termināļos citur Eiropā. Tas ir skaidrākais kanāls, caur kuru divpusējs Spānijas un Alžīrijas darījums var ietekmēt plašāku Eiropas gāzes bilanci, taču apjomi ir tik mazi, ka efektu būtu grūti izmērīt.

Kas iegūst, kas konkurē

Ja līgumi tiks parakstīti, skaidrākie ieguvēji būs Spānija un Sonatrach. Spānija mazinātu atkarību no dārgiem pēdējā brīža iepirkumiem, bet Sonatrach vairāk noslogotu savu cauruļvadu un nostiprinātu pozīcijas pie liela ES pircēja.

Konkurences jautājums ir Itālija. Alžīrija jau ir centrāla Romas stratēģijā pēc atteikšanās no Krievijas gāzes. TransMed — cauruļvads no Alžīrijas caur Tunisiju uz Sicīliju — 2026. gada pirmajā pusē bija Itālijas galvenais importa maršruts (ANSA). Ja Sonatrach palielina kopējo ieguvi, iegūst abas valstis. Ja Alžīrijai pārdošanai ir tikai neliels papildu apjoms, Spānija un Itālija satiksies pie viena līgumu pārrunu galda.

Pieejamie fakti rāda drīzāk Ibērijas piegāžu uzlabojumu, nevis Eiropas gāzes problēmas risinājumu. Izšķirošās detaļas ir līgumu apjomi, cenu formulas un Francijas–Spānijas pārrobežu jaudas rezervācijas, kas vēl nav publiskas. Kamēr Sonatrach un Spānijas pircēji nav parakstījuši komerciālos pielikumus, šī vienošanās paliek politiska likme uz to, ka pēc rokasspiediena sekos arī gāze.