Spānija pārņem Gibraltāra lidostu

15. jūlijā metāla žogs starp Spāniju un Gibraltāru vairs nedarbojās kā robežkontroles punkts. Aptuveni 15 000 cilvēku, kas katru dienu šķērso šo pāreju, pārsvarā Spānijas darba ņēmēji Gibraltārā, vairs netiek pakļauti ikdienas pasu pārbaudēm (Reuters, RTÉ). Robeža nav pazudusi, tā ir pārcelta citur: Spānijas amatpersonas tagad veic Šengenas ieceļošanas pārbaudes Gibraltāra lidostā un ostā, bet pati teritorija paliek Lielbritānijas pakļautībā.

Tā ir galvenā vienošanās būtība līgumā, kas 14. jūlijā parakstīts Briselē. Spānija iegūst kontroli pār to, kā darbojas Gibraltāra ārējā robeža. Gibraltārs saglabā Lielbritānijas aizjūras teritorijas statusu. Cena par to ir ES preču noteikumu pieņemšana un Spānijas pārvaldītas robežpārbaudes pašā Gibraltāra teritorijā.

Ko ieguva katra puse

Spānijas ieguvums ir praktiska vara. Spānijas amatpersonas veic Šengenas pārbaudes lidostā un ostā. Spānijas iestādēm ir „pēdējais vārds” uzturēšanās atļauju jautājumos, un Spānija pārņem muitas kontroli pār precēm, kas nonāk Gibraltārā (Spānijas Ārlietu ministrija, El Constitucional). Tas nozīmē, ka Madride tagad lemj, kas caur Gibraltāru iekļūst Šengenas zonā un kādas preces tajā nonāk.

Gibraltāra galvenā ministra vietnieks Džozefs Garsija parlamentā sacīja, ka suverenitātes ziņā robeža „paliek tieši tur, kur tā bija” (Gibraltāra valdība). Juridiski tā ir taisnība: Lielbritānijas suverenitāte netiek mainīta. Taču Gibraltārs piekrīt jaunam PVN līdzīgam patēriņa nodoklim, kas sāksies ar 15 % likmi un trīs gadu laikā pieaugs līdz 17 %, kā arī preču aprites noteikumu saskaņošanai ar ES (BBC, La Voz de Galicia). Gibraltāra finanšu modelis balstījās uz iespēju pašam noteikt uzņēmumu un patēriņa nodokļus ārpus ES ietvara. Tiešie nodokļi paliek vietējā kontrolē. Netiešie nodokļi un preču noteikumi tagad tuvinās ES sistēmai.

ES šo līgumu traktēja kā tikai ES kompetences vienošanos. Tāpēc tam bija vajadzīgs dalībvalstu vēstnieku apstiprinājums, nevis atsevišķa ratifikācija visos 27 valstu parlamentos (Gibraltar Chronicle). Mazāk veto punktu nozīmēja ātrāku ieviešanu.

Kas mainījās robežšķērsošanā

Spānijas ikdienas darba braucējiem pārmaiņas ir tūlītējas. Gibraltāra iedzīvotāji robežu šķērso ar uzturēšanās kartēm, Spānijas pilsoņi — ar nacionālajām personas apliecībām (Reuters). Ceļotājiem, kas ierodas no valstīm ārpus Šengenas zonas, tostarp no Apvienotās Karalistes, lidostā un ostā joprojām jāiziet gan Gibraltāra, gan Spānijas amatpersonu pasu pārbaudes (BBC).

Drošības perimetrs tagad pārvietots no vecā žoga uz kamerām, datubāzēm un lidostas pārbaudēm. Ziņojumos minēti jauni augstas drošības nožogojumi pie skrejceļa, sejas atpazīšanas sistēmas, kas savienotas ar meklēto personu sarakstiem, un automātiskās numurzīmju nolasīšanas iekārtas robežas zonā (ETIAS). Taču joprojām nav publisku atbilžu par to, kas šīs sistēmas pārvaldīs, kas tās auditēs un kā cilvēki varēs apstrīdēt ļaunprātīgu izmantošanu.

Kāpēc salīdzinājums ar Ziemeļīriju neder

Līgums aizver vienu no pēdējiem neatrisinātajiem robežjautājumiem pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES. Spānijas premjerministrs Pedro Sančess apmeklēja robežas zonu laikā, kad strādnieki demontēja veco nožogojumu; Gibraltāra galvenais ministrs Fabians Pikardo vienošanos raksturoja kā fizisku šķēršļu noņemšanu, vienlaikus „paturot Gibraltāra paša ārdurvju atslēgas” (BSS/AFP).

Šo vienošanos ir vilinoši saukt par paraugu Ziemeļīrijai, kur Vindzoras regulējums pārvalda preču apriti starp Apvienoto Karalisti un ES, bet politiskā spriedze nav zudusi. Salīdzinājums ātri sabrūk. Gibraltārs ir neliela teritorija ar vienu sauszemes robežpunktu, vienu lidostu un vienu ostu. Robežkontroles pārcelšana šādā vidē ir ierobežota operācija. Ziemeļīrijai ir gara sauszemes robeža, kas iestrādāta miera līgumā, un regulējuma atšķirības, ko vienkārša muitas saskaņošana neatrisina. Akadēmiskā analīze rāda, ka lielāka regulējuma distance starp Apvienoto Karalisti un ES sarežģī, nevis atvieglo preču apriti starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju (UK in a Changing Europe).

Gibraltāra piemērs rāda kaut ko šaurāku, bet reālu: ES un Apvienotā Karaliste spēj padarīt politiski jutīgu robežu ikdienā gandrīz nemanāmu, ja visas puses piekrīt īpaši pielāgotai pārvaldībai. Šajā gadījumā robežšķērsošana kļūst vieglāka tāpēc, ka valsts vara tiek pārvietota uz mazāk redzamām vietām. Joprojām nav publiska protokola par komandķēdi jaunajos kontroles punktos, patvēruma pieprasījumu izskatīšanu vai drošības garantijām biometriskās uzraudzības sistēmām. Gibraltāra valdībai, Madridei un Eiropas Komisijai uz šiem jautājumiem jāatbild, pirms pagaidu kārtība kļūst par galīgu vienošanos.