Spānija apdrošinās darbu Ukrainā

Spānija palielinājusi atbalstu uzņēmumiem, kas iesaistās Ukrainas atjaunošanā, līdz 570 milj. €, ekonomikas ministrs Karloss Kuerpo paziņoja vizītē Kijivā, kur viņu pavadīja ap 50 uzņēmumu pārstāvju (El País, Euronews). Skaitlis izklausās pēc palīdzības Ukrainai. Lielākā daļa patiesībā ir riska segums, kas Spānijas uzņēmumiem ļauj drošāk konkurēt par atjaunošanas līgumiem.

Lielākā daļa ir apdrošināšana

Galvenais instruments ir CESCE, Spānijas eksporta kredītu aģentūras, pilnvaru paplašināšana. Tā apdrošina uzņēmumus pret zaudējumiem, ko ārvalstīs var radīt kara postījumi, politiski traucējumi vai maksājumu kavējumi. CESCE segums Ukrainas projektiem palielināts no 30 milj. € līdz 250 milj. € (El País). Vēl līdz 100 milj. € var novirzīt COFIDES, valsts attīstības finansēšanas institūcija, bet 20 milj. € kredītlīnija darbojas caur ICO un Ukrainas Raiffeisen Bank. Vizītes laikā parakstīta arī atsevišķa FIEM vienošanās, kurā atmaksājami aizdevumi apvienoti ar daļējiem granta elementiem (Euronews, La Moncloa).

Garantija nav grants. Grants ir nauda, ko Ukraina saņem un neatmaksā. Garantija nozīmē, ka Spānijas valdība apņemas segt zaudējumus, ja konkrētā projektā iestājas apdrošināts risks. Ja nekas nenotiek, nodokļu maksātāji var nesamaksāt ne eiro. Ja risks materializējas, daļu zaudējumu uzņemas valsts. Ekonomiskais efekts ir skaidrs: Spānijas bankas un uzņēmumi kļūst gatavāki uzņemties kara laika Ukrainas risku, no kura citādi izvairītos. Tas var iedarbināt reālus projektus, taču virsraksta skaitlis pārspīlē naudas apjomu, kas jau tagad nonāk apritē.

ASV domnīca CSIS uz šo modeli Ukrainas atjaunošanas solījumos norādījusi plašāk. Paziņojumos bieži vien vienā summā tiek salikti granti, aizdevumi, garantijas un investīciju plāni, kuri par reāliem tēriņiem kļūst tikai tad, ja ir iepirkumi, banku gatavība kreditēt, sagatavoti projekti un pieļaujami drošības apstākļi (CSIS).

Garantijas un granti: ko rāda Vācija un Dānija

Spānija nav vienīgā valsts, kas izmanto valsts aizņemšanās spēju un gatavību uzņemties risku, lai nostiprinātu savus uzņēmumus Ukrainas tirgū. Vācija līdzīgi darbojas ar Hermesdeckungen — eksporta kredītu garantijām, kas sedz politiskos un komerciālos riskus. Vācijas Austrumu komiteja, kas pārstāv uzņēmējdarbības intereses Austrumeiropā, ziņojusi, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainas projektiem jau piešķirtas vairāk nekā 50 investīciju garantijas (Ost-Ausschuss). Plašāka Vācijas atjaunošanas pakete enerģētikā, mājokļos un rūpnieciskajā sadarbībā sasniedz līdz 233 milj. € (AFP).

Dānija izvēlējusies citu modeli. Tās jaunākā programma caur Nefco, Ziemeļvalstu zaļā finansējuma institūciju, novirza grantus tieši pašvaldību projektiem Mikolajivā: ūdensapgādei, notekūdeņiem, slimnīcām un skolām. Dānija apņēmusies piešķirt 26,6 milj. €, vēl 3 milj. € nāk no Impact Fund Denmark, bet Ukrainas pašvaldībām jānodrošina līdzfinansējums no vietējiem budžetiem (Ritzau/Nefco). Granti Dānijas nodokļu maksātājiem maksā uzreiz, taču nauda nonāk Ukrainas publiskajos pakalpojumos bez Spānijas vai Vācijas uzņēmuma starpniecības.

Tāpēc salīdzinājums ir būtisks: Spānija un Vācija ar publiskām garantijām palīdz saviem uzņēmumiem pretendēt uz darbiem. Dānija finansē tīru ūdeni Ukrainā. Abi modeļi var būt noderīgi, bet tie nav viens un tas pats.

Kas iegūst, kas uzņemas risku

Skaidrākie ieguvēji ir Spānijas uzņēmumi aizsardzībā, infrastruktūrā, transportā, dzelzceļā un enerģētikā — nozarēs, kuru pārstāvjus Kuerpo veda līdzi uz Kijivu (NV, El País). Tie saņem publisku riska segumu, ko konkurenti no valstīm ar vājākām eksporta kredītu aģentūrām bieži nevar piedāvāt. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ir parādījusi, ka riska dalīšanas garantijas kara apstākļos var uzturēt kreditēšanu un ļaut Ukrainas bankām izsniegt miljardiem eiro finansējuma, kas citādi būtu apstājies (EBRD). Tas nepierāda, ka Spānijas pakete tiks īstenota labi. Tas rāda, ka mehānisms var strādāt.

Spānijas nodokļu maksātāji uzņemas galējo risku: saistības, kas budžetā pilnā apmērā parādās tikai tad, kad garantija jāizmaksā. Jo vairāk projektu notiek aktīva kara apstākļos, jo lielāka iespēja, ka kāds no riskiem iestājas. Polijas pieredze rāda vēl vienu izmaksu. Lai gan sabiedrībā bija spēcīgs atbalsts Polijas uzņēmumu prioritizēšanai, viena vienošanās aptvēra tikai trīs uzņēmumus, kaut interesi bija izrādījuši vairāk nekā 3 000 (Biznes Enter). Garantiju balstīta atjaunošana parasti dod priekšrocību lieliem, bankām pieņemamiem uzņēmumiem, kuri prot strādāt ar valsts atbalstītu finansējumu.

Ukrainai vajag ārēju kapitālu un zināšanas, un garantijas var iedarbināt projektus, no kuriem komerciālie tirgi kara laikā izvairītos. Taču „atbalsts Ukrainai” un „atbalsts Spānijas uzņēmumiem Ukrainā” ir atšķirīgi ekonomiski fakti ar vienu politisku etiķeti. Spānija nav publicējusi pilnu aprēķinu par gaidāmajām garantiju izmaksām, projektu portfeli vai to, kā Ukrainas uzņēmumi piedalīsies kā partneri, nevis tikai apakšuzņēmēji. Līdz tam 570 milj. € raksturo ambīciju, nevis jau uzņemtu saistību apjomu.