Spānijas €9 billion plāns ignorē sprieguma risku

Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā apstiprināja Spānijas 9 mljrd. € jaudas mehānismu: elektrostacijām maksās par gatavību darboties brīžos, kad pieprasījums ir visaugstākais. Spānija par ieceri Briseli informēja jau 2024. gada decembrī, taču 2025. gada aprīļa elektroapgādes pārrāvums, kas skāra 50 miljonus cilvēku, paātrināja politisko lēmumu pieņemšanu.

Inženiertehniskā izmeklēšana noteica citu problēmu: sprieguma nestabilitāti. Sistēma zaudēja kontroli pār elektroenerģijas plūsmu reāllaikā, lai gan jaudas pietika. Jaudas maksājumi šādu kļūmi paši par sevi nenovērš.

Ko patiesībā konstatēja inženieri

Kad Spānijas elektrotīkls sabruka 2025. gada 28. aprīlī, valstij bija vairāk nekā pietiekama ražošanas jauda pieprasījuma segšanai. ENTSO-E, Eiropas pārvades sistēmu operatoru tīkls, 472 lappušu izmeklēšanā secināja, kas nogāja greizi. Gāzes elektrostacijas nenodrošināja reaktīvo jaudu — elektrosistēmas parametru, kas palīdz noturēt stabilu spriegumu —, lai gan līgumiski tām tas bija jādara. Saules paneļi darbojās pēc gadu desmitiem veciem noteikumiem un sprieguma vadībā nevarēja piedalīties, lai gan tehniski to spēja.

Neviena no ENTSO-E 21 rekomendācijas neattiecas uz jaudas mehānismiem. Clean Air Task Force norāda, ka šādi mehānismi netrāpa pakalpojumam, kurš konkrētajā gadījumā izgāzās: sprieguma kontrolei. Jaunais 9 mljrd. € mehānisms garantē, ka sistēmā ir pietiekami daudz megavatu. Tas nepasaka, vai tīklu varēs droši vadīt reāllaikā.

Kas saņem naudu un kas maksā rēķinu

Programmas 900 milj. € gada izmaksas (El País, Concurrences) parādīsies elektrības rēķinos kā regulēta maksa. Saskaņā ar valdības aplēsēm tipiskai mājsaimniecībai ar standarta tarifu tas nozīmēs aptuveni 4 eirocentus dienā. Maksājumus saņems ražotāji, kas uzvarēs Spānijas pārvades sistēmas operatora Red Eléctrica rīkotajās konkurējošajās izsolēs.

Lielākie ieguvēji, visticamāk, būs esošie tirgus dalībnieki. Iberdrola, Naturgy un Endesa 2026. gada pirmajā ceturksnī nopelnīja 4,25 mljrd. €, par 27,2 % vairāk nekā gadu iepriekš. Peļņu daļēji palielināja pēc elektroapgādes pārrāvuma ieviestie ārkārtas pasākumi, kas priekšroku deva gāzes elektrostacijām.

Patieso sadales loģiku parāda cenu atšķirība pakalpojumā, kas sistēmā tiešām neizdevās. Gāzes elektrostacijas par sprieguma kontroles pakalpojuma vienību saņem 100–200 €, bet atjaunīgie resursi — aptuveni 1 €. Spānijas energoregulators ierosināja dubultot likmi atjaunīgajiem resursiem līdz 2 €. Saules enerģijas nozare prasīja 50 €.

Spānija nav vienīgā valsts ar kļūdainu diagnozi

Pēdējā desmitgadē vairāk nekā divas trešdaļas no aptuveni 87 mljrd. € Eiropas jaudas maksājumiem nonāca pie fosilā kurināmā elektrostacijām, liecina Aurora Energy Research dati. Tēriņi pieaug. Saskaņā ar ACER, ES Energoregulatoru sadarbības aģentūras, datiem izmaksas visā ES tagad sasniedz 6,5 mljrd. € gadā, kas ir par 40 % vairāk viena gada laikā. Vācija veido savu mehānismu, un Vācijas Jaunās enerģētikas ekonomikas asociācija lēš, ka līdz 2050. gadam tā izmaksas varētu sasniegt 340–435 mljrd. €. Bruegel dati rāda, ka izsoļu cenas dalībvalstīs atšķiras vairāk nekā desmitkārt, kas drīzāk norāda uz politisku steigu nekā vienotu inženiertehnisku pamatojumu.

Lētāki un precīzāki risinājumi jau darbojas. Spānija 2025. gadā atjaunoja elektrotīkla kodeksu — tehnisko noteikumu kopumu, kas nosaka, kā elektrostacijas pieslēdzas tīklam —, lai atjaunīgie resursi varētu piedalīties sprieguma kontrolē. Līdz 2026. gada aprīlim programmā bija pieteikti 14,5 GW, tostarp 6 GW atjaunīgo resursu. Akumulatoru uzkrāšanas jauda kopš elektroapgādes pārrāvuma pieauga par 589 %. Tirgus pielāgojās bez 9 mljrd. € stimula.

Spānija elektrotīkla noteikumus pielāgoja inženiertehniskajai problēmai, bet vienlaikus tērē 9 mljrd. €, lai atrisinātu politisko. Patērētāji maksās par abiem.