Seutas līdzekļus kavē Madrides robi

Spānija 24. augustā lūdza ES ārkārtas finansējumu Seutai. Vairāk nekā nedēļu vēlāk Eiropas Komisija pieteikumu joprojām nevar virzīt tālāk. Iemesls ir prozaisks, bet politiski svarīgs: Madride nav atbildējusi uz Briseles papildu jautājumiem par to, ko tieši tā grib finansēt un kā nauda tiktu izlietota (El Español, Brussels Signal). Komisija nevar apstiprināt maksājumu, kamēr Spānija nav paskaidrojusi, par ko tas paredzēts. Katra kavēšanās nedēļa dod citām ES valdībām vairāk vietas Seutu pasniegt kā risku atvērtām robežām Eiropā.

Trīs naudas avoti, tikai viens iestrēdzis Briselē

Spānijas un ES mediju ziņās saplūdušas vismaz trīs atsevišķas finansējuma plūsmas. Tās jāšķir.

Pirmā ir pats ES ārkārtas palīdzības pieprasījums, kas iesniegts divu iekšlietu krīzes fondu ietvaros — Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondā (AMIF) un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentā (BMVI). Šie instrumenti paredzēti patvēruma uzņemšanas un robežu pārvaldības izmaksām (EFE, AMIF regula). Ar šo pieprasījumu izsekojami saistītā summa pārsniedz 32 milj. € (RTVE). Saskaņā ar El Mundo Komisija beigās varētu piešķirt vairāk nekā 100 milj. €, taču neviena puse apstiprinātu kopējo summu nav publiskojusi.

Otrā ir Spānijas pašas 44,51 milj. € humanitārā kredīta palielināšana Seutai, par ko paziņoja migrācijas ministre Elma Saisa. Madride cer daļu šo izdevumu segt ar ES mehānismiem (ABC). Tas ir Spānijas budžeta lēmums, nevis ES piešķīrums. Trešā ir Pedro Sančesa valdības 309 milj. € nacionālā pakete Seutai, ko apstiprināja Ministru padome (Heraldo). No Briseles lēmuma ir atkarīga tikai pirmā naudas plūsma.

Kāpēc Brisele prasa detaļas arī krīzes brīdī

Komisija nav publiskojusi formālu sarakstu ar dokumentiem, kas tai vajadzīgi. Taču publiski pieejamā informācija rāda vienkāršus robus: Spānijai vēl jāpasaka, par ko tieši tā prasa maksāt, kuras izmaksas ir attiecināmas, vai tās nepārklājas ar valsts budžeta tēriņiem un ko ES darbinieki darītu uz vietas (Eleconomista, EUobserver).

Šāda dokumentu prasīšana nav birokrātiska spītība. Eiropas Parlamenta pārskatā par iekšlietu fondiem konstatētas pastāvīgas problēmas ar uzraudzību, datu kvalitāti un dalībvalstu administratīvo spēju (Eiropas Parlaments). ES ārkārtas nauda var tikt izmaksāta ātri, bet tai jābūt izsekojamai.

Tā pati loģika attiecas uz Spānijas atsevišķo lūgumu pēc operatīvā atbalsta. Iekšlietu ministrs Fernando Grande-Marlaska lūdza 10 papildu Frontex pastāvīgā korpusa amatpersonas, operācijas Minerva pagarināšanu, ES Patvēruma aģentūras tulkus un Eiropola atbalstu cilvēku kontrabandas apkarošanā (Moncloa). Komisārs Magnuss Brunners 29. augustā solīja ātru lēmumu, taču līdz 3. septembrim nebija publicēts ne izvietošanas grafiks, ne personāla ierašanās datumi. Komisija Frontex pastiprinājumu bija piedāvājusi jau 6. augustā, ar nosacījumu, ka Spānija iesniedz formālu pieprasījumu (Komisijas brīfings). Madride to noformēja tikai augusta beigās.

Kavēšanās cena Šengenā

Šī aizkavēšanās skar ne tikai Spāniju. Itālija 1. augustā tieši atsaucās uz Seutu, kad atjaunoja pagaidu robežkontroli gaisa un jūras satiksmē no Spānijas, un pēc tam pagarināja to līdz 16. septembrim (Komisijas Šengenas reģistrs, ANSA). Spānija apgalvo, ka Seutas īpašais statuss nepieļauj sekundāru pārvietošanos uz kontinentālo Spāniju (Spānijas Ārlietu ministrija). Itālija rīkojās neatkarīgi no šī argumenta. Iekšlietu ministrs Mateo Pjantedozi ziņoja par trim aizturēšanām un 21 ieceļošanas atteikumu, lai gan Itālijas mediji norādīja, ka nav iespējams pārbaudīt, vai cilvēki, kam ieceļošana atteikta, tiešām bija ieradušies caur Seutu (ANSA).

Nīderlandē opozīcijas partiju FVD un JA21 parlamentārie jautājumi pārvērta nepilngadīgo pārvietošanu no Seutas uz kontinentālo Spāniju par iekšpolitisku strīdu par tālāku pārvietošanos Šengenas zonā — ES telpā bez pasu kontroles pie iekšējām robežām (NRC).

Spānija saka, ka Seuta nevar apdraudēt Šengenu. Citas dalībvalstis pret to izturas tā, it kā risks jau pastāvētu. Brisele nevar apstiprināt ārkārtas finansējumu nepilnīgai lietai. Jo ilgāk Madride kavē atbildes, jo vairāk citas valdības šo klusumu aizpilda ar savu krīzes interpretāciju.