ES miljardi Spānijā neiekustina investīcijas

Piecu gadu ES atveseļošanas finansējums Spānijas ienākumus uz vienu iedzīvotāju palielinājis tikai par 0,2 %, bet privātās investīcijas sarukušas par 3 %, liecina EY galīgais novērtējums, par kuru ziņo El Mundo. Programmas pašas loģikai tā ir ļoti slikta bilance.

NextGenerationEU — pandēmijas laikā izveidotā ES kopīgās aizņemšanās programma — balstījās uz konkrētu pieņēmumu: publiskajai naudai jāiedarbina privātā nauda. Spānijas dati rāda pretējo.

Kā naudai bija jāstrādā

Atveseļošanas un noturības mehānisms jeb RRF, galvenais NextGenerationEU finansēšanas kanāls, ļāva ES aizņemties kopīgi, lai valdības ar vājāku fiskālo telpu varētu investēt, nesedzot visu izmaksu pašas (Eiropas Komisija). Brisele maksājumus piesaistīja nevis vienkārši iztērētas naudas apliecinājumam, bet saskaņotām reformām un projektu starpposmiem (EUR-Lex). Mērķis bija novērst labi zināmu ES fondu problēmu: nauda iziet cauri ekonomikai, bet nemaina tās spēju pelnīt vairāk.

Mehānisms bija divpakāpju. Īstermiņā valsts tēriņiem infrastruktūrā un iekārtās jārada darba vietas un pasūtījumi. Vēlāk projektiem jāceļ uzņēmumu un darba ņēmēju produktivitāte — ar labākām enerģētikas sistēmām, digitalizāciju vai regulējuma reformām. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju, proti, ekonomikas kopējais izlaides apjoms, dalīts ar iedzīvotāju skaitu, rāda abas lietas: vai valsts rada vairāk labklājības uz cilvēku, vai tikai apgroza lielākus tēriņus.

Spānijas 0,2 % pieaugums nozīmē, ka īstermiņa efekts bijis vājš. 3 % kritums privātajās investīcijās ir nopietnāks signāls. Visa shēma pieņēma, ka publiskā nauda piesaistīs privāto kapitālu, kas citādi ekonomikā neienāktu. Spānijā noticis pretējais: publiskās naudas plūsma pieauga, bet privātā nauda tai nesekoja.

Līdzīgs modelis lielākajās saņēmējvalstīs

Itālija, lielākā programmas saņēmēja, līdz 2026. gada aprīlim deviņās ES izmaksās bija saņēmusi 166 miljardus eiro, lai gan faktiskie tēriņi būtiski atpalika (ACEN). No Briseles saņemta nauda vēl nav valsts ekonomikā iztērēta nauda. Iztērēta nauda vēl nav pabeigts un strādājošs projekts. Itālijas būvniecības nozare sagaida, ka publiskie darbi būs tās galvenais dzinējspēks līdz programmas beigām 2027. gadā, bet pēc tam aktivitāte kritīsies. Tā ir Spānijas problēma lielākā ekonomikā: pagaidu IKP atbalsts caur būvlaukumiem, nevis noturīga privātā sektora darbības maiņa.

Portugāle rāda, ka tēriņu impulss ir reāls, bet īslaicīgs. RRF nauda 2026. gadā Portugāles budžeta ekspansijai pievienoja vairāk nekā 0,5 % no IKP, tātad valsts palielināja pieprasījumu ekonomikā tempā, kas lielā mērā balstījās ES pārvedumos (ECO). Tā pati analīze brīdina, ka 2027. gadā fiskālā politika kļūs ierobežojoša, jo ES naudas plūsma izsīks. Izaugsmei, kas balstās pagaidu pārvedumā, jārēķinās ar kritumu, kad pārvedums beidzas.

Grieķija ir spēcīgākais pretarguments. Tās plāns vairāk balstījās ES aizdevumos un prasīja privātu līdzfinansējumu, tādējādi ciešāk sasaistot publisko un privāto naudu (Grieķijas Banka). Tomēr reālās algas, proti, algas pēc inflācijas ietekmes atskaitīšanas, 2025. gadā pieauga tikai par 0,1 %, un līdzīga prognoze ir arī 2026. gadam (Powergame). Pat modelis, kas privāto sektoru iesaista visciešāk, pagaidām nav pārvērtis investīcijas ienākumos, ko cilvēki jūt savos maciņos.

Rēķins pienāk pirms pierādījumiem

ES kopīgais parāds jāsāk atmaksāt no 2028. gada, un maksājumi turpināsies līdz 2058. gadam (EUR-Lex). Vācija, Nīderlande un citas neto maksātājvalstis šo slogu pieņēma ar pieņēmumu, ka programma dos noturīgu atdevi. Eiropas Revīzijas palāta jau ir norādījusi uz pierādījumu trūkumu: tās 2025. gada revīzijā par RRF finansētu mājokļu renovāciju secināts, ka atbalsts bijis vāji mērķēts un pierādījumu par reāli ietaupītu enerģiju ir maz (ERP, Jornal Económico).

ES var saskaitīt pārskaitītos eiro un atzīmētos starpposmus. Daudz vājāki ir pierādījumi, ka nauda lielākajās saņēmējvalstīs radījusi papildu privātās investīcijas, augstāku produktivitāti vai labākus ienākumus. Spānijas EY ziņojums nepierāda, ka visa programma izgāzusies. Taču, tuvojoties atmaksas sākumam un jau apspriežot jaunas kopīgās aizņemšanās kārtas, ES jāspēj pierādīt pārmaiņas, ne tikai naudas izmaksa.