Spānijā īrniekiem zūd divu gadu pagarinājums

2. oktobrī Spānijas Kongress noraidīja abus Pedro Sančesa valdības ārkārtas mājokļu dekrētlikumus. Īrnieki zaudēja tiesības prasīt līguma pagarinājumu līdz diviem gadiem, un netika atjaunota aizsardzība pret izlikšanu. Par plašāko pasākumu kopumu balsoja 172 deputāti, pret — 178; otru tekstu par īres līgumu pagarināšanu noraidīja ar 166 balsīm pret 184 (Kongress, EFE). Pirmā balsojuma iznākumu izšķīra Katalonijas partija Junts. Īrniekiem paliek tās tiesības un līgumu termiņi, ko jau garantē Spānijas likumi.

Abi teksti bija karaļa dekrētlikumi — ārkārtas likumi, ko valdība var piemērot nekavējoties, bet Kongresam tie jāapstiprina 30 dienu laikā, citādi tie zaudē spēku (Spānijas konstitūcija). Šajā balsojumā deputāti varēja tekstu tikai pieņemt tādu, kāds tas ir, vai noraidīt. Plašākais dekrētlikums bija spēkā aptuveni vienu dienu, kad Kongress to noraidīja (Civio, BOE).

Ko īrnieki ieguva uz vienu dienu

Galvenais dekrētlikums ļāva īrniekiem, kuru līgums beigtos līdz 2028. gada 31. decembrim, prasīt to pagarināt ne vairāk kā par diviem gadiem, ja īres maksa nebija kavēta. Īpašniekam šāds lūgums bija jāpieņem, izņemot gadījumus, kad, piemēram, mājoklis bija vajadzīgs paša dzīvošanai (RDL 26/2026). Dekrētlikums arī atjaunoja aizliegumu izlikt no mājokļa mazaizsargātas mājsaimniecības, kurām nebija kur citur dzīvot (El País). Līdz ar to spēku zaudēja arī mazāki pasākumi, tostarp ikgadējās īres maksas pieauguma iesaldēšana vai ierobežošana līdz 2027. gadam (ABC).

Otrs dekrētlikums paredzēja automātiski pagarināt līgumus uz jauniem piecu vai septiņu gadu termiņiem. Ja īpašnieks līgumu izbeigtu, viņam parasti būtu bijis jāizmaksā īrniekam vismaz 12 mēnešu īres maksai atbilstoša kompensācija (RDL 27/2026).

Kāpēc Junts balsoja pret

Tā kā pasākumi bija sadalīti divos dekrētlikumos, par katru balsoja atsevišķi. Plašākā dekrētlikuma balsojumā Junts septiņi deputāti izšķīra rezultātu. Ja viņi būtu atturējušies, dekrētlikums būtu pieņemts ar 172 balsīm pret 171 (La Voz de Galicia). Konservatīvā Tautas partija (PP) un galēji labējā Vox, tāpat kā Junts, balsoja pret abiem tekstiem. Dekrētlikumu par līgumu pagarināšanu noraidīja ar lielāku balsu pārsvaru, jo pret to nobalsoja arī divas mazākas partijas, kas atbalstīja plašāko pasākumu kopumu — Basku Nacionālistu partija (PNV) un Coalición Canaria (Infobae).

Junts iebildumi ir vērsti pret noteikumiem, kas izmaksas uzliek mājokļu īpašniekiem. Saskaņā ar galveno dekrētlikumu īpašniekam būtu bijis jāpiekrīt īrnieka lūgumam pagarināt līgumu. Aizliegums izlikt mazaizsargātas mājsaimniecības varētu liegt īpašniekam atgūt mājokli, ko viņš vēlētos izmantot pats. Junts uzskata, ka šādi pienākumi liks īpašniekiem pamest īres tirgu, samazinās mājokļu piedāvājumu un paaugstinās cenas.

Junts atsaucas uz Spānijas Bankas datiem: 2021. gadā privātpersonām piederēja 91,9 % mājokļu, ko izīrēja par tirgus cenu (EFE). Šis skaitlis parāda, kam būtu jāuzņemas izmaksas, bet neapliecina, ka īpašnieki tiešām pamestu īres tirgu. Junts prasīja atsaukt abus tekstus un iesniedza savu priekšlikumu, kas paredzētu līgumus pagarināt tikai tad, ja izīrētājs tam piekristu brīvprātīgi (elDiario.es).

Partija savu nostāju nemainīja, lai gan pieauga sabiedrības spiediens. Dažas dienas pirms balsojuma valdība vēl centās mazināt protestu vilni mājokļu jautājumā (Le Monde).

Kas paliek spēkā un kas vairs ne

Spānijas galvenais īres likums — Pilsētu īres likums — joprojām ir spēkā. Tas garantē vismaz piecu gadu līgumu, ja izīrētājs ir privātpersona, un septiņu gadu līgumu, ja izīrētājs ir uzņēmums. Ja pēc šā termiņa neviena puse nepaziņo par līguma izbeigšanu, tas automātiski pagarinās pa vienam gadam, kopumā ne ilgāk kā uz trim gadiem (El Confidencial).

Īrniekiem, kuri dekrētlikumu īsajā darbības laikā prasīja līguma pagarinājumu, jārēķinās ar juridisku nenoteiktību. Nevienā no lēmumiem par dekrētlikumu noraidīšanu nav pateikts, kas notiks ar jau iesniegtajiem lūgumiem (Demócrata).

Tautas partijas līderis Alberto Nunjes Feiho pēc balsojuma aicināja rīkot pirmstermiņa vēlēšanas. Līdz 2. oktobrim lēmums par parlamenta atlaišanu nebija pieņemts (Euronews).

Balsojuma rezultāti ļauj izdarīt konkrētu secinājumu par īrnieku aizsardzības nākotni, bet vēl ne par pirmstermiņa vēlēšanām. Junts atteikums vien bija pietiekams, lai izgāztu plašāko aizsardzības pasākumu kopumu, lai gan ielās turpinājās protesti mājokļu jautājumā. Īrnieki paliek tajā pašā tiesiskajā situācijā, kādā bija pirms dekrētlikuma. Šajā jautājumā Sančesa mazākuma valdība nevar pieņemt īrnieku aizsardzības pasākumus ar dekrētlikumu, ja vien nepārliecina Junts — partiju, kas uzskata, ka šie pasākumi izmaksas uzkrauj privātajiem izīrētājiem. Balsojums nepasaka, ko Sančess piedāvās tālāk. Tas parāda, ka jauns regulējums būs jāveido, rēķinoties ar Junts nostāju.