Spectrum orbītā nogādā piecus pavadoņus

5. septembrī no nesējraķetes atdalījās pieci nelieli pavadoņi un sāka pirmo apriņķojumu ap Zemi. Norvēģijas organizācija «Orbit NTNU» apstiprināja sakarus ar savu «FramSat-1», bet Slovēnijas Mariboras Universitāte ziņoja, ka tās «TriSat-S» sasniedzis orbītu (NordSec, Mariboras Universitāte). Divas stundas pēc starta no Andejas Norvēģijā uzņēmuma «Isar Aerospace» raķete «Spectrum» bija pabeigusi pirmo orbitālo piegādi, ko no kontinentālās Eiropas teritorijas veikusi privāti izstrādāta nesējraķete, apstiprināja Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA, Space.com).

«Spectrum» pirmais lidojums 2025. gada martā ilga aptuveni 30 sekundes. «Isar Aerospace» izmeklēšanā tika konstatēts, ka neparedzēti atvēries ventilācijas vārsts, pēc kā raķete zaudēja orientācijas kontroli — spēju saglabāt stabilitāti un vajadzīgo virzienu. Borta avārijas sistēma pēc tam izslēdza dzinējus (Space.com).

Tieši atšķirība starp abiem lidojumiem piešķir otrajai misijai nozīmi. Pāreja no vārsta defekta līdz pilnībā pabeigtai pavadoņu nogādāšanai orbītā liecina, ka inženieri spējuši atrast kļūmi un to novērst. Taču viens veiksmīgs lidojums vēl nepierāda, ka raķete spēs lidot uzticami un pēc grafika, ar kuru klienti var rēķināties.

Kā sasniegt orbītu

Lidojot cauri atmosfērai, «Spectrum» pirmās pakāpes dzinēji raķeti izveda cauri posmam, kurā aerodinamiskā slodze ir vislielākā. Liels ātrums blīvā atmosfērā šajā brīdī rada maksimālu slodzi raķetes konstrukcijai. Pēc pirmās pakāpes atdalīšanās iedarbojās augšējā pakāpe, paātrinot raķeti līdz orbītas sasniegšanai vajadzīgajam ātrumam.

Pēc tam sekoja manevrs, kas suborbitālu lidojuma loku pārvērš lietderīgā orbītā. Pavadoņu aizsargapvalks tika nomests, bet augšējā pakāpe kādu laiku turpināja lidojumu bez dzinēja darbības. Vēlāk dzinēju iedarbināja atkārtoti, lai izstiepto sākotnējo orbītu padarītu apļveidīgāku. Tikai pēc šā manevra atdalījās pieci kubsatelīti (EKA).

Atkārtota iedarbināšana ir atsevišķs tehnisks pārbaudījums: dzinējam jāatsāk darboties vakuumā pēc tam, kad tas pasīvā lidojuma laikā atdzisis. Tādējādi misijā tika pārbaudīta lielākā daļa pilnam orbitālās piegādes ciklam vajadzīgo sistēmu — no starta līdz pavadoņu atdalīšanai.

No spēju apliecinājuma līdz regulāriem lidojumiem

Viens sekmīgs lidojums pierāda, ka «Spectrum» spēj darboties. Tas vēl neatbild, cik bieži un precīzi pēc grafika raķete varēs lidot, kā arī cik smagu kravu tā spēs pārvadāt. Līdz 8. septembrim nebija publiski apstiprināta visu pavadoņu darbspēja. Turklāt pieci kubsatelīti bija nelieli universitāšu un uzņēmumu eksperimenti, nevis smagas komerciālās kravas (EKA).

Eiropa 5. septembrī ieguva praksē apliecinātu spēju: Eiropas uzņēmums no Eiropas teritorijas nogādāja orbītā pavadoņus ar paša projektētu un uzbūvētu raķeti. Pirms «Spectrum» neviena privāti izstrādāta nesējraķete to no kontinenta nebija paveikusi.

Tagad sasniegums jāatkārto. Nesējraķešu uzticamību nevar noteikt pēc viena veiksmīga starta; to veido katrs nākamais lidojums. Tikai uzkrāta lidojumu vēsture ļauj pavadoņu operatoriem uzticēt konkrētai raķetei savu aparatūru. «Spectrum» ir pabeigusi vienu pilnu orbitālās piegādes misiju. «Isar Aerospace» tagad jāpierāda, ka uzņēmums to spēj atkārtot klientiem izmantojamā grafikā.