Sanktpēterburgas triecieni slēdz Somijas gaisa telpu

Somijas iznīcinātāji 4. jūlijā pacēlās virs Somu līča. Varas iestādes uz vairākām stundām slēdza gaisa telpu un apturēja jūras satiksmi (Yle, MTV Uutiset). Iemesls nebija uzbrukums Somijai. Ukrainas droni bija trāpījuši Krievijas naftas infrastruktūrai otrpus līcim, pie Sanktpēterburgas, un Helsinki nevarēja izslēgt, ka atlūzas vai novirzījusies munīcija varētu nonākt Somijas teritorijā.

Triecieni skāra Sanktpēterburgas naftas termināli, vienu no lielākajiem Krievijas degvielas eksporta mezgliem Baltijas jūrā. Tā gada caurlaides spēja, kā tiek ziņots, ir aptuveni 12,5 milj. tonnu (Kyiv Independent, MTV Uutiset). Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis operāciju nosauca par Ukrainas „tāldarbības sankcijām” un paziņoja, ka mērķis bijusi arī Kronštate, kur atrodas Krievijas Baltijas flotes bāze (Al Jazeera, NV). Krievijas amatpersonas atzina uzbrukumu naftas terminālim, bet neapstiprināja postījumus Kronštatē.

Helsinki lemj vienas pašas un reāllaikā

Somijas reakcija bija ātra un vienpusēja. Aizsardzības spēki ierobežoja lidojumus un jūras satiksmi Somu līča austrumu daļā, jo nebija iespējams pārliecināties, ka droni paliks Krievijas pusē (Yle). Aizsardzības ministrs Anti Hekenens sacīja, ka Aizsardzības spēkos un Robežsardzē pastiprināta novērošana un gatavība pārtveršanai (MTV Uutiset). Satiksme atsākās pēc aptuveni četrām stundām (Yle).

Novirzījusies munīcija ir tikai daļa no riska. Somijas aizsardzības tehnoloģiju eksperts izdevumam Ruotuväki norādīja, ka Krievijas intensīvā GPS/GNSS signālu slāpēšana, ar ko tā aizsargā savas bāzes, var novirzīt dronus no kursa Somijas virzienā (Ruotuväki). Tātad pārrobežu apdraudējumu var radīt arī pašas Krievijas pretdronu aizsardzība, pat ja Ukraina tēmē uz Krievijas objektiem.

Katru reizi, kad Ukraina trāpa mērķiem Somu līča tuvumā, Helsinkiem jāpieņem viens un tas pats lēmums: slēgt gaisa telpu vai uzņemties risku. Tam nav automātiska NATO protokola. Tam nav ES mehānisma. Operacionālās izmaksas par karu, kurā Somija tieši nekaro, sedz nacionālā valdība.

Tas pats trieciens, dažādi secinājumi

Ģeogrāfija nosaka, kā valstis lasa šādus uzbrukumus. Polijas premjerministrs Donalds Tusks publiski komentēja brīdinājumus par iespējamām Krievijas provokācijām pret Poliju vai Baltijas valstīm (Rzeczpospolita). Polijas aizsardzības mediji šos triecienus sasaistīja ar Vladimira Putina atzīto degvielas trūkumu Krievijā (Defence24). Varšavai ekonomiskais kaitējums Krievijai un atriebes risks ir viena drošības vienādojuma daļas.

Vācijas mediji notikumu vairāk aplūkoja kā Krievijas ekonomiskā spiediena pazīmi, nevis kā tūlītēju drošības problēmu (Zeit). Saskaņā ar Reuters datiem, uz kuriem atsaucas n-tv, Ukrainas triecieni jūnijā samazināja Krievijas dīzeļdegvielas un gāzeļļas eksportu par 39 %. Jo tuvāk valsts atrodas austrumu flangam, jo vairāk trieciens Krievijas naftas infrastruktūrai kļūst par robežas drošības jautājumu. Tālāk uz rietumiem tas biežāk tiek ierakstīts ekonomiskā spiediena kategorijā.

Kurš lemj par pārmeklēšanu, slēgšanu vai eskalāciju?

Baltijas jūru regulē ES noteikumi, patrulē nacionālās flotes un aizsargā NATO. Brisele raksta sankcijas (European Commission). Taču aizdomīga kuģa novērošana un tā apturēšana vai pārmeklēšana nav viens un tas pats. Tas ir politisks lēmums, kas paliek katras valdības ziņā. Kad Zviedrija pastiprināja Krievijas ēnu flotes tankkuģu pārbaudes, Greenpeace pētījums liecināja, ka šie kuģi pārvietojušies uz garākiem maršrutiem caur Vācijas ūdeņiem (FinanzNachrichten). Spiediens vienā valstī pārbīda risku uz nākamo.

Ukrainas triecieni bojā Krievijas degvielas eksporta jaudu. Eiropas pusē sekas ir virkne ātru operacionālu lēmumu, kurus katra Baltijas jūras valsts pieņem pati: kad slēgt gaisa telpu, vai apturēt kuģi, kā rīkoties, ja dronu karš pārplūst pāri robežai. Somija 4. jūlijā rīkojās pēc situācijas. Visticamāk, tai tas būs jādara vēlreiz. Jautājums ir, vai NATO vai ES izveidos kopīgu kārtību šādiem pelēkās zonas brīžiem, vai arī katra valsts turpinās risku nest atsevišķi.