Stellantis Eiropā samazina jaudu par 800,000 auto

Stellantis, pasaulē ceturtais lielākais autoražotājs un Fiat, Peugeot, Opel un Jeep īpašnieks, šonedēļ paziņoja par piecu gadu investīciju plānu 60 mljrd. € apmērā. Aptuveni 41 mljrd. ASV dolāru jeb ap 60 % zīmolu investīciju paredzēti Ziemeļamerikai. Eiropā ražošanas jauda tiks samazināta par vairāk nekā 800 000 automobiļu gadā. Daļa rūpnīcu, kas paliek darbībā, tiks pārveidota par montāžas līnijām Ķīnā izstrādātiem auto.

Peļņas atšķirība, kas maina virzienu

Stellantis mērķē uz 8–10 % peļņas maržu Ziemeļamerikā un tikai 3–5 % Eiropā. Enerģijas izmaksas ASV ir aptuveni uz pusi zemākas nekā Eiropā. ASV 25 % ievedmuita importētām automašīnām nozīmē, ka ražošana uz vietas kļūst par nepieciešamību, nevis izvēli. Šis spiediens saglabājās arī pēc tam, kad septembrī tika atcelta 7500 dolāru patērētāju nodokļu atlaide elektroauto iegādei. Izšķirošais nav subsīdijas, bet izmaksu struktūra, ko ar subsīdijām vien Eiropā nevar izlīdzināt.

Eiropā uzņēmums saraujas. Stellantis vēlas rūpnīcu noslodzi, proti, faktiski izmantoto jaudas daļu, palielināt no 60 % līdz 80 % līdz 2030. gadam. Tas nozīmē mazāk līniju, mazāk maiņu un mazāk darbinieku arī tad, ja formāli netiek slēgta neviena rūpnīca. Izpilddirektors Antonio Filoza solīja rūpnīcas neslēgt, taču šis solījums attiecas tikai uz 2026. gadu.

Ķīnas partneri aizpilda Eiropas jaudas

Par plāna virzienu daudz pasaka tas, kas aizņem atbrīvotās ražošanas vietas. Madridē rūpnīcas īpašumtiesības nodotas Stellantis Ķīnas elektroauto partnerim Leapmotor. Saragosā Leapmotor no 2028. gada ražos elektrisku SUV ar Opel zīmolu. Rennā kopuzņēmums ar Dongfeng montēs Voyah premium klases elektroauto līdzās Citroën automašīnām. Eiropas strādnieki Eiropas vēsturiskajās rūpnīcās būvēs Ķīnā projektētus auto.

Opel, Vācijas pazīstamākais masu tirgus zīmols, pazemināts līdz „reģionāla” zīmola statusam. Reģionālie zīmoli saņems tikai 30 % zīmolu investīciju; četri „globālie” zīmoli — Jeep, Ram, Peugeot un Fiat — paņems 70 %. Plānā nav skaidras atbildes par akumulatoriem. ACC konsorcijs februārī atlika plānotās gigarūpnīcas Vācijā un Itālijā. Ja līdz 2030. gadam Stellantis tiešām laidīs klajā 29 pilnībā elektriskus modeļus, uzņēmums būs atkarīgs no Āzijas piegādātājiem komponentē, kas katrā elektroauto veido lielāko vērtības daļu.

Kas sedz izmaksas

Smagākais trieciens ir Itālijai. Stellantis rūpnīcas tur strādāja ar tikai 23 % noslodzi; Kasīno rūpnīca pirmajā ceturksnī darbojās vien 19 dienas. Metālapstrādes darbinieku arodbiedrība Fiom ziņo par 12 265 zaudētām darbavietām kopš 2020. gada. Itālija joprojām ir vienīgā lielā ES valsts bez nevienas akumulatoru rūpnīcas.

Francijas problēma ir cita. Puasī rūpnīca pie Parīzes pēc 2028. gada pārtrauks automobiļu montāžu, un tas nozīmē aptuveni 900 no 1900 darbavietu zudumu. Parasti valdība šādā situācijā varētu mēģināt ražošanu noturēt ar subsīdijām. Taču kredītreitingu aģentūra S&P pazemināja Francijas valsts parāda reitingu līdz A+, sadārdzinot pašas valdības aizņemšanos. Parīzei tas atstāj mazāk fiskālās telpas šāda mēroga industriālai cīņai.

Polijā tiek likvidētas 740 darbavietas Tihi un 500 Glivicē, lai gan valsts plānā pat nav nosaukta. Vācijas valdība, arodbiedrība IG Metall un autobūves lobijs VDA par Opel statusa pazemināšanu klusē. Spānija un Portugāle iznāk kā ieguvējas: Mangualdes rūpnīca jau montē astoņus elektriskos modeļus ar 119 milj. € ES Atveseļošanas fonda atbalstu. Taču ieguvums nozīmē kļūt par montāžas vietu, nevis inženierijas centru.

Nozares mēroga atkāpšanās

Investori nepērk stāstu par strauju atkopšanos. Stellantis akcijas paziņojuma dienā kritās par aptuveni 5 %. No 107 plānotajiem modeļu laidieniem 39 būs ar iekšdedzes dzinēju vai vieglo hibrīdu. Tas ir kluss minējums, ka ES 2035. gada aizliegums pārdot jaunus benzīna un dīzeļa auto var arī netikt īstenots pilnā apjomā.

Stellantis nerīkojas vakuumā. Bosch, ZF un Continental, trīs lielākie Eiropas auto piegādātāji, pēdējā gada laikā katrs paziņojuši par plašiem darbavietu samazinājumiem. Zūd ne tikai viena uzņēmuma ražošanas karte. Sarūk industriālā bāze, kas nodrošināja darbu veselai Eiropas strādnieku paaudzei.