Stellantis Eiropā samazina jaudu par 800,000 vienību

Stellantis, pasaulē ceturtais lielākais autoražotājs un Peugeot, Fiat, Jeep un Opel mātesuzņēmums, 21. maijā paziņoja par 60 mljrd. € restrukturizācijas plānu. Lielākā daļa naudas tiks novirzīta Ziemeļamerikai, bet daļa Eiropas rūpnīcu jaudu faktiski tiks nodota Ķīnas partneriem. Plāns ar nosaukumu FaSTLAne 2030 skaidri parāda, kā Eiropas autorūpniecība tiek pārkārtota: peļņas maržas meklē Amerikā, bet tehnoloģiskās platformas arvien biežāk nāk no Ķīnas.

No 36 mljrd. €, kas paredzēti zīmoliem un produktiem, 60 % nonāks Ziemeļamerikā (CNBC). Jeep, Ram, Peugeot un Fiat saņems 70 % no zīmolu investīcijām (Autoblog). Eiropas vēsturiskie zīmoli, piemēram, Alfa Romeo, Lancia, Opel un Citroën, tiek pazemināti līdz „reģionālam” statusam. Tas nozīmē mazāk modeļu, mazāk finansējuma un atteikšanos no globālām ambīcijām (Stellantis Media).

Izpilddirektors Antonio Filoza to pasniedz kā izdzīvošanas plānu. 2025. gada otrajā pusē uzņēmums strādāja ar aptuveni 20 mljrd. € tīrajiem zaudējumiem (FleetPoint). Tos noteica 22,2 mljrd. € norakstījumi, būtībā atzīstot, ka atceltās elektroauto platformas zaudējušas vērtību (SEC filing). Atveseļošanas plāns līdz 2030. gadam paredz sasniegt 190 mljrd. € ieņēmumus un 7 % darbības peļņas maržu, proti, ieņēmumu daļu, kas paliek kā peļņa pēc ražošanas izmaksu segšanas (StockTitan).

Kāpēc nauda virzās uz rietumiem

Pārorientācija uz ASV nav tikai vadības izvēle. To nosaka trīs savstarpēji saistīti faktori.

Rūpniecības elektroenerģija ES maksā vairāk nekā divreiz dārgāk nekā ASV. Pat Francijā, kur vairumtirdzniecības elektrība ir lētākā starp lielajām ES ekonomikām, 2025. gada sākumā cena bija aptuveni par 52 % augstāka nekā Amerikā (IEA, IEA Mid-Year Update). Vācijā un Itālijā izmaksas ir vēl lielākas.

ASV 25 % tarifs importētiem automobiļiem padara vietējo ražošanu par vienīgo drošo ceļu uz Amerikas tirgu. Stellantis atjauno Belvideras rūpnīcu Ilinoisā Jeep vajadzībām un paplašina Toledo rūpnīcu Ohaio kravas automobiļu ražošanai, līdz 2030. gadam mērķējot uz 80 % ASV jaudu noslodzi (CNBC). Ziemeļamerikas operācijas vēsturiski nesušas 8–10 % darbības peļņas maržu, Eiropā tā ir 3–5 %. Kapitāls seko šai starpībai.

Eiropa kļūst par Ķīnas montāžas centru

Plāns paredz Eiropā samazināt gada jaudu par 800 000 automobiļu, vienlaikus solot neslēgt rūpnīcas. Mehānisms ir cits: nepietiekami noslogotas rūpnīcas tiek nodotas Ķīnas ražotājiem.

Francijā Rennas rūpnīca tiek atvērta kopuzņēmumam ar Dongfeng, Ķīnas valsts atbalstītu autoražotāju. Puasī rūpnīca pie Parīzes līdz 2028. gadam zaudēs montāžas līniju; apdraudētas ir 500–600 tiešās darbvietas (Le Monde). Arodbiedrība CGT lēš, ka plašākā piegādes ķēdē risks skar 6 000–8 000 darbvietu (BASTA! Media). Spānijā Madrides rūpnīca pilnībā tiek nodota Ķīnas elektroauto ražotājam Leapmotor (Cinco Días). Itālijas rūpnīcas 2025. gadā strādāja tikai ar 23 % jaudas noslodzi (Il Fatto Quotidiano), un Džordžas Meloni valdība aktīvi aicina Ķīnas ražotājus aizpildīt šo tukšumu.

Vācijas Opel rāda, ka runa nav tikai par montāžu. Stellantis samazina Riselsheimas inženiercentru no 1 650 līdz 1 000 inženieriem, tātad par 40 % (Handelsblatt). Jaunais Opel SUV izmantos Leapmotor platformu. Līdz ar ražošanas apjomu Stellantis no Eiropas izved arī daļu inženiertehniskās spējas.

Plašāka piegādātāju atkāpšanās

Stellantis ir skaidrākais piemērs, taču tendence ir plašāka. Vācijas piegādātāji samazina darbvietas rūpnieciskā mērogā: Bosch līdz 2030. gadam plāno 13 000 štatu samazinājumu, ZF pēc 2,1 mljrd. € zaudējumiem 2025. gadā līdz 2028. gadam likvidē 14 000 darbvietu, bet Continental samazina vairāk nekā 10 000 pozīciju (ad-hoc-news.de). IG Metall aptaujā 72 % Vācijas autoindustrijas piegādātāju norādīja, ka plāno atlikt iekšzemes investīcijas (Verbandsbüro).

ES politikas atbilde balstās uz grantiem un aizdevumiem, tostarp Net-Zero Industry Act instrumentiem. Šādi mehānismi darbojas lēnāk nekā tiešās nodokļu atlaides, kas palīdzēja ASV piesaistīt rūpnieciskās investīcijas (Cleantech Group). Sākotnējās ASV patērētāju subsīdijas elektroauto iegādei beidzās 2025. gada septembrī (NPR), taču tarifu siena un enerģijas izmaksu starpība paliek.

Spānija viena pati līdz 2030. gadam sagaida aptuveni 450 000 Ķīnas zīmolu automobiļu ražošanu gadā (El País). Šie auto nesīs „Ražots ES” marķējumu, izvairīsies no ES tarifiem Ķīnas importam un nodarbinās Eiropas strādniekus uz Ķīnas platformām, ar Ķīnas inženieriju un Ķīnas izmaksu struktūru. Eiropa nodrošina darbaspēku un tarifu aizsardzību. Tehnoloģija un peļņas maržas paliek citur.