Zviedrija pērk 4 Francijas fregates

Zviedrija apstiprinājusi lielāko aizsardzības pasūtījumu kopš iznīcinātāja Gripen: četras fregates no Francijas Naval Group par aptuveni 40 mljrd. Zviedrijas kronu jeb 3,5 mljrd. €. Lēmums izveido 13 vienāda tipa karakuģu floti trijās NATO valstīs, taču darījums noslēgts divpusēji, apejot ES aizsardzības iepirkumu mehānismus, ko Brisele gadiem centusies veidot.

Piedāvājums, ko konkurenti nevarēja atkārtot

Premjerministrs Ulfs Kristersons par darījumu paziņoja 19. maijā. Naval Group pārspēja britu Babcock, kas startēja kopā ar Zviedrijas Saab, un Spānijas Navantia. Aizsardzības ministrs Pols Jonsons kā izšķirošos faktorus minēja piegādes ātrumu, pārbaudītu tehnoloģiju un izmaksu dalīšanu ar Franciju un Grieķiju, kuras jau izmanto to pašu kuģa tipu (Theatrum Belli).

FDI fregate jau ir ekspluatācijā. Francija pirmo kuģi pieņēma dienestā 2025. gada oktobrī, bet Grieķija HS Kimon saņēma 2025. gada decembrī. Konkurenti nevarēja piedāvāt karakuģi, ko Zviedrijas vērtētāji varētu apskatīt jūrā. Naval Group piedāvājumu padarīja vēl spēcīgāku, solot Zviedrijas 2030. gada piegādes termiņa dēļ pārdalīt kuģus no pašas Francijas Jūras spēku ražošanas rindas (Forum Militaire).

Šādu elastību nosaka īpašumstruktūra. Francijas valstij Naval Group pieder kontrolpakete. Biržā kotēts konkurents kā Babcock, kuram jau jātiek galā ar būtiskiem izmaksu pārsniegumiem Royal Navy Type 31 fregatēs, nevar tik viegli sacensties ar valsts atbalstītu uzņēmumu, kas eksporta līguma dēļ var pārkārtot savas valsts flotes grafiku.

Makrona suverenitātes arguments

Prezidents Emanuels Makrons pārdošanu nosauca par pierādījumu „spēcīgai un suverēnai Eiropai NATO ietvaros” (Économie Matin). Viņš Francijas divpusēju ieroču darījumu ierāmēja kā ieguvumu Eiropas stratēģiskajai autonomijai. Praksē valsts atbalstīts uzņēmums pārdeva Francijā projektētus karakuģus, kuru ražošanas prioritātes nosaka Parīze.

ES kopīgā iepirkuma fonds EDIP jeb Eiropas Aizsardzības rūpniecības programma, kas pieņemta 2025. gada decembrī, šajā darījumā nepiedalījās. EDIP tika veidots, lai mudinātu valstis aizsardzības aprīkojumu pirkt kopā, taču pirmā finansējuma kārta attiecas uz mazākām pozīcijām, piemēram, droniem un munīciju. Fregates ir virs programmas finansiālās jaudas. Zviedrija izvēlējās divpusēju darījumu, jo tas deva konkrētu rezultātu.

Ar šo pasūtījumu Naval Group pasūtījumu portfelis līdz 2025. gada beigām sasniedza 32 mljrd. €, bet FDI platforma aptver 13 fregates trijās valstīs (Le JDD, Theatrum Belli).

Francijas centrs

FDI kuģu kopiena rada arī pārrobežu darbu. Grieķijas kuģubūvētavas Salaminā ir būvējušas korpusa blokus gan Grieķijas, gan Francijas fregatēm. Zviedrija uz Francijas korpusiem uzstādīs Saab ieročus, tostarp RBS15 pretkuģu raķetes un Giraffe radarus. Taču modelis paliek centrēts ap Franciju: platformu projektē Francija, ražošanas grafiku kontrolē Francija, intelektuālais īpašums pieder Francijai. Partneri piegādā komponentes.

Itālijas neesamība šajā konkursā ir zīmīga. Fincantieri piedāvājumu neiesniedza. Tā kopuzņēmums ar Naval Group, Naviris, nav devis gaidīto rezultātu; kāds Francijas admirālis 2026. gada sākumā to raksturoja kā projektu, kas „nav attaisnojis cerības” (Forum Militaire).

Brisele vēlas kopīgus iepirkumus: valstis apvieno pieprasījumu, bet rūpnieciskie ieguvumi tiek sadalīti pa visu bloku. Eiropa tā vietā iegūst Francijas vadītu tīklu, kas aizsardzības izdevumus notur ES robežās, bet projektēšanas varu un stratēģisko ietekmi koncentrē Parīzē.

Dānija, kā tiekot ziņots, vērtējot savu fregates iegādi. Trīspadsmit kuģi trijās flotēs jau rada piesaisti caur kopīgām rezerves daļām, apmācību infrastruktūru un modernizācijas cikliem. Katrs nākamais pircējs padara vēl vienu pirkumu ticamāku. Kopenhāgenai jāizšķiras, vai tā pievienojas Eiropas aizsardzības programmai vai Francijas rūpnieciskajam blokam. Atbilde var izrādīties neērta: šīs divas lietas arvien vairāk sakrīt.