Zviedrija izraida Krievijas izlūkus

Pēdējās dienās Zviedriju klusi pameta trīs diplomāti. Valdība viņus piespieda aizbraukt pēc tam, kad valsts drošības dienests Säpo dokumentēja Krievijas izlūkošanas operāciju, kas, pēc dienesta vērtējuma, bijusi vērsta uz Zviedrijas politisko lēmumu pieņemšanu (Säpo, SVT). Divi bija Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta SVR virsnieki. Trešais — savervēts aģents, kas strādāja kādas ārpus Eiropas esošas valsts vēstniecībā Stokholmā. Kriminālprocesa nebūs: visiem trim bija diplomātiskā imunitāte.

Zviedrijas versija ir skaidra: notverta informācijas vākšanas fāze operācijā, kas varēja sagatavot vēlākas ietekmes kampaņas. Publiski zināmais šo versiju balsta — tikšanās ir dokumentētas, uzdevumi identificēti, iesaistītie izraidīti. Nav pierādīts kas cits: ka savāktā informācija būtu izmantota, lai mainītu Zviedrijas lēmumu, iestādītu vēstījumu medijos vai ietekmētu balsojumu.

Ko dokumentēja Säpo

Säpo operāciju vadītāja vietnieks Kristofers Vedelīns sacīja, ka dienests Stokholmas apkaimē novērojis savervētā aģenta tikšanās ar diviem SVR kuratoriem, zinājis apspriestās tēmas un sapratis dotus uzdevumus (Säpo). SVT publiskoja novērošanas attēlus no šīm tikšanās reizēm (SVT). Dagens Nyheter identificēja aģentu kā diplomātu no kādas ārpus Eiropas esošas valsts vēstniecības — starpnieku, kas Zviedrijas mērķiem apgrūtināja iespēju atpazīt Krievijas vadītu ķēdi (DN).

Pēc Säpo teiktā, mērķis bijis saprast, kā Zviedrijā top lēmumi, lai vēlākās operācijās varētu izmantot „polarizējošus jautājumus” un diskreditēt Zviedriju, NATO un ES (Säpo). Tas apraksta sagatavošanos, nevis jau īstenotu ietekmēšanu. Tieslietu ministrs Gunnars Strēmmers sacīja, ka operācija savus mērķus nav sasniegusi un nav bijusi saistīta ar Zviedrijas septembra vēlēšanām (TV4). Premjerministrs Ulfs Kristersons norādīja, ka tā bijusi „tuvu politikai”, taču nenosauca, kuri biroji vai amatpersonas bija mērķi (DN).

Säpo nav pateicis, vai mērķi bija ministri, ierēdņi, parlamenta deputāti vai partiju darbinieki. Ārlietu ministre Marija Malmere Stenergārda apstiprināja, ka trīs personas piespiestas pamest valsti savu darbību Zviedrijā dēļ. Apsūdzība vai tiesas dokumenti nav publiskoti. Diplomātiskā imunitāte pārcēla atbildi no krimināltiesiskas izmeklēšanas uz klusu izraidīšanu.

Kāpēc NATO un ES tas rūp

Valdības iekšējās robežlīnijas izlūkdienestiem ir īpaši vērtīga informācija. Tās rāda Maskavai, kur Zviedrija varētu piekāpties NATO vai ES sarunās. Kopš Zviedrija pievienojās aliansei, ziņas par to, kā Stokholma veido nostāju Ukrainas, sankciju vai aizsardzības saistību jautājumos, Krievijai dod iespēju prognozēt, spiest vai šķelt. Säpo šo saikni nosauca tieši, minot gan NATO, gan ES kā institūcijas, kuras bijis paredzēts diskreditēt.

Brisele izlūkdienestiem ir pievilcīga, jo vienā pilsētā koncentrējas diplomāti, lobisti, alianses struktūras un dalībvalstu pārstāvji. Viena diplomātiskā vieta ļauj vienlaikus vērot vairākus lēmumu kanālus. EUobserver jūlijā ziņoja, ka Beļģijas galvaspilsētā atrodas 187 vēstniecības, 94 pastāvīgās pārstāvniecības un 131 starptautiska organizācija, bet kopš 2022. gada no Beļģijas spiegošanas dēļ izraidīti 68 Krievijas diplomāti (EUobserver).

Zviedrijas gadījums nav atsevišķs. Somijas drošības dienests Supo un militārā izlūkošana jūlijā brīdināja, ka Krievijas FSB veic kiberspiegošanu, izmantojot kompromitētas tīkla ierīces; pēc tam ārlietu ministre Elīna Valtonena izsauca Krievijas vēstnieku (Supo, MTV Uutiset). Eiropadome, kurā ES valstu un valdību vadītāji nosaka bloka politisko virzienu, nosodīja Krievijas „ļaunprātīgo kiber ekosistēmu” un norādīja uz FSB vienībām, kas vēršas pret dalībvalstīm visā kontinentā (AP).

Trūkstošie pierādījumi ir būtiski

Zviedrijas gadījums apstājas uz robežas starp spiegošanu un iejaukšanos. Säpo ir parādījis, ka spēj kartēt operāciju, identificēt iesaistītos un panākt viņu aizbraukšanu. Taču dienests nav pierādījis, ka savāktā informācija būtu izmantota: nav publiski zināma ne iestādīta naratīva, ne manipulēta lēmuma, ne kompromitēta balsojuma. Säpo nav nosaucis trešo valsti, Zviedrijas mērķus vai konkrēto meklēto materiālu.

Krievijas izlūkdienesti vispirms vāc informāciju un tikai pēc tam to izmanto ietekmei. Zviedrija apturēja vākšanu. Säpo sabiedrībai vēl jāsniedz precīzāka atbilde: kura Zviedrijas politikas daļa bija pakļauta riskam un cik tālu operācija bija tikusi, pirms to pārtrauca.