Zviedrija īrē cietuma vietas Igaunijā

No nākamā mēneša Zviedrija sāks pārvest notiesātos uz Tartu cietumu Igaunijā. Zviedrijas cietumos trūkst vietu, savukārt Igaunijai ir neizmantota kapacitāte. Vienošanās Eiropas tieslietu sistēmā ienes jaunu praksi: valsts faktiski nomā citas valsts soda izpildes infrastruktūru, līdzīgi kā uzņēmums nomātu noliktavas platību. Līgums ir ratificēts, cena zināma, mehānisms gatavs darbam. Taču tas sadala atbildību par soda izpildi pāri robežai, un publiski nav skaidri parādīts, kā šī atbildība tiks īstenota.

Vienošanās

Zviedrijas tieslietu ministrs Gunnars Strēmmers parlamentam paziņoja, ka Zviedrija Tartu cietumā nodrošinājusi līdz 600 ieslodzījuma vietām (Riksdag). Abu valstu parlamenti pieņēma vajadzīgos likumus. Igaunijas prezidents Alars Kariss ratifikācijas likumu parakstīja 24. jūnijā (Estonian Presidency). Jaunais Zviedrijas likums, kas ļauj brīvības atņemšanas sodu uz laiku izciest ārvalstīs, stājās spēkā 3. jūlijā (Children of Prisoners Europe). Pārvešanu tagad var sākt.

Cena ir publiska. Zviedrija Igaunijai maksās 30,6 milj. € gadā par līdz 300 ieslodzītajiem un vēl 8500 € mēnesī par katru papildu ieslodzīto (ERR). Pirmajā gadā Zviedrija maksās 23 milj. €, lai gan cietums tiks piepildīts pakāpeniski (eznews). Piecu gadu līgums attiecas uz pilngadīgiem vīriešiem, kas notiesāti par vardarbīgiem vai ar narkotikām saistītiem noziegumiem.

Darījuma loģika abām pusēm ir saprotama. Zviedrija pērk tūlītēju kapacitāti, jo cietumus mājās uzbūvēt tik ātri nevar. Igaunija monetizē nepilnīgi izmantotu infrastruktūru un saglabā publiskā sektora darbavietas reģionālā pilsētā. Katra puse iegūst to, ko otra viena pati īsā laikā nevar nodrošināt.

Pārbaudīts modelis, nevis bezriska risinājums

Šī nav pirmā pārrobežu cietumu noma Eiropā. Norvēģija līdzīga pārpildījuma dēļ nomāja 242 vietas Nīderlandes Norgerhāvenas cietumā (Norwegian government, Dutch government). Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komiteja jeb CPT, kas pārbauda ieslodzījuma apstākļus Eiropā, Norgerhāvenā konstatēja kopumā funkcionējošus apstākļus (CPT). Dānija par līdzīgu shēmu vienojās ar Kosovu, paredzot līdz 300 ieslodzīto izvietošanu, taču vienošanās nav ieviesta. Viens no iemesliem ir stingrāki juridiskie šķēršļi, ja ieslodzītie tiek sūtīti ārpus ES un tiesību aizsardzības mehānismi kļūst grūtāk piemērojami.

Zviedrijas un Igaunijas gadījumā palīdz kopīgi ES tiesību standarti un tiesu sadarbība. Tomēr attālums starp Zviedriju un Tartu ģimenes kontaktus padara daudz sarežģītākus nekā Nīderlandes modelī, kur soda piespriedēja valsts un uzņemošais cietums atradās dažu stundu brauciena attālumā.

Kurš izskatīs sūdzības?

Igaunijas amatpersonas sagaida, ka klātienes ģimenes apmeklējumi būs reti. Ieslodzītajiem galvenokārt būs jāpaļaujas uz telefona un videozvaniem (Rus ERR). Organizācija Children of Prisoners Europe kopā ar Zviedrijas organizācijām BUFFF un Räddningsmissionen/Solrosen brīdinājusi, ka starptautisku braucienu izmaksas gulstas uz ģimenēm, kuras bieži jau tā ir finansiāli noslogotas, un ka ekrāns neaizstāj tiešu vecāka un bērna kontaktu (Children of Prisoners Europe). Zviedrijas likums prasa, lai lēmumos par pārvešanu tiktu vērtētas ģimenes saites un tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantu (ECHR). Kā šī izvērtēšana notiks praksē, publiski nav izklāstīts.

Sarežģītāks jautājums ir sūdzību izskatīšana pēc ieslodzītā nonākšanas Tartu. Ikdienas ieslodzījuma režīmu regulēs Igaunijas cietumu tiesības, bet Zviedrija paliks valsts, kas piespriedusi sodu. Ja ieslodzītais sūdzas par sliktu izturēšanos vai veselības aprūpes liegšanu, publiski pieejamie materiāli neparāda, kurai iestādei sūdzība jāiesniedz, kādā valodā un kuras valsts tiesiskās aizsardzības sistēmā tā tiks skatīta. CPT var veikt pārbaudes, taču nav paziņots par kopīgu inspekciju grafiku vai ziņošanas pienākumu. Igaunija pārvalda cietumu. Zviedrijai pieder sods. Publiskajā dokumentācijā nav paskaidrots, kurš izmeklē gadījumus, kas iekrīt starp abām sistēmām.

Pašā Tartu pret vienošanos notikuši protesti, kuros daļa dalībnieku izmantoja atklāti nievājošu valodu par gaidāmajiem ieslodzītajiem (ERR). Uzņemošā kopiena uzņemas drošības slogu, politisko neapmierinātību un vietējo stigmu. Zviedrija iegūst atvieglojumu savā cietumu sistēmā.

Norvēģijas un Nīderlandes pieredze rāda, ka šāds modelis var darboties. Tā arī rāda, ka tas beidzās, kad spiediens mazinājās, un neviena valsts neizvēlējās to padarīt par pastāvīgu risinājumu. Zviedrijas un Igaunijas vienošanās paredz ieslodzīto pārvešanu augustā. Ja vien nepastāv nepublicēti protokoli, cilvēki tiks pārvietoti pirms sabiedrība var redzēt, kā kopā ar viņiem pāri robežai pārvietojas atbildība.