Zviedrijas 600 karavīri NATO priekšgalā Somijā

2026. gada 6. jūnijā Zviedrija pārņēma NATO devītās priekšējās sauszemes spēku kaujas grupas vadību Somijai. Aptuveni 600 zviedru karavīru nonāca NATO Eiropas spēku virspavēlnieka SACEUR tiešā pakļautībā. Ceremonija Norbotenas pulkā Būdenē, Zviedrijas ziemeļos, iezīmēja pirmo reizi, kad kāda Ziemeļvalsts vada NATO priekšējās atturēšanas formējumu (Somijas Aizsardzības ministrija, Zviedrijas bruņotie spēki).

Izvietošana labi iekļaujas Vašingtonas aprēķinā. NATO virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs 19. maijā Briselē sacīja, ka sabiedrotajiem „absolūti” jārēķinās ar turpmāku ASV spēku samazināšanu Eiropā, raksturojot to kā vairāku gadu procesu: „Kad alianses Eiropas pīlārs kļūst spēcīgāks, tas ļauj ASV samazināt savu klātbūtni Eiropā” (NATO, Military Times). Tātad katrs Eiropas spēju pieaugums vienlaikus padara ticamāku amerikāņu aiziešanu.

No signāla spēka uz teritorijas noturēšanu

Priekšējie sauszemes spēki aizstāja agrākās paplašinātās priekšējās klātbūtnes kaujas grupas, ko NATO izveidoja 2016. gadā kā signāla spēku. Tās bija nelielas daudznacionālas vienības Baltijas valstīs. Ar tām nepietika, lai apturētu Krievijas uzbrukumu, taču pietika, lai jebkurš uzbrukums nozīmētu NATO karavīru bojāeju un iedarbinātu visas alianses atbildi.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Madrides samitā NATO atteicās no šīs loģikas un sāka formējumus palielināt līdz brigādes līmenim. Doktrīna pārgāja no atturēšanas ar sodu uz atturēšanu ar liegšanu: spēkiem jāspēj noturēt teritoriju, nevis tikai uzņemt pirmo triecienu (NATO, GSSC Lithuania).

Somijai paredzētā kaujas grupa noslēdz nepārtrauktu deviņu šādu formējumu ķēdi no Arktikas līdz Melnajai jūrai. Taču tās uzbūve atšķiras no pārējām. Citās kaujas grupās vadošā valsts, proti, valsts, kas nodrošina lielāko daļu karavīru un komandvadības infrastruktūras, izvieto spēkus uzņemošās valsts teritorijā. Zviedrija savu kaujas grupu patur Būdenē, bet Rovaniemi, Somijas Lapzemē, atrodas tikai daudznacionālais štābs. Zviedru karavīriem jābūt gataviem ātrai pārvietošanai, taču viņi nav pastāvīgi izvietoti priekšējā līnijā.

Zviedrijas parlaments līdz 2026. gada beigām atļāvis Somijai paredzēt līdz 1 200 karavīru. Oficiāli mērķis ir sasniegt brigādes mērogu, aptuveni 5 000 karavīru, taču termiņš nav noteikts (Zviedrijas parlaments, YLE).

Spēju robs

ASV samazinot klātbūtni Eiropā, līdzi aiziet arī kritiskas spējas. Pentagons atcēla tāla darbības rādiusa raķešu izvietošanu Vācijā. Eiropai pašlaik nav līdzvērtīgas sauszemes bāzes konvencionālā trieciena spējas (El País). Atcelta arī plānotā 4 000 karavīru rotācija uz Poliju, kas izjauc ASV klātbūtnes papildināšanas ķēdi Baltijas valstu virzienā (Euronews).

Spēku samazināšanu pavada komandvadības maiņa. Pirmo reizi kopš NATO dibināšanas Eiropas virsnieki vadīs visas trīs NATO Apvienoto spēku pavēlniecības, operacionālos štābus, kas vada kampaņas. ASV saglabā komponentu pavēlniecības, kas aptver gaisa, sauszemes un jūras spēkus (NATO).

Šī pārbīde neatceļ atkarību. Amerikāņi joprojām kontrolē spējas, bez kurām operacionālā vadība nestrādā pilnā apjomā: izlūkošanu, kosmosā balstītu novērošanu, loģistikas infrastruktūru un kodolatturēšanu.

Igaunijas Starptautiskais aizsardzības un drošības centrs maijā publicēja asāko vērtējumu: Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm sliktākā scenārija plānošanā jāpieņem, ka NATO reģionālie aizsardzības plāni varētu būt jāīsteno bez ASV atbalsta (ICDS). Ziņojums arī ieteica ar Franciju un Apvienoto Karalisti vienoties par Eiropas kodolatturēšanas papildinājumu. Neviena valdība šo priekšlikumu pagaidām nav pārņēmusi.

Brigāde bez grafika

Somijai paredzētā NATO kaujas grupa sāka darbu pirms jūlijā gaidāmā Ankaras samita, kur viens no galvenajiem jautājumiem būs sloga sadale. Zviedrija līdz 2030. gadam mērķē uz aizsardzības izdevumiem 3,5 % no IKP (NATO).

Iesaistīties Somijas kaujas grupā iecerējušas arī Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Dānija un Islande, taču tās nav apstiprinājušas konkrētu spēku apjomu vai grafiku. Starp 600 karavīru bataljonu un 5 000 karavīru brigādi joprojām ir neieplānots robs.

SACEUR doktrīnas centrālā pretruna paliek neatrisināta. Eiropa būvē konvencionālās spējas tieši tāpēc, lai ASV varētu samazināt klātbūtni, bet vienlaikus tā vēl gadiem būs atkarīga no amerikāņu nodrošinājuma spējām, kurām Eiropā nav pilnvērtīga aizstājēja.