Zviedrija aiztur divus tankkuģus bez polises

Pie Zviedrijas dienvidu krasta, netālu no Trelleborgas, enkuroti stāv divi tankkuģi. Zviedrijas valdība paziņojusi par stingrākiem pasākumiem pret ēnu flotes kuģiem; uz abiem kuģiem joprojām atrodoties aptuveni 50 jūrnieku. Zviedrijas iestādes pieprasīja apdrošināšanas dokumentus. Kad tie neizturēja pārbaudi, kuģiem ļauts palikt tikai enkurvietā. Tas nav tik skaļš solis kā konfiskācija, taču juridiski tas ir lietojamāks instruments.

Zviedrija šo rīcību pamato ar kuģošanas drošību un vides aizsardzību, nevis ar pret Krieviju vērstu kampaņu. Juridiskais pamats ir šaurs, bet reāls: starptautiskie noteikumi par atbildību naftas piesārņojuma gadījumā prasa, lai naftas tankkuģiem būtu derīgi apdrošināšanas sertifikāti. Ja seguma nav vai tas ir apšaubāms, kuģi var pārbaudīt un aizturēt saskaņā ar drošības tiesībām (IMO CLC). Zviedrija izmanto šo mehānismu, lai ierobežotu floti, kuru ES jau divus gadus mēģina spiest galvenokārt ar tirdzniecības ierobežojumiem.

Brisele var iekļaut kuģus melnajā sarakstā. Apturēt tos tā nevar.

ES sankcijas pret Krievijas naftu darbojas caur tirdzniecības noteikumiem, nevis fizisku piespiešanu. Tās aizliedz pa jūru piegādātas Krievijas jēlnaftas importu blokā. Tās arī liedz ES uzņēmumiem pārvadāt, starpniekot, finansēt vai apdrošināt Krievijas naftas darījumus, kas pārkāpj G7 cenu griestus (Padomes pārskats, Regula 833/2014).

Padome, kurā ES valdības vienojas par tiesību aktiem, kuģus melnajā sarakstā pievieno pēc nosaukuma. 16. sankciju paketē tika iekļauti 74 kuģi (Padomes 16. pakete). 17. paketē tiem pievienoja vēl 189 (Padomes 17. pakete).

Kuģa iekļaušana sarakstā nenozīmē, ka to var apturēt. ANO Jūras tiesību konvencija jeb UNCLOS, kas nosaka jūras tiesību pamatprincipus, stingri ierobežo valstu rīcību pret ārvalstu tirdzniecības kuģiem atklātā jūrā (UNCLOS). Piekrastes valstīm savos teritoriālajos ūdeņos ir plašākas pilnvaras drošības un piesārņojuma pārbaudēm. Taču daļa Baltijas jūras kuģošanas maršrutu ir starptautiski jūras šaurumi, kuros kuģiem ir aizsargātas caurbraukšanas tiesības, un tas vēl vairāk sašaurina valsts iespējas iejaukties (UNCLOS pārskats).

Nevienai ES institūcijai nav pastāvīgu pilnvaru konfiscēt ārvalstu tankkuģi tikai tāpēc, ka tas parādās sankciju sarakstā. NATO Baltijā īsteno novērošanas operāciju „Baltic Sentry”, kuras uzdevums ir kuģus izsekot, nevis pārņemt uz tiem kontroli. Publiski pieejamajos dokumentos nav redzams juridisks instruments, kas tai dotu aizturēšanas mandātu. Atklāšana un aizturēšana joprojām ir dažādu institūciju rokās esošas pilnvaras.

Baltijas mozaīka

Dānija labi parāda šo plaisu. Tā ar bruņoto spēku, jūras administrācijas, policijas un muitas palīdzību uzrauga satiksmi caur Ēresundu un Lielo Beltu. Taču caurbraukšanas tiesību aizsardzība neļauj Dānijas iestādēm brīvi apturēt tankkuģus tikai uz aizdomu pamata (Paris MoU, IMO ostas valsts kontrole). Skaidrākās aizturēšanas pilnvaras iestājas tad, kad kuģis ienāk Dānijas ostā un inspektori var tieši pārbaudīt drošības prasību ievērošanu.

Tas pats modelis redzams visā Baltijas jūrā. Somijas spēcīgākās pilnvaras jūrā prasa konkrētas aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, nevis vispārīgu „ēnu flotes” apzīmējumu (Somijas Robežsardzes likums). Igaunijā skaidrākais aizturēšanas ceļš arī ir ostas valsts kontrole kuģa ienākšanas laikā (Igaunijas Transporta administrācija). Katra piekrastes valsts balstās uz drošības pārbaudēm, dokumentu kontroli, piesārņojuma atbildības noteikumiem un muitas pilnvarām. Nevienai nav vienas vispārējas pilnvaras vienkārši apturēt melnajā sarakstā iekļautu kuģi.

Trūkstošais izpildes posms

Zviedrijas gadījums ir būtisks tāpēc, ka tas parāda sankciju īsto darbības mehānismu: apdrošināšanas papīri un kuģošanas drošības tiesības, nevis konfiskācija. Izmaksas sadalās nevienmērīgi. Zviedrijai jāuzņemas operatīvais darbs un redzamais risks. Jūrnieki uz apturētajiem tankkuģiem maksā cilvēka cenu par sankciju konfliktu, kuru viņi nav izvēlējušies. Piekrastes kopienas pie Trelleborgas dzīvo ar noplūdes risku, ko rada novecojoši kuģi ar apšaubāmu segumu. Citām ES dalībvalstīm šī nasta gandrīz nav jūtama.

Vairāki jautājumi paliek neatbildēti. No publiskiem dokumentiem nav skaidrs precīzs juridiskais pamats katrai Zviedrijas intervencei pie Skones. Nav pieejami kuģu līmeņa dati par karogiem, īpašniekiem, apdrošinātājiem un kravu. Nav zināms arī tas, vai šie kuģi vēlāk atsāka tirdzniecību.

ES turpina pastiprināt komerciālo spiedienu uz Krievijas naftas loģistiku. Šā spiediena fiziskā izpilde gulstas uz to piekrastes valsti, kuras tuvumā aizdomīgs tankkuģis konkrētajā brīdī noenkurojas. Pašlaik slodzi nes Zviedrija. Pārējām ES dalībvalstīm vēl publiski jāatbild, vai tā ir Eiropas izpildes stratēģija vai tikai Zviedrijas stratēģija.