Zviedrija paātrina aizsardzības tehnoloģijas

Ukrainā drons zaudē vadību, jo Krievijas elektroniskās karadarbības sistēma ar spēcīgu radiosignālu pārtrauc sakarus ar operatoru. Vienība ziņo par kļūmi. Inženieri sagatavo programmatūras atjauninājumu, kas pārbīda drona frekvenci. Pēc dažām dienām nākamais lidojums jau izdodas. Šāds cikls — problēma, risinājums, pārbaude kaujas apstākļos — tagad darbojas ātrāk, nekā miera laika armiju iepirkumu sistēmas jebkad bijušas paredzētas strādāt (Ifri). Eiropas bruņotie spēki joprojām bieži plāno iepirkumus gados. Zviedrija mēģina šo plaisu aizvērt.

Armija pārņem vadību

20. jūlijā Stokholma uzdeva Zviedrijas Bruņotajiem spēkiem vadīt jaunu apvienotu aizsardzības inovāciju funkciju. Tās uzdevums ir savienot karavīru vajadzības ar uzņēmumiem un pētniekiem, kas var izstrādāt risinājumus. Šajā darbā jāiesaistās arī iepirkumu aģentūrai FMV, pētniecības institūtam FOI un Zviedrijas civilās inovācijas finansētājam Vinnova. Rakstisks ziņojums valdībai jāiesniedz līdz 2026. gada 1. novembrim (Zviedrijas valdība).

Aizsardzības štāba priekšnieks ģenerālleitnants Karls Jūhans Edstrēms to formulēja tieši: priekšrocība ir tam, kurš ātrāk pamana problēmu, izveido risinājumu un nogādā to kaujas vienībām (Aftonbladet).

Zviedrijā jau notiek izmēģinājumi. Stokholmas programmā Strilab karavīri un inženierzinātņu studenti piecu nedēļu laikā strādā mazās komandās, kuras konsultē Hārvarda Biznesa skolas un Silīcija ielejas instruktori. Mērķis ir izstrādāt kaujas laukam derīgus rīkus, kurus varētu izmantot jau rudenī (Sveriges Radio). FMV inovāciju konkursu mērķis ir priekšlikumus no idejas līdz ražošanai gatavam risinājumam novest 12 mēnešos (Nordic Defence Sector).

Kāpēc ieroču iepirkumi kavējas arī pamatotu iemeslu dēļ

Civilais drons var būt veiksmīgs prototips. Militārai sistēmai jāstrādā pēc kratīšanās bruņumašīnā, traucēšanas ar pretinieka radiosignāliem, lauka remonta nogurušas apkalpes rokās aukstā lietū, un tai vēl jāsazinās ar sabiedroto sistēmām NATO vidē. Katrs šāds slānis palielina izstrādes un pārbaudes laiku, un šis laiks nav tikai birokrātiska aizture (Ifri).

Tad nāk iepirkumu procedūras. Iepirkumu iestādes bieži raksta prasības ideālai nākotnes sistēmai, piemēram, pilnai dronu saimei ar visām iespējamām funkcijām, kamēr vadam vajadzīgs pret traucēšanu noturīgs kvadrokopters nākamajā mēnesī. Konkurss, audita pēdas un eksporta kontrole pievieno vēl vairākus mēnešus. Mērogošana ir vēl grūtāka: neliela komanda var improvizēt vienu dronu, bet tūkstošu vienību ieviešanai vajadzīgas piegādes ķēdes, kvalitātes kontrole, rezerves daļas un apmācību materiāli (MWI). Zviedrijas eksporta aģentūra secinājusi, ka valsts ir ļoti spēcīga izgudrošanā, bet krietni vājāka ideju pārvēršanā rūpnieciskā ražošanā (EKN).

Katra valsts labo citu posmu ķēdē

Zviedrija nav vienīgā. Dānija izveidojusi partnerību starp Aizsardzības izlūkošanas dienestu, Dānijas Tehnisko universitāti DTU un industriju, lai izlūkošanas vajadzības pārvērstu strukturētos tehnoloģiju izmēģinājumos (DTU). Vācija reformē aizsardzības cenu noteikumus, jo pašreizējā sistēma, kur valsts sedz uzņēmuma izmaksas un papildus maksā saskaņotu peļņas maržu, dod priekšrocības lieliem esošajiem piegādātājiem un apgrūtina mazāku dronu un mākslīgā intelekta jaunuzņēmumu ienākšanu tirgū (Handelsblatt). ES līmenī Eiropas Komisijas programma Defence Readiness 2030 paredz vienkāršot iepirkumu tiesības un paātrināt atļaujas aizsardzības infrastruktūrai (Eiropas Komisija).

Secinājums Eiropā kļūst līdzīgs: lielāks finansējums pats par sevi nerada militāru spēju, ja valsts nespēj precīzi definēt vajadzības, ātri pārbaudīt tehnoloģijas, tās nopirkt un palielināt ražošanu, pirms drauds jau mainījies.

Kam sekot

Zviedrija šo problēmu vēl nav atrisinājusi. Tā ir noteikusi atbildīgo, un tas ir būtiski, jo sadrumstalota atbildība pati par sevi ir viens no kavēkļiem: vienības saprot draudu, jaunuzņēmumiem ir tehnoloģijas, iepirkumu aģentūras kontrolē budžetu, bet pilnu ciklu bieži nepārvalda neviens. Mandātā pagaidām nav skaidri noteiktas budžeta pilnvaras, izņēmumi no iepirkumu tiesībām vai ražošanas līgumi (Zviedrijas valdība).

Nākamā gada pārbaude būs praktiska. Vai operatīvās problēmas ātrāk nonāks līdz inženieriem? Vai prototipi varēs pārtapt iepirkumu lēmumos mēnešos, nevis gados? Vai pārbaudītas sistēmas nonāks pie karavīriem, pirms kaujas lauks jau būs mainījies? Ukraina parādīja, ka ātrums ir iespējams. Zviedrija mēģina to iestrādāt publiskās naudas, juridiskas kontroles un NATO prasību ietvarā.