Zviedrija testē tehniku EMP triecieniem

Iedomājieties ziemas rītu, kad pēkšņi pazūd elektrība. Nav vētras, nav sprādziena. Sliktākajā gadījumā slimnīcās apstājas monitori, luksofori sastingst, mobilie sakari pazūd. Iemesls — īss elektromagnētiskas enerģijas trieciens, kas vados un iekārtās iedzen lielāku spriegumu, nekā tās spēj izturēt.

Kā ziņo SVT, Zviedrijas civilās aizsardzības iestādes atzīst, ka valsts pret elektromagnētiskā impulsa ieročiem ir aizsargāta vāji. Bruņotie spēki testē aprīkojumu, lai saprastu, kas šādu iedarbību pārdzīvo. Civilajā sektorā līdzvērtīgas programmas nav.

Bažas nav tikai par vienu postošu triecienu. Problēma ir plašāka: mūsdienu sabiedrības ikdienas darbība balstās elektronikā, kas bieži nekad nav pārbaudīta pret ārkārtēju elektromagnētisku slodzi.

Straujš elektriskais grūdiens

Elektromagnētisko impulsu var saprast kā pēkšņu sprieguma lēcienu, kas nonāk visā, kas darbojas kā antena. Elektrolīnijas, telekomunikāciju kabeļi un shēmas plates šo enerģiju uztver. Telefons uz naktsgaldiņa var vienkārši pārstartēties. Valsts elektrotīkls, kur simtiem kilometru pārvades līniju faktiski kļūst par milzu antenu, ir pavisam cita riska mēroga sistēma.

Draudiem ir vairākas formas. Kodolieroča radīts elektromagnētiskais impulss aptvertu ļoti plašas teritorijas, taču tas nozīmētu kodolkaru. Nekodolieroču mikroviļņu sistēmas jau pastāv: Thales piedāvā dronu neitralizācijas sistēmu THUNDERSHIELD, lai gan publiski pieejamie dati liecina par lokālu iedarbību, nevis kontinenta mēroga sabrukumu.

Saules vētras rada līdzīgu problēmu bez militāra komponenta. Spēcīga saules aktivitāte garās elektrolīnijās var izraisīt bīstamas strāvas; NOAA šādus notikumus uzrauga kā praktisku risku elektrotīkliem un navigācijai. Kibertuzbrukumi un fiziska sabotāža var izsist tos pašus pakalpojumus arī bez eksotiskas fizikas. Kopīgais vājais punkts ir atkarība: sistēmām, kas balstās garos kabeļos un ciešos digitālos savienojumos, ir daudz ieejas punktu nevēlamai enerģijai. NIST savā federālo drošības kontroles pasākumu katalogā elektromagnētiskā impulsa aizsardzību liek līdzās aizsardzībai pret uguni un plūdiem.

Atbildības pārbūve

Zviedrija nepārbauda tikai ierīces. Tā pārkārto arī atbildību par to, kas notiek brīdī, kad civilās sistēmas pārstāj strādāt. Jaunā civilās aizsardzības aģentūra MCF attīsta iedzīvotāju aizsardzības spējas, savukārt 2026. gada jūlija valdības priekšlikums risina jautājumu, kas krīzes laikā faktiski nodrošina civilās aizsardzības darbu. Tiek veidoti arī jauni noturības likumi un kiberdrošības atbildības pārcelšana starp iestādēm.

Tā pati ievainojamība Eiropā parādās ar dažādiem nosaukumiem. ZEIT ziņoja, ka Vācija plānojusi kodolelektromagnētiskā impulsa ievainojamības analīzi. Nīderlandes TNO brīdina, ka gandrīz visi vitāli svarīgie procesi ir digitalizēti un tiem ir „gandrīz nekādu rezerves iespēju”, bet Nīderlandes Kiberdrošības padome prasa steidzamus pasākumus, lai traucējumu laikā uzturētu telekomunikācijas. Somijas kritiskās infrastruktūras likums iet vistiešāko ceļu: jāidentificē katrs sabiedrības noturībai kritiskais subjekts, jāprasa riska novērtējumi un jānodrošina traucējumu ziņošana. Somija elektromagnētisko impulsu gandrīz nepiemin, taču risina to pašu vājumu: digitālām sistēmām vajag atbildīgos, pārbaudītus plānus un spēju turpināt darbu, kad elektronika nedarbojas.

Aizsardzība izskatās pēc uzturēšanas

ENTSO-E 2026. gada jūlija ziņojums par tīkla stabilitāti Eiropas elektrotīklu risku raksturo kā kaskādes kļūmi: viena atslēgusies komponente izraisa nākamo atslēgšanos. Transformatoram nav obligāti jābūt iznīcinātam. Var pietikt ar to, ka sistēmas atslēdzas un pazūd telemetrija — tiešsaistes dati, kas operatoriem rāda, kas notiek tīklā. Bez tiem sakārtota darbības atjaunošana kļūst daudz grūtāka.

Reāla aizsardzība nav iespaidīga. Tie ir pārsprieguma novadītāji, kas uzņem sprieguma lēcienus, filtri katrā vietā, kur kabelis ienāk ēkā, ekranēti korpusi, rezerves daļas, dublēti sakari un regulāras mācības. Faradeja būris — noslēgts metāla apvalks, kas bloķē elektromagnētisko enerģiju — aizsargā visu, kas atrodas iekšpusē. Taču katrs kabelis vai antena, kas ienāk objektā, vienlaikus ir ieeja nevēlamai enerģijai, tāpēc arī tai vajag savu filtru (NIST SP 800-53).

Šis darbs ir dārgs, veiksmīga iznākuma gadījumā neredzams un konkurē ar tuvākām budžeta vajadzībām. Izmaksas gulstas uz slimnīcām, elektrotīklu operatoriem, telekomunikāciju uzņēmumiem un pašvaldībām. Tāpēc šādi ieguldījumi bieži tiek atlikti.

Zviedrijas militārie testi ir svarīgi tāpēc, ka teoriju pārvērš pārbaudāmā atbildē: šī radiostacija iztur vai neiztur? Eiropas slimnīcām un elektrotīklu operatoriem praktiskais jautājums ir līdzīgs: vai kāds ir kartējis, kas atteiks pirmais, vai reaģējošie cilvēki ir trenēti un vai ir uzrakstīts plāns brīdim, kad ekrāni nodziest.