Zviedrijas NATO karavīri sargās Somiju no Zviedrijas

NATO 6. jūnijā aktivizēja jaunu Izvērsto sauszemes spēku (Forward Land Forces, FLF) kaujas grupu Somijai. Taču karavīri, kuriem jāaizstāv Somijas teritorija, ikdienā paliks Zviedrijā. Galvenā zviedru kaujas vienība atradīsies Būdenē, netālu no Somijas robežas, un robežu šķērsos tikai tad, kad būs saņemts izsaukums. Citās NATO austrumu flanga kaujas grupās sabiedroto karavīri fiziski atrodas uz tās valsts zemes, kuru viņiem jāaizstāv. Somijas modelis balstās pieņēmumā, ka ātrums var aizstāt pastāvīgu klātbūtni.

Būdenes izņēmums

NATO austrumu flangā no Igaunijas līdz Bulgārijai FLF kaujas grupas ir izvietotas valstīs, kuras tām jāaizsargā (NATO). Vācija savu brigādi Lietuvā pārveido par pastāvīgu garnizonu līdz 5 000 karavīru sastāvā (Bundeswehr). Alianses virziens kopumā ir lielāka pastāvība, nevis attālināta gatavība.

Somijas FLF risinājums iet pretējā virzienā. Zviedrijas bataljons no Norbotenas brigādes paliek Būdenes garnizonā. Somijas Lapzemē, Rovaniemi, atrodas tikai daudznacionāls štāba elements, kas ir tiešā NATO augstākās militārās vadības pakļautībā (Somijas Aizsardzības ministrija). Zviedrijas Riksdāgs apstiprināja mandātu līdz 1 200 karavīru nosūtīšanai uz Somiju; pret iebilda tikai Kreisā partija, komitejā balsojumam noslēdzoties ar 16 balsīm pret 1 (riksdagsmonitor.com, Riksdagen).

Šāds modelis nav nejaušība. Zviedrijas Aizsardzības pētniecības institūts FOI iemeslus formulē tieši: „nacionālo resursu ierobežojumi un vēlme saglabāt nacionālo politisko kontroli”, kā arī atšķirīgi priekšstati par to, kas varētu saasināt spriedzi ar Krieviju (FOI). Somija sākotnēji iebilda pret pastāvīgu sabiedroto spēku izvietošanu savā teritorijā. Būdenes modelis tāpēc ir politisks kompromiss, nevis skaidri militāri optimizēta shēma.

Divi flangi, divas loģikas

Baltijas valstis un Ziemeļvalstu Arktika saskaras ar vienu un to pašu Krievijas militāro draudu, bet paļaujas uz atšķirīgu papildspēku loģiku. Baltijas valstis saņem pastāvīgus garnizonus. Somija saņem spēkus, kuri jāizsauc pāri robežai.

Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris to formulēja bez aplinkiem: „problēma nav Suvalku koridors, bet spējas Kaļiņingradā” (LRT). FLF Somijā stiprina Arktikas asi, bet neko nemaina šaurajā sauszemes savienojumā starp Poliju un Lietuvu. ASV karavīri pēc rotācijas beigām Lietuvu ir atstājuši, un nākamās vienības ierašanās grafiks nav apstiprināts (vz.lt).

Igaunijas piemērs rāda pretējo pieeju. Tallina būvē jaunu bāzi Narvā; būvdarbi sākas šogad, bet pastāvīgai infrastruktūrai jābūt gatavai līdz 2027. gadam (ERR). Valsts aizsardzībai jau tērē vairāk nekā 5 % no IKP (Igaunijas Ārlietu ministrija). Igaunija investē tieši tajā fiziskajā priekšējā klātbūtnē, kuru Somija nolēma nepieprasīt.

2026. gada beigu termiņš

Uz Ziemeļvalstu integrāciju NATO Krievija ir atbildējusi ar konkrētiem militāriem soļiem: jaunu „Iskander” raķešu brigādi Karēlijā un paplašinātām taktisko kodolspēku mācībām no Arktikas līdz Melnajai jūrai (Yle). Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieks maijā brīdināja, ka „Krievija drīzumā var pārbaudīt NATO”, mēģinot noskaidrot, vai alianse tiešām reaģētu kā vienots veselums (SVT).

Šādam brīdinājumam ir cita nozīme, ja spēki, kuriem jāreaģē, atrodas otrpus robežai. Mācībās Cold Response 26 martā tika izspēlēta robežas šķērsošana, parādot, ka koridors darbojas treniņa apstākļos (Somijas Aizsardzības ministrija). Oficiāls reaģēšanas laiks nav publiskots.

Svarīgākais ierobežojums ir kalendārā. Zviedrijas izvietošanas mandāts beidzas 2026. gada 31. decembrī, trīs mēnešus pēc Zviedrijas parlamenta vēlēšanām. Automātiska pagarināšanas mehānisma nav. Ja jaunā Riksdāga koalīcija vilcināsies, NATO ziemeļu atturēšanas modelis zaudēs savu vienīgo kaujas spēku.