Šveices ledāji zaudējuši 5.5% tilpuma

Karstā un sausā vasarā Alpos iztekošās upes paļaujas uz ledāju kušanas ūdeni — ūdeni, kas sniega veidā uzkrājies daudzu ziemu gaitā un saglabāts ledū. Šogad Šveices upes šo rezervi izmantoja intensīvi. 2025./26. ledāju gadā Šveices ledāji zaudēja aptuveni 5,5 % no sava apjoma — ap 2,5 kubikkilometru ledus (NZZ). Piecu gadu laikā zudumi sasnieguši gandrīz 20 % (GLAMOS/SLF).

Dati iegūti no Šveices ledāju monitoringa tīkla GLAMOS, kas sadarbojas ar ETH Zurich, Fribūras un Cīrihes universitātēm. Tīkls tos 1. oktobrī publiskoja ar Šveices Zinātņu akadēmijas starpniecību (ETH Zurich). Pētnieki neizmērīja katru ledāju atsevišķi: viņi rūpīgi pētīja 23 ledājus un rezultātus attiecināja uz aptuveni 1 300 Šveicē atlikušajiem ledājiem (AFP). Līdzīgi aptaujā rūpīgi izvēlēta izlase ļauj spriest par visu valsti.

Tikai 2022. gadā ledāju zudums, rēķinot procentos no to apjoma, bija lielāks — aptuveni 6 % (PBS/AP). Savukārt pēc zaudētā ledus apjoma kubikkilometros 2026. gads ieņem trešo vietu aiz 2022. un 2003. gada (NZZ). Abi salīdzinājumi atšķiras, jo 2003. gadā ledus bija vairāk: pat mazāks procentuālais zudums varēja nozīmēt lielāku apjomu. Ledāju virsma vidēji pazeminājās par 2,5 līdz 4 metriem (Fribūras Universitāte).

Neliels ziemas uzkrājums, tad karstums

Ledāju var iztēloties kā krājkontu. Ziemas sniegs ir iemaksa. Ja pietiekami daudz sniega iztur vasaru, tas pamazām sablīvējas un pārtop jaunā ledū.

2025./26. gada ziema novērojumu vēsturē bija viena no desmit ziemām ar vismazāko sniega daudzumu (GLAMOS/SLF). Tātad ledāji vasarā iegāja ar nelielu uzkrājumu. Sniega sega tos aizsargā arī citādi: gaišā virsma atstaro saules starojumu, ko tumšāks ledus uzņemtu.

Sniega sega nokusa agri. Kā ziņoja ETH Zurich, jau jūnijā tā bija nevienmērīga, bet septembrī sniegs bija pazudis pat aptuveni 3 500 metru augstumā. Sasalšanas robeža — augstums, kur gaisa temperatūra nokrītas līdz nullei — 76 dienas atradās virs 4 000 metriem, liecina tas pats iestāžu paziņojums, ko izplatīja EurekAlert. Vienkārši sakot, lielāko vasaras daļu neparasti silts gaiss sniedzās augstu kalnos.

Šādu divpakāpju ainu apstiprina Šveices ilgtermiņa dati. Recenzētā pētījumā, kurā analizēti ikdienas dati no 2010. līdz 2024. gadam, konstatēts, ka sniegotākām ziemām sekoja lielāks sniega pieaugums uz ledājiem, bet karstākām vasarām — lielāks ledus zudums (The Cryosphere). Tas raksturo ilgtermiņa sakarību; pētnieki vēl nav noteikuši, cik lielu šā gada zudumu radīja plānā ziemas sniega sega un cik — karstums.

Kam palīdz kušanas ūdens un cik lielā mērā

No jūlija līdz septembrim ledāji upēs atdeva aptuveni 2,2 triljonus litru kušanas ūdens (GLAMOS/SLF). Tas, cik lielu palīdzību šis ūdens sniedz, ir atkarīgs no tā, kur upes tecējumā to vērtē.

Pētnieki analizēja, kā 88 ledāju baroti sateces baseini Šveicē reaģēja uz 2022. gada sausumu. Viņi konstatēja, ka papildu kušanas ūdens sedza līdz pat 70 % ūdens iztrūkuma Ronā pie Porte du Scex, bet Reinas upē pie Bāzeles — ne vairāk kā 5 % (Hydrology and Earth System Sciences). Sateces baseins ir visa teritorija, no kuras ūdens notek uz noteiktu upes punktu, gluži kā piltuvē. Tuvu kalniem ledājs veido lielu daļu no tajā satekošā ūdens. Līdz Bāzelei upei pievienojas daudzas pietekas, tāpēc ledāju ūdens daļa sarūk.

Pētījumā arī secināts, ka lielākā daļa sausuma gada kušanas ūdens nāca no ledus, kas bija izkusis neatgriezeniski. Proti, upes saņēma ūdeni no paša uzkrājuma, nevis tikai tā „procentiem”.

Pētījumā salīdzinātas arī abas īpaši karstās vasaras. Divās trešdaļās sateces baseinu 2022. gadā upēs ieplūda mazāk kušanas ūdens nekā 2003. gadā, lai gan katrs ledāja kvadrātmetrs kusa straujāk (Hydrology and Earth System Sciences). Vienkāršākais skaidrojums ir, ka bija palikusi mazāka ledus platība, kas varēja kust, taču salīdzinājumu ietekmē arī laikapstākļu atšķirības abās vasarās.

Šā gada mērījumi rāda, ka uzkrājums sarucis vēl vairāk. Tas, cik daudz sausā vasarā upes papildina ledāju kušana, atkarīgs no tā, cik tuvu upei atrodas ledājs. Pēc katra tāda gada kā 2026. gads šī rezerve kļūst mazāka.