Beļģija paliek bez fregatēm

Beļģijas fregate Leopold I tehniskas kļūmes dēļ jau aptuveni trīs nedēļas atrodas ASV ostā, vēsta Beļģijas mediji. Tās vienīgajam tāda paša tipa kuģim Louise-Marie sākas plānotā apkope. Šī sakritība nozīmē, ka NATO un ES dalībvalstij pašlaik nav neviena izvietojama augstas klases pavadošā karakuģa. Viena mehāniska problēma uz laiku izslēgusi visu valsts ieguldījumu kolektīvajā jūras aizsardzībā.

NATO un ES prasa kuģus. Valstis tos dod — vai nedod

NATO daudznacionālās jūras grupas izskatās pēc alianses spēkiem, taču katrs kuģis pieder konkrētas valsts flotei. NATO pašai nav flotes. Tā rotē dalībvalstu piedāvātās fregates pastāvīgajās jūras grupās, kurām jābūt augstā gatavībā (NATO MARCOM, NATO). ES darbojas pēc tā paša principa: tādas operācijas kā ASPIDES Sarkanajā jūrā, kur komerciālā kuģošana tiek aizsargāta pret hutiešu uzbrukumiem, pilnībā balstās uz kuģiem, ko valdības izvēlas nosūtīt (ES Padome, operācija ASPIDES).

Varas mehānisms te ir vienkāršs. NATO un ES var koordinēt, plānot un prasīt. Kuģi, apkopes grafiki, apkalpes un iepirkumu termiņi paliek valstu valdību rokās. Ja Beļģijas divu fregatu flote nokrīt līdz nullei, alianses štābs nevar vienkārši izvilkt aizvietotāju no kopīgas noliktavas. Trūkumu sedz cits sabiedrotais, vai arī trūkums paliek.

Nīderlandes saite

Beļģija un Nīderlande ne tikai rīko kopīgas mācības. Admiraal Benelux komandstruktūrā abas flotes kopīgi plāno operācijas un dala štāba darbu (Admiraal Benelux). Tās arī kopā nomaina novecojušās fregates viena Naval Group līguma ietvaros (Naval Group).

Šādai integrācijai ir cena brīdī, kad viens partneris faktiski pazūd no ierindas. Nīderlandes plānotājiem, kuri kopīgos uzdevumos rēķinās ar Beļģijas fregati, jāaizpilda vieta pašiem vai jāsamierinās ar mazāku klātbūtni. Atsauce uz Beļģijas situāciju parādījusies Nīderlandes parlamenta dokumentos, tātad amatpersonas problēmu bija pamanījušas (1848.nl). Nav pierādījumu, ka Nīderlandes flote šo robu būtu formāli aizpildījusi. Taču kopīga komandstruktūra darbojas tikai tad, ja abām pusēm ir kuģi, ko izvietot.

Tas pats deficīts lielākā mērogā

Vācija rāda iepirkumu problēmas versiju. Berlīne atteicās no sarežģījumos nonākušās F126 fregatu programmas un pārgāja uz TKMS projektu pēc tam, kad sākotnējo programmu vairs nevarēja izpildīt (Quwa). Saskaņā ar Reuters ziņojumu NATO vēlas, lai Vācija augstākajā gatavībā uzturētu četrus kaujas kuģus, kas specializēti zemūdeņu meklēšanā un apkarošanā (n-tv/Reuters). Pirmās piegādes nav gaidāmas pirms 2029. gada.

Dānijai problēma redzama pieprasījuma pusē. Bruņoti Krievijas kuģi caur Dānijas šaurumiem pārvietojas pietiekami bieži, lai to novērošana kļūtu par rutīnu (Tidende). Kopenhāgena ir pasūtījusi jaunus novērošanas un aizsardzības kuģus, taču piegādes paredzētas tikai 2028.–2030. gadā (BT).

Raksts atkārtojas: apdraudējums ir tagad, kuģi būs vēlāk.

Kam jāatbild

Tas nepierāda, ka NATO tieši Beļģijas fregates kļūmes dēļ palikusi ar neaizpildītu pavadošā kuģa vietu. Alianses sistēma ir veidota rotācijai un laika gaitā spēj absorbēt robus. Operacionālo uzdevumu uzskaite, kas apstiprinātu vai noliegtu neizpildītu saistību, nav publiskota. Rezerve ir plāna, nevis sabrukusi.

Taču Eiropas jūras saistības apsteidz apkopes kalendārus un iepirkumu sistēmas, kurām šīs saistības jānodrošina. Beļģija nevar izvietot nevienu fregati. Vācijas pretzemūdeņu kuģi būs tikai pēc vairākiem gadiem. Dānija pasūta korpusus, kas ieradīsies vēlāk nekā apdraudējumi, kuru dēļ tie vajadzīgi. Atbildība ir valstu aizsardzības ministrijām: valdībām, kas paraksta kolektīvas saistības, bet pēc tam nepietiekami finansē, kavē vai nespēj uzturēt kuģus, kas šīm saistībām vajadzīgi.