36 valstis paraksta līgumu par Krievijas vadības tiesāšanu par iebrukumu Ukrainā

Trīsdesmit sešas valstis un Eiropas Savienība 15. maijā Kišiņevā parakstīja statūtus, ar kuriem tiek izveidots Īpašais tribunāls agresijas nozieguma pret Ukrainu izskatīšanai. Tiesa atradīsies Hāgā un būs vērsta pret Krievijas amatpersonām, kuras deva rīkojumu sākt iebrukumu, sākot ar Vladimiru Putinu un beidzot ar augstāko militāro vadību.

Tas ir pirmais starptautiskais tribunāls kopš Nirnbergas un Tokijas procesiem, kas īpaši veltīts agresijas noziegumam. Taču starp tiesas izveidošanu un apsūdzēto nonākšanu uz apsūdzēto sola joprojām ir liela plaisa. Arī valstu koalīcija, kas šo mehānismu atbalsta, ir šaurāka, nekā tā veidotāji vēlētos.

Ko tiesa var darīt un kāpēc tā bija vajadzīga

Tribunāls izveidots tāpēc, ka esošajā sistēmā ir būtisks caurums. Starptautiskā Krimināltiesa, pasaules pastāvīgā kara noziegumu tiesa, nevar izmeklēt agresijas noziegumu, ja apsūdzētā valsts nav tās dalībniece. Krievija 2000. gadā parakstīja SKT dibināšanas līgumu, bet 2016. gadā no tā izstājās. Vienīgais cits ceļš būtu ANO Drošības padomes nodošana tiesai, ko Maskava var bloķēt ar veto.

Jaunais tribunāls apiet abus šķēršļus, izmantojot „paplašināta daļēja nolīguma” mehānismu Eiropas Padomē. Tas ļauj rīkoties valstīm, kuras tam piekrīt, neprasot vienprātību no visām (Jurist). Statūti neļauj valsts vadītāja amatu izmantot kā aizsardzību pret apsūdzību. Putinu, viņa premjerministru un ārlietu ministru var apsūdzēt, taču process pret šīm trim amatpersonām automātiski tiek apturēts, kamēr tās paliek amatā. Uz militārajiem komandieriem, piemēram, Valēriju Gerasimovu un Sergeju Šoigu, šāda aizsardzība neattiecas, un viņus var tiesāt aizmuguriski jau tagad.

Dalībvalstīm būs jāievēlē 15 tiesneši, bet neatkarīgs prokurors amatā strādās septiņus gadus (Cambridge International Legal Materials). Ukraina pirmos spriedumus gaida līdz 2028. gadam (Ukrainska Pravda).

Izpildes problēma

Tribunālam nav savas policijas. Katrs arests būs atkarīgs no tā, vai kāda dalībvalsts izvēlēsies rīkoties. Iepriekšējā pieredze liek būt piesardzīgiem. SKT 2023. gadā izdeva Putina aresta orderi, bet Mongolija viņu neaizturēja, kad viņš ieradās vizītē. Īpašais tribunāls Libānai 2020. gadā aizmuguriski notiesāja Hizbullāh locekļus par bijušā premjerministra Rafīka Harīrī slepkavību. Neviens no viņiem netika arestēts. Dienvidslāvijas tribunāls Radovanu Karadžiču apsūdzēja 1995. gadā; Serbija viņu aizturēja tikai pēc 13 gadiem, kad centieni pievienoties ES padarīja viņa slēpšanu politiski dārgāku nekā izdošanu.

Maskava jau ir parādījusi, kā vērtē jauno tiesu. 13. maijā Krievijas Valsts dome ar 384–0 balsīm pilnvaroja prezidentu izmantot militāru spēku ārvalstīs, lai „aizsargātu Krievijas pilsoņus”, kuriem draud kriminālvajāšana ārvalstu vai starptautiskās tiesās (TASS, DW). Likums nostiprina to pašu doktrīnu, ko Krievija piesauca pirms iebrukuma Gruzijā 2008. gadā un Ukrainā 2014. gadā.

Koalīcija ar robiem

Tribunāla 36 parakstītāji pārsvarā ir Eiropas valstis (Council of Europe, DW). No ārpus Eiropas esošām valstīm pievienojās tikai Austrālija un Kostarika. Neviena Āfrikas, Āzijas vai liela Latīņamerikas valsts tribunālu neatbalstīja. Tas baro kritiku, kas jau skan neitrālajās galvaspilsētās: Rietumi piemērojot selektīvu taisnīgumu pret Krieviju, bet ne pret NATO intervencēm Irākā vai Lībijā.

Arī Eiropā 12 Eiropas Padomes dalībvalstis atteicās parakstīt. Četras no tām ir ES valstis: Ungārija, Slovākija, Bulgārija un Malta. Ungārija un Slovākija vairākkārt bloķējušas ES sankciju paketes un izmantojušas „Družba” naftasvadu kā spiediena instrumentu. Bulgārijas pagaidu valdība publisku pamatojumu nesniedza. Galvenā opozīcijas partija GERB atteikšanos nosauca par „politisku kļūdu”, kas nav savienojama ar dalību NATO un ES. Starp valstīm ārpus ES īpaši redzama ir Turcijas prombūtne: NATO dalībvalsts neparaksta mehānismu atbildībai par agresiju pret partnervalsti.

Amerikas Savienotās Valstis, kas nav Eiropas Padomes dalībniece, klusē. Vašingtona iepriekš deva priekšroku mazāk redzamam hibrīdtribunālam un bažījas, ka agresijas nozieguma kriminālvajāšanas normalizēšana nākotnē varētu pavērt juridiskus riskus arī ASV militārajām operācijām. Trampa administrācijas neiesaistīšanās ir pastiprinājusi bažas par finansējuma trūkumu tiesai, kuras paredzamās gada izmaksas ir 75 milj. €. Eiropas Komisija sākotnējai izveidei apsolījusi 10 milj. €, taču ilgtermiņa finansējums nav atrisināts.

Atvērta lieta

Tribunāla nozīme var izrādīties mazāk atkarīga no tūlītējiem spriedumiem nekā no laika. Starptautiskās tiesas veido juridisku pierādījumu un secinājumu arhīvu. Tas kļūst izmantojams brīdī, kad mainās iekšpolitika. Francija aprīlī pievienojās vadības komitejai, un ārlietu ministrs Žans Noels Baro paziņoja: „Il n'y a pas de paix sans la justice, ni de justice sans la vérité” (Le Figaro). Nīderlande apstiprināja Hāgu kā tribunāla mītni, papildinot pilsētas lomu kā vienam no pasaules starptautiskās justīcijas centriem.

Vai tiesa pāries no apsūdzībām uz reālu izpildi, būs atkarīgs no jautājumiem, uz kuriem statūti nevar atbildēt: cik ilgi Putins paliks pie varas, vai viņa ģenerāļi jebkad ceļos ārpus Krievijas un vai Eiropas koalīcija noturēsies brīdī, kad spriedumu izpilde kļūs politiski dārga.