Trīs stundas ar Putinu bez piekāpšanās

Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners sestdienas vakarā Maskavā aptuveni trīs stundas tikās ar Vladimiru Putinu. Pēc sarunas nebija ne kopīga paziņojuma, ne publiskota priekšlikuma, ne pārbaudāmas Krievijas piekāpšanās (RFE/RL, ABC News).

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sarunu nosauca par „konstruktīvu” un sacīja, ka amerikāņi esot iesnieguši „vairākas idejas”. Pēc tam viņš žurnālistiem teica, ka par „jaunām idejām” konflikta izbeigšanai runas neesot bijis. Svētdien ASV sūtņiem bija jādodas uz Kijivu; tā būtu viņu pirmā vizīte Ukrainas galvaspilsētā kopš Donalda Trampa atgriešanās amatā (Axios). Vašingtona spēj panākt sarunu ar Putinu. Vai sarunā pateiktais maina kara gaitu, ir cits jautājums. Sestdien publisku pierādījumu tam nebija.

Pauze, kas sargā sūtņus, nevis civiliedzīvotājus

Lai diplomātiskā braukāšana būtu iespējama, abas puses vienojās par šauriem un īslaicīgiem ierobežojumiem gaisa karā. Putins lika trīs dienas neuzbrukt Kijivai, to tieši sasaistot ar ASV sūtņu plānoto vizīti (RFE/RL). Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Ukraina apturēs gaisa triecienus laikā, kad amerikāņi pārvietojas, un prasīja, lai Krievija ievēro tādu pašu ierobežojumu (Ukrainas prezidents).

Peskova solījums attiecās tikai uz Kijivu. Tajā pašā dienā Krievijas triecienos rūpnieciskā objektā Dnipropetrovskas apgabalā tika nogalināti vismaz pieci cilvēki, bet Kijivas apgabalā un Mikolajivā bija ievainotie (RFE/RL). Neilgi pirms pauzes sākuma Krievija bija uzbrukusi arī Kijivas Žuļanu un Borispoles lidostām. Zelenskis to vērtēja kā mēģinājumu radīt nenoteiktību ap delegācijas ceļu. Tātad savaldība bija iespējama diplomātijas maršrutā, bet ne plašākā frontē.

Priekšlikums, ko neviens nav redzējis

Tramps žurnālistiem sacīja, ka sūtņi vedot līdzi „priekšlikumu kara izbeigšanai”, taču to nepubliskoja un nepateica, vai tas paredz Ukrainas teritoriālas piekāpšanās (Axios, Le Monde). Šajā klusumā Krievijas publiskās prasības paliek maksimālas. Peskovs Putina pozīciju raksturoja kā „nesatricināmu”: Ukrainai jāatdod visa četru Krievijas pieprasīto apgabalu teritorija, arī plašas zonas, ko Krievijas spēki nekad nav ieņēmuši, un jāatsakās no dalības NATO (Internazionale/Reuters). Maskava prasa zemi, ko tā nekontrolē. Tas var būt sarunu sākuma griests vai signāls, ka vienošanās nav tuvu.

G20 finanšu ministru sanāksmē ASV finanšu ministrs Skots Besents Krievijas finanšu ministram Antonam Siluanovam pauda līdz šim asāko zināmo Vašingtonas publisko signālu par sankcijām: nekādu atvieglojumu, kamēr karš turpinās (CNBC, The Moscow Times). Vai šī publiskā līnija saglabājās arī privātajā priekšlikumā, ko Vitkofs aizveda Putinam, ārpus sarunu telpas neviens nevar pateikt.

Eiropa maksā un īsteno, bet nav pie galda

Vizīšu secība parāda varas sadalījumu. Vašingtona vispirms devās uz Maskavu. Zelenskis šo secību atzina: „Redzēsim, kādus priekšlikumus Stīvs un Džareds atvedīs un ko viņiem Maskavā atbildēs” (Axios). Kijiva ar sūtņiem uztur pastāvīgu kontaktu (Ukrainas prezidents), tomēr Maskavas atbildi tā saņem pastarpināti. Eiropa šajā ķēdē ir vēl vienu soli tālāk.

ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa ministriem sacīja, ka bloks Ukrainai aizdevumos izmaksājis 8,47 mljrd. € un apstiprinājis vēl 6,1 mljrd. €, tostarp pretgaisa aizsardzībai, vienlaikus gatavojot līdz 1 600 jaunu sankciju saraksta ierakstu (EEAS). Francija paziņoja, ka ir gatava dot ieguldījumu drošības garantijās caur Gribas koalīciju — Eiropas vadītu aizsardzības formātu, kurā atsevišķas valdības sola spēkus un resursus Ukrainas aizsardzībai (Francijas Ārlietu ministrija). Šī koalīcija nevar rīkoties kā vienots Eiropas lēmums: katrai dalībvalstij pašai jālemj, ko tā apņemas.

Somu analītiķis Henri Vanhanens lakoniski formulēja pārbaudes kritēriju: par jaunu situāciju varētu runāt tikai tad, ja Krievija reāli mainītu nostāju par pamiera tvērumu, okupētajām teritorijām vai drošības kārtību (Verkkouutiset). Neviena no Eiropas valdībām nebija telpā, kur Putins klausījās amerikāņu idejas. Taču jebkāds noregulējums prasītu Eiropai gadiem finansēt atjaunošanu, uzturēt sankciju režīmu un garantēt Ukrainas drošību. Pilnvaru ķēde tagad ir skaidra: Vašingtona kontrolē sarunu kanālu, Maskava saņem pirmo uzklausīšanu, Kijiva saņem atstāstu, bet Eiropa nodrošina naudu, sankciju izpildi un drošības saistības. Sestdiena apstiprināja, ka pieeja Putinam pastāv. Putina piekāpšanās publiski nav redzama. Eiropas risks jau ir lielāks par tās kontroli pār nosacījumiem, kurus tai vēlāk var nākties finansēt.