Ungārija virza reformas 16,4 mljrd. € atgūšanai

"title": "Ungārija iesniedz reformas, lai atgūtu 16,4 mljrd. € no ES", "dek": "Premjerministra Pētera Madjara valdība parlamentā iesniegusi 110 lappušu pretkorupcijas paketi. Tas ir galvenais solis, lai līdz 31. augustam atbloķētu iesaldētos atveseļošanas fonda līdzekļus. Likumprojekts paplašina Integritātes iestādes pilnvaras, bet neiekļauj Briseles prasītās tiesu un mediju reformas. Komisijai tagad jāizlemj, vai atbrīvot miljardus brīdī, kad paša uzrauga vadītājam izvirzītas apsūdzības par piesavināšanos un pieaug bažas par līdzekļu kontroli.", "story_glance_bullets": [ "Ungārija iesniedza 110 lappušu likumprojektu, lai izpildītu 27 ES atskaites punktus un atgūtu iesaldētos pandēmijas atveseļošanas fonda līdzekļus", "Valdībai visas reformas jāpieņem līdz 31. augustam, citādi tā zaudēs piekļuvi 16,4 mljrd. € finansējumam", "Pakete dod Integritātes iestādei lielākas pilnvaras publisko iepirkumu uzraudzībā, bet neietver tiesu neatkarības un mediju brīvības garantijas", "Prokuratūra izvirzīja apsūdzības Integritātes iestādes vadītājam par piesavināšanos tieši dienā, kad likumprojekts nonāca parlamentā", "3,5 mljrd. € novirzīšana caur Ungārijas valsts attīstības banku var ierobežot Eiropas Komisijas tiešo kontroli pār tēriņiem" ] } }

Ungārijas jaunā valdība 9. jūnijā parlamentā iesniedza 110 lappušu pretkorupcijas likumprojektu (24.hu). Tas ir pirmais konkrētais solis pēc 29. maijā panāktās vienošanās starp premjerministru Pēteru Madjaru un Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu.

Vienošanās paredz, ka Ungārijai jāizpilda 27 reformu atskaites punkti, lai atbloķētu 16,4 mljrd. € no Atveseļošanas un noturības mehānisma — ES investīciju fonda, kas izveidots pēc pandēmijas. Termiņš ir stingrs: pēc 31. augusta neizlietotā nauda no šā mehānisma vairs nebūs pieejama. Komisijas problēma ir tās pašas prakse: nauda bieži atbrīvota pēc likumu pieņemšanas, vēl pirms pārbaudīts, vai tie reāli maina sistēmu.

Ko likumprojekts risina un ko atstāj ārpusē

Paketes centrā ir Ungārijas Integritātes iestāde — ES prasīts pretkorupcijas uzraugs. Likumprojekts tai piešķir tiesības iejaukties gadījumos, kad prokuratūra vilcina korupcijas lietas, un apturēt aizdomīgus publisko iepirkumu līgumus (DW). Tas arī sāk atcelt Viktora Orbāna laikā izveidotos publiskos trastus, caur kuriem universitātes un valsts aktīvi nonāca politiski ieceltu padomju pārvaldībā.

Ārpus 110 lappušu paketes palikušas tiesu neatkarības reformas, prokuratūras autonomija un mediju brīvības aizsardzība — visas šīs prasības bija iekļautas ES sākotnējos nosacījumos. Tajā pašā dienā, kad likumprojekts tika iesniegts, prokuratūra Integritātes iestādes vadītājam Ferencam Bīro izvirzīja apsūdzības par piesavināšanos, kas radījusi aptuveni 350 000 € zaudējumus. Tas vājina tieši to institūciju, kurai jaunais likums paredz uzticēt lielākas pilnvaras.

Komisija mēdz maksāt pirms pārbaudes

2024. gadā Komisija pēc Donalda Tuska ievēlēšanas atbrīvoja Polijai iesaldētos miljardus, lai gan tiesu reformas vēl nebija pieņemtas. Prezidents Navrockis vēlāk šīs reformas bloķēja ar veto. 2023. gada decembrī Komisija atbloķēja 10,2 mljrd. € Orbāna vadītajai Ungārijai dažas dienas pirms balsojuma par Ukrainas pievienošanās sarunu sākšanu, ko Budapešta bija draudējusi kavēt.

Ģenerāladvokāte Čapeta, Eiropas Savienības Tiesas augstākā juridiskā padomniece, vēlāk secināja, ka Komisijai 2023. gada līdzekļus nevajadzēja atbrīvot, jo tiesiskuma nosacījumi nebija patiesi izpildīti. Viņas atzinums lietā C-225/24, ko Eiropas Parlaments ierosinājis, lai panāktu Komisijas lēmuma atcelšanu, piedāvā saistošu standartu: Komisijai pirms izmaksas jāpierāda, ka reformas darbojas praksē. Eiropas Savienības Tiesa vēl nav lēmusi. Ja tā sekos ģenerāladvokātes argumentācijai, katra nākamā nosacītā finansējuma atbrīvošana būs jāpārbauda pēc reālas ietekmes. Spriedums gaidāms 2026. gada beigās.

Vācija parāda plaisu Eiropadomē, kur dalībvalstu valdības vienojas par ES lēmumiem. Kanclers Frīdrihs Mercs publiski slavēja Madjara „jauno sākumu”. Vienlaikus Berlīne ir to sešu valstu grupā kopā ar Zviedriju, Austriju, Somiju, Nīderlandi un Igauniju, kas prasījusi stingru nosacījumu izpildi. Vācija balansē starp fiskāli stingru valstu aliansi un politisko atvieglojumu pēc Orbāna aiziešanas. Vācu tiesību komentētāji brīdinājuši, ka Komisija riskē atkārtot Polijas modeli.

Kur pazūd uzraudzība

Aptuveni 3,5 mljrd. € no Atveseļošanas un noturības mehānisma paredzēts novirzīt kā kapitāla bloku Ungārijas valsts attīstības bankai MFB, kas tālāk aizdos uzņēmumiem un mājokļu projektiem. Komisijas amatpersonas maijā brīdināja, ka šāda naudas plūsma „būtiski samazinātu Komisijas kontroli pār tēriņiem”. Kad līdzekļi nonāk MFB, Briselei vairs nav pārbaudes katra projekta līmenī; tai jāpaļaujas uz Ungārijas audita struktūrām, kas izveidotas Orbāna laikā.

Lai līdz termiņam izpildītu visus atskaites punktus, Madjara partija Tisza ierosināja palielināt paātrināto parlamentāro procedūru limitu no sešām līdz piecpadsmit pusgadā. Tisza kontrolē aptuveni 71 % parlamenta vietu, tāpēc opozīcijas atbalsts tai nav vajadzīgs. Tie ir tie paši ārkārtas instrumenti, ko Orbāns izmantoja konstitucionālu izmaiņu ātrai pieņemšanai.

Komisija nav publicējusi, kurus atskaites punktus tā jau uzskata par izpildītiem. Saskaņā ar FAZ, Briselē neviens neesot varējis nosaukt precīzu skaitu. Vēl 530 milj. € paliek iesaldēti LGBTQ+ un patvēruma politikas strīdu dēļ, kas nav iekļauti 29. maija vienošanās tvērumā. Slovākija, kas pašlaik demontē savas pretkorupcijas institūcijas, kamēr Ungārija veido jaunas, būs šīs sistēmas asākais tests: vai ES spēj atšķirt valstis, kas virzās pretējos virzienos, vai arī nosacītība paliek politisks žests juridiskā formā.