TotalEnergies prasa Berlīnei €800 million atmaksu

Pirms trim gadiem TotalEnergies un BP par Vācijas Ziemeļjūras un Baltijas jūras vēja parku teritorijām nosolīja 12,6 mljrd. €, neprasot valsts subsīdijas. Politiķiem tas šķita pierādījums, ka atjaunīgā enerģija beidzot var iztikt bez atbalsta. Līdz 2026. gada maijam abi uzņēmumi jau gribēja naudu atpakaļ. Modelis, kam bija jāpadara valsts atbalsts lieks, četrās valstīs ir sabrucis.

TotalEnergies jau ir samaksājis aptuveni 800 milj. € depozītos un garantijās un vēlas nodot teritorijas atpakaļ Berlīnei. BP kopuzņēmums Jera Nex BP virza līdzīgu prasību. Abu uzņēmumu arguments ir vienkāršs: projekti vairs neesot finansiāli dzīvotspējīgi. Berlīne atsakās piekāpties, norādot, ka spēkā esošie likumi neļauj atdot jau piešķirtas koncesijas, bet pirmais soda termiņš pienāks 2027. gada rudenī.

Kā sabruka aprēķins

No 2019. līdz 2023. gadam Ziemeļeiropas valdības pārliecināja pašas sevi, ka jūras vēja enerģijai valsts atbalsts vairs nav vajadzīgs. Nīderlande Hollandse Kust Zuid projektu piešķīra bez subsīdijām. Vācija gāja vēl tālāk ar „negatīvo solīšanu” — uzņēmumi maksāja valstij par tiesībām būvēt. 12,6 mljrd. € ieņēmumi bija šīs pārliecības kulminācija. Tā izturēja aptuveni trīs gadus.

Eiropas Centrālā banka, kas nosaka procentlikmes eirozonā, no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada septembrim paaugstināja galveno likmi no 0 % līdz 4 %. Jūras vēja parki ir viens no kapitālietilpīgākajiem enerģijas ražošanas veidiem. Lielākā daļa izmaksu rodas sākumā — turbīnām, pamatiem un zemūdens kabeļiem –, bet ieņēmumi ienāk pakāpeniski 25 gadu laikā. Kad aizņemšanās bija lēta, šādi projekti vēl deva nelielu peļņu. Pie vairākus procentpunktus augstākām finansēšanas izmaksām daudzi kļūst nerentabli visā dzīves ciklā. Būvniecības un komponentu izmaksas kopš 2021. gada ir pieaugušas par 30–50 %, bet Eiropas projektu finansēšanas cena kāpusi par 3–4 procentpunktiem (KPMG/OFATE). Projekts, kas rēķināts pēc 2021. gada pieņēmumiem, šādos apstākļos var zaudēt visu peļņas rezervi.

Arī elektrotīkls nav ticis līdzi. Vācijā jūras pārvades komponentu piegādes termiņi jau sasniedz sešus gadus. Nīderlandē 60 % TenneT paplašināšanas projektu kavējas vidēji par 2,5 gadiem. Vēja parks bez tīkla pieslēguma ir iestrēdzis aktīvs: tas prasa uzturēšanas izmaksas, bet neko nenopelna. Tikmēr lielie enerģētikas uzņēmumi arvien vairāk kapitāla novirza naftai un gāzei, kur atdeve ir ātrāka. Tas vēja saistības bilancēs padara vēl neērtākas.

Kurš maksā par atkāpšanos

Pirmie zaudētāji ir Vācijas elektroenerģijas patērētāji. Valdība bija paredzējusi 90 % izsoles ieņēmumu novirzīt tīkla tarifu un elektroenerģijas cenu ierobežošanai, lai mazinātu rēķinus mājsaimniecībām, kuras vēl izjūt 2022. gada enerģijas krīzes sekas. Ja TotalEnergies atmaksas prasība tiks apmierināta, no šīs naudas plūsmas pazudīs vairāk nekā 7 mljrd. €.

Ilgāka termiņa cena ir kavēšanās. Atsaucoties uz pašu pasūtītu Fraunhofera institūta pētījumu, uzņēmumi vēlas Vācijas 70 GW jūras vēja mērķi pārcelt par 16 gadiem — no 2041. uz 2057. gadu. Līdzīga aina redzama arī citur. Nīderlande nesasniegs 21 GW mērķi līdz 2031. gadam. Dānijas 2024. gada decembra izsolē nebija neviena kvalificēta piedāvājuma. Lielbritānijas 2023. gada Allocation Round 5 kārtā jūras vēja piedāvājumu nebija vispār.

Valdības tagad atgriežas pie viena un tā paša risinājuma — cenu starpības līgumiem jeb CfD, kuros valsts uz 20 gadiem garantē minimālu elektroenerģijas cenu. Ja tirgus cena nokrītas zem šā līmeņa, starpību sedz valsts. Vācija pārveido izsoles, lai no 2027. gada tās balstītos CfD modelī. Dānija saņēmusi ES apstiprinātu 5 mljrd. € valsts atbalstu jaunai CfD shēmai. Lielbritānija pēc 2023. gada neveiksmes paaugstināja garantēto cenu, un Allocation Round 7 kārtā tika piešķirti 8,4 GW jūras vēja jaudas.

Nozares lobija organizācija jau paziņojusi, ka negatīvā solīšana ir „mirusi”. Valsts atbalsts ir atgriezies pēc trīs gadu mēģinājuma iztikt bez tā. Jautājums, ko „bezsubsīdiju” modelim vajadzēja atrisināt, paliek atvērts: cik daudz publiskās naudas jānovirza privātiem enerģētikas uzņēmumiem, ar kādiem nosacījumiem un vai zaudēto desmitgadi vēl var atgūt.