Triljona eiro ES budžets šķeļ prioritātes

ES līderi lielā mērā piekrīt, ka nākamajā septiņu gadu budžetā jāatrod nauda aizsardzībai, Ukrainas virzībai uz dalību un ekonomikas konkurētspējai. Taču 18. un 19. jūnijā Briselē kļuva skaidrs: vienošanās apstājas pie jautājuma, kam līdzekļus atņemt. Pirmais kompromisa teksts tika noraidīts no visām pusēm — maksātājvalstīm tas šķiet pārāk dārgs, Eiropas Parlamentam pārāk mazs, bet austrumu dalībvalstis uzskata, ka tas nepietiekami ņem vērā Krievijas draudus pie ES robežas (EUobserver, European Parliament).

Šis strīds ir dziļāks par ierasto budžeta kaulēšanos. Eiropas Komisijas priekšlikums 2028.–2034. gada daudzgadu finanšu shēmai — ES septiņu gadu izdevumu griestiem, no kuriem izriet katrs ikgadējais budžets — paredzētu samazināt lauksaimniecības subsīdiju un reģionālās attīstības kopējo īpatsvaru no aptuveni 62 % pašreizējā budžetā līdz apmēram 44 % (ECA, European Times). Atbrīvotā vieta būtu jāaizpilda aizsardzībai, paplašināšanai un konkurētspējai. Katrs pārdalītais eiro nozīmē kādam zaudētu eiro.

Kas ko bloķē

Kipras prezidentūras projekts mēģināja šo pārbīdi mīkstināt, pasargājot lauksaimniecību un kohēziju, bet lielākus samazinājumus pārnesot uz aizsardzību un ārējo darbību (Euronews). Vācija rezultātu nosauca par nepieņemamu un noraidīja jebkādu jaunu aizņemšanos ES līmenī. Eiropas Parlaments, kas nevar pārrakstīt Padomē vienbalsīgi panāktu vienošanos, bet var atteikties to apstiprināt, noraidīja pašu virzienu (2EU Brussels).

Aiz šīm pozīcijām nav vienkāršs ziemeļu un dienvidu strīds par naudu.

Dānija un vairākas neto maksātājvalstis, tostarp Nīderlande, Zviedrija un Austrija, 14. maijā izplatīja neformālu dokumentu, kurā fiskālā disciplīna pārdēvēta par „modernizāciju”. To arguments: vēsturiskajiem izdevumiem lauksaimniecībai jāsarūk, lai budžetā rastos vieta aizsardzībai un inovācijām.

Asākā prasība ir apgrieztā balsošana tiesiskuma nosacījumu piemērošanā. Finansējuma apturēšana stātos spēkā automātiski un paliktu spēkā, ja vien pietiekams valdību skaits, svērts pēc iedzīvotāju skaita, nenobalsotu par tās atcelšanu. Pašreizējā sistēmā vairākums vajadzīgs, lai nosacījumus piemērotu. Piedāvātajā sistēmā vairākums būtu vajadzīgs, lai tos atceltu. Valstīm ar tiesiskuma problēmām, visredzamāk Ungārijai, tas nozīmētu automātiskus finansējuma iesaldējumus, kurus būtu daudz grūtāk pārtraukt.

Francija grib aizsargāt kopējo lauksaimniecības politiku — ES lauksaimniecības subsīdiju sistēmu — un vienlaikus paplašināt aizsardzības finansēšanu. Lai samaksātu par abiem virzieniem, Parīze virza jaunas ES līmeņa ieņēmumu plūsmas un kopīgu aizņemšanos, atsaucoties uz pandēmijas laika modeli, kas radīja Atveseļošanas fondu. Berlīne abas iespējas uzskata par slēgtām.

Polija atbalsta Ukrainas pievienošanos un stingru līniju pret Krieviju, bet uzstāj, ka drošības izdevumi nedrīkst samazināt lauksaimniecības maksājumus vai reģionālo attīstību. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm Ukrainas pievienošanās budžeta periodā varētu izmaksāt no 85 mljrd. € līdz 96,5 mljrd. €, bet esošajām dalībvalstīm kopējās lauksaimniecības politikas maksājumi varētu sarukt aptuveni par 20 %, jo subsīdiju sistēmā ienāktu liela jauna lauksaimniecības ekonomika (EUobserver, Euronews). Polijai kā lielākajai lauksaimniecības un kohēzijas naudas neto saņēmējai trieciens būtu vislielākais.

Austrumu dalībvalstis, kas visstingrāk iestājas par Eiropas drošību, vienlaikus ir arī valstis, kuru budžeti visvairāk atkarīgi no ES pārskaitījumiem. Rumānija grib spēcīgāku robežu aizsardzību un ātrāku Ukrainas un Moldovas pievienošanos, taču pašas budžeta deficīts ierobežo nacionālās iemaksas. Šīs valstis grib gan lielākus aizsardzības izdevumus, gan turpinātu kohēzijas finansējumu. Bez lielākām iemaksām vai jauniem ieņēmumiem šī kombinācija matemātiski nesanāk.

Vienbalsības slazds

Daudzgadu finanšu shēmai vajadzīga vienbalsība Eiropadomē, kur dalībvalstu vadītāji nosaka ES politisko virzienu. Tas nozīmē, ka jebkura valsts var bloķēt vienošanos. Sākuma pozīcijas apzināti ir maksimālas: neviena galvaspilsēta pirmā neatklāj savu īsto kompromisa robežu.

Īstā saruna vilksies mēnešiem un, visticamāk, ieies dziļi 2027. gadā. Ja valdības nespēs vienoties pirms pašreizējās finanšu shēmas beigām, izdevumi pēc noklusējuma turpināsies pēdējā gada griestu līmenī, bet jaunas programmas sākt nevarēs. Aizsardzības un paplašināšanās ieguldījumi iesaltu tieši brīdī, kad Eiropa pati saka, ka tai vajag vairāk.

Eiropas Revīzijas palāta atzinusi, ka Komisijas pārveidojums virzās pareizā virzienā, bet norādījusi uz neatrisinātiem jautājumiem: atlaidēm dalībvalstu iemaksās, pašu resursiem jeb jaunām ES līmeņa ieņēmumu plūsmām, piemēram, oglekļa robežmaksājumiem vai finanšu darījumu nodokļiem, un pandēmijas laikā uzņemtā parāda apkalpošanu (ECA). Publiski dokumenti pagaidām neparāda, kā paplašināšana, aizsardzība un tradicionālie izdevumi varētu ietilpt vienos griestos.

Eiropa aizsardzību un paplašināšanos ir pasludinājusi par stratēģiskām prioritātēm. Budžets tās nefinansē vajadzīgajā mērogā. Starpību var aizvērt tikai ar lauksaimniecības subsīdiju un reģionālo pārskaitījumu samazinājumiem, bet neviena valdība pirms vēlēšanām negrib pieteikties pirmā.